Hokejists Jēkabs Rēdlihs bauda vasaru uz sava supermoča ar retro piesitienu
„Tajā mocītī tomēr ir kaut kas īpašs,” pārliecināti saka Latvijas čempions hokejā, bijušais valstsvienības spēlētājs Jēkabs Rēdlihs.
Jēkabs Rēdlihs pat īsti nezina, no kurienes viņam radusies vēlme braukt ar motociklu, taču tāda viņam bijusi jau bērnībā.
Jēkabs Rēdlihs un viņa motocikls
Jēkabs Rēdlihs par savu "Honda Black Spirit Shadow" teic, ka tas ir īsts skaistulis. Viņa tālākais brauciens ar motociklu bijis ...
„Ģimenē mums nevienam nav bijis pat mopēda, dzīvojām pilsētā, cītīgi trenējāmies hokejā, arī rocība toreiz nebija liela – kur nu vēl motocikls! Bija man divritenis, taču klusībā sapņoju par mocīti,” stāsta viens no trim brāļiem hokejistiem Rēdlihiem.
Viņš savu sapni piepildījis pirms pieciem gadiem, un interesanti, ka pirms tam Jēkabam nebija pilnīgi nekādas pieredzes braukšanā ar motociklu, pat motorolleru.
„Vispirms domāju par rollera iegādi, jo, lai brauktu ar to, nevajag īpašu vadītāja apliecību. Taču tajā pavasarī traumas dēļ neaizbraucu uz pasaules čempionātu, un man bija daudz brīva laika. Domāju – ja kaut ko dara, tad jādara kārtīgi un pareizi. Pieteicos uz motociklistu kursiem. Sāku no absolūtas nulles. Pirmās braukšanas reizes bija diezgan čābīgas,” atceras Rēdlihs.
Kamēr mācījies braukt, Jēkabs pie reizes skatījies, kādu braucamo varētu nopirkt. „Meklēju tādu, kas atbilst manām finansiālām iespējām un gaumei. Ja visiem ir "Harley Davidson", tad man vajadzēja ko atšķirīgu. Protams, ja jau visi brauc ar hārli, tad tas ir labs mocītis, bet es gribēju kaut ko īpašāku. Un tad ieraudzīju šo! Īsts skaistulis. Ar retro piesitienu, bet tajā pašā laikā moderns,” par "Honda Black Spirit Shadow" saka Jēkabs.
Viņš uzsver, ka uzreiz jau gribējis čopera stila motociklu. „Negribēju nekādu baigo monstru. Un zinu arī, ka ar šosejnieku braukt nedrīkstu – ātrums aizrauj, bet man ir ģimene.
"Protams, varēju jau nopirkt kādu enduro, lai varētu braukt pa bezceļiem un mežiem, bet ko es, amatieris, darīšu mežā. Tas jau ir tikpat bīstami, šādai braukšanai ir speciāli jātrenējas. Nē, nē! Es gribēju kaut ko mierīgāku, kaut ko piezemētāku, ne tik jaudīgu un sportisku. Tādu, ar ko var gan pa pilsētu braukt, nesēžot sastrēgumos, gan ar sieviņu uz kādu brīvdabas festivālu aizlaist. Moci kaifam – tādu, ar kuru varētu baudīt brīvību, nevis ātrumu,” paskaidro Jēkabs Rēdlihs.
2018.gada motosezonas atklāšanas parādes brauciens
Motosezonas atklāšanā pulcējušies 4000 motobraucēju.
Vaicāts, kā izvēli braukt ar motociklu uztvēra toreizējais viņa hokeja klubs "Dinamo Rīga", Jēkabs atbild – nav jau tā, ka hokejistiem līgumā ierakstīts liegums braukt. Taču viņš atļauju paprasījis gan.
„Aizgāju pie trenera Normunda Sējēja, teicu, ka šobrīd man ir problēmas ar automašīnu un nav citu variantu, kā tikt uz treniņiem. Viņš teica: „Labi, tikai nebrauc sienā un nekrīti.” Mani apmierināja abi šie nosacījumi,” smejas Rēdlihs, piebilstot, ka īpašā sajūsmā par motociklu ir sieva un bērni: „Viņiem tik ļoti patīk vizināties!”
