Eksministrs Krastiņš ar ierēdni Zvidriņu nevar sadalīt bērnu
Strīdi par īpašumu, tiesa par saskarsmes tiesībām ar bērnu, prasība par uzturlīdzekļu piedziņu – šādi jau pusotru gadu aizrit bijušā finanšu ministra Edmunda Krastiņa un viņa ilggadējās dzīvesbiedres, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores Solvitas Zvidriņas šķiršanās.
Solvita Zvidriņa žurnālam "Kas Jauns" atzīst, ka jau vairāk nekā gadu spiesta staigāt pa tiesām, lai varētu audzināt savu un Krastiņa bērnu, kurš šogad sācis iet skolā. Viņa pati pērn aprīlī bijušajam vīram paziņojusi: “Vairs negribu būt kopā ar tevi.”
Dod mēnesi laika izvākties
Krastiņš ir uzņēmējs, finanšu konsultants, bijis finanšu ministrs, Augstākās Padomes un Rīgas domes deputāts, Latvijas Unibankas viceprezidents, savulaik pat uzskatīts par ekspremjera Andra Šķēles kasieri.
“Oficiāla laulība mums nav bijusi, bet kopā nodzīvojām aptuveni deviņus gadus. Krastiņa acīs esmu nodevēja, kā viņš saka. Un tas tikai tāpēc, ka es biju iniciatore – mums katram jāiet savs ceļš,” teic Zvidriņa.
Kaut arī reāli attiecības pārtrauktas aprīlī, zem viena jumta piecistabu dzīvoklī Rīgas klusajā centrā viņi turpinājuši dzīvot līdz augustam. Mirklī, kad Zvidriņa paziņoja, ka kopdzīves nebūs, Krastiņš devis mēnesi, lai viņa izvāktos no mitekļa, turklāt kategoriski pieprasījis, lai viņam pārdod daļas no abu kopīgi pirktā dzīvokļa.
Un ne par reālo tirgus vērtību, bet gan par to, cik Zvidriņa samaksāja, pērkot tobrīd neremontētu mitekli. Visus šos gadus Zvidriņa maksājusi savu daļu komunālo rēķinu, viņai bija paņemts kredīts, rūpējusies par kārtību dzīvoklī.
“Protams, iecirtos un uzstāju, ka tik smuki jau nu gan nebūs,” neslēpj Zvidriņa. “Ja grib, lai eju prom, lai samaksā adekvātu cenu par kopīpašuma daļu pirkšanu un es varu iegādāties normālu dzīvoklī, kur ar mūsu kopīgo dēlu dzīvot.”
Dēlam nenovēl DVD atskaņotāju
Kad Krastiņš sapratis, ka abu bērna māte tik vienkārši nepiekāpsies, sāktas saprātīgas sarunas par dzīvokļa daļu pirkšanu, kas atrisinājušās aptuveni trīs mēnešu laikā.
Zvidriņa atradusi dzīvokli piecu minūšu gājienā no iepriekšējās dzīvesvietas, kur ar dēlu tagad arī dzīvo. Valsts amatpersonas deklarācija par 2016. gadu liecina, ka Krastiņš pērn Zvidriņai, atpērkot dzīvokļa daļu, samaksājis 100 000 eiro. Viņa par savu jauno mājokli izdevusi 102 000 eiro.
“Paši ar puiku nesām savas mantas uz jauno dzīvokli, jo Krastiņam jau tāpat bija iedragāts ego. Man kā tagad atmiņā iespiedies – dēls prasīja tēvam, ka gribētu sev paņemt DVD atskaņotāju. Kas tur bija par skatieniem... Viņam pašam ir vajadzīgs DVD atskaņotājs, kur filmas skatīties! Nevajag jau arī, teicu, ka dēlam nopirkšu, ja reiz tēvam to tik ļoti vajag,” bilst Zvidriņa.
Negaidīti tiesu darbi
Tolaik ne prātā neesot ienācis, ka attiecību pārrāvums uzsāks vairāk nekā gadu ilgu tiesāšanos. Proti, Krastiņš, kurš kopdzīves laikā neesot īpaši rūpējies par bērnu, pēkšņi izdomājis, ka viņam pienākas saskarsmes tiesības. Turklāt viņam nav bijis liegts tikties ar dēlu.
Vienīgais noteikums – bērns, ja viņš nav kopā ar tēvu devies kādā atpūtas braucienā, bet atrodas Rīgā, nakšņo mājās pie mātes. Neraugoties uz to, Zvidriņa saņēmusi ziņu, ka Krastiņš septembrī iesniedzis tiesā prasību par saskarsmes tiesībām ar dēlu.
“To pat izstāstīt grūti, ar ko man un dēlam šā gada laikā ir nācies saskarties un jāsaskaras joprojām. Bāriņtiesa, tiesas pagaidu lēmums par saskarsmes tiesībām... Kam tik nav iziets cauri, līdz septembra beigās Vidzemes priekšpilsētas tiesā slēgtā sēdē tika pieņemts lēmums, kā tiks dalītas saskarsmes tiesības.”
Tajā pašā laikā saskarsmes tiesības nav skatītas kopā ar Zvidriņas iesniegto pieprasījumu par uzturlīdzekļiem, kas tik turīgam vīram neesot nekas pārmērīgs. “Tie ir saprātīgi aprēķini, kur ņemtas vērā bērna vajadzības, kuras tēvam būtu pienākums no savas puses apmierināt. Nabags nu galīgi Krastiņš, maksājot alimentus, nepaliktu,” pārliecināta ir Zvidriņa, atturoties nosaukt pieprasīto summu.
Kad pie kura sagaidīs Jaungadu
Tiesas spriedums paredz, ka divas darbdienas nedēļā pēc skolas dēls ir pie tēva, bet trīs – pie mātes. Darbdienās dēls nakšņo pie mammas, bet brīvdienās vienu nedēļu pie tēva, otru – pie mātes. Tāpat noteikts, kurā gadā un pie kura dēls svinēs Ziemassvētkus, Jaungadu, Lieldienas, ar ko kopā un kurā gadā –savu dzimšanas dienu, kā jārīkojas, kad jubileja ir kādam no vecākiem. Jāatzīst, šogad puikam Ziemassvētkus svinēt nav paredzēts, jo uzskaitījums sākts ar 2018. gadu.
Nesen arī dēlam bija septītā dzimšanas diena. “Krastiņš puiku neapsveica, dāvanu nepasniedza... Ko man domāt – tagad dēlam arī Ziemassvētku dāvanas būs tikai katru otro gadu, kad es ar viņu kopā svinēšu?” vaicā Zvidriņa.
Viņa gan šo spriedumu pārsūdzējusi. Vidzemes priekšpilsētas tiesa arī skatīs jautājumu par uzturlīdzekļiem. Līdz brīdim, kamēr Krastiņš neapdomāsies vai lietā (kaut vai visās instancēs) nebūs galīgais spriedums, Zvidriņa neplāno ļaut dēlam nakšņot kur citur, nevis mājās pie mammas.
Tēvam jauna draudzene
“Tā nav mana iegriba par nakšņošanu mājās. Es vienkārši zinu, ka mūsu bērnam, piemēram, var rasties pēkšņas veselības problēmas, kad ir jārīkojas ātri un precīzi. Turklāt bērnam ir jānakšņo tur, kur viņš vēlas. Un viņš vēlas pie mammas, nevis pie tēva un viņa jaunās draudzenes,” saka Zvidriņa.
Krastiņš jauno mīlu dažas nedēļas pēc šķiršanās esot atradis ar interneta starpniecību. “Mani ar viņu gan vēl nav praties iepazīstināt. Viņš tiešām domā, ka es savu bērnu atdošu nakšņot vienā dzīvoklī ar pavisam svešu sievieti,” sašutusi ir Zvidriņa.
Zvidriņa arī uzsver, ka aizvadītā gada laikā ne reizi vien pārliecinājusies, ka gadījumos, kad tēvs ņēmis bērnu, dažkārt gadījies – puika nav pienācīgi paēdis. “Viņi aizspēlējas, pasporto, aizmirst paēst... Tagad gan pēdējā laikā varu viņu uzslavēt, jo pēc maniem vairākkārtējiem atgādinājumiem, lai taču neaizmirst, ka puikam jāēd, vismaz maltās gaļas mērci, kas ir bērnam ļoti piemērota, ir iemācījies uztaisīt,” saka Zvidriņa.
Māte uzreiz gan piemetina, ka par to, lai bērns būtu apģērbies, lai viņam nekā netrūktu skolā, rūpējoties tikai un vienīgi viņa. „Vai, nē, pareizi, Krastiņš puikam ir nopircis sarkanas botas, bet tās dēls var vilkt tikai tad, kad ir pie tēva,” teic Zvidriņa.
Noslēgumā viņa piebilst: „Kā dzīvosim tālāk, protams, rādīs laiks. Vienīgais, ko varu šobrīd apgalvot – es visiem spēkiem cīnīšos par sava bērna tiesībām, labklājību un izaugsmes iespējām un ceru, ka kādu dienu ar Krastiņu varēsim šīs problēmas izrunāt kā pieaugušie, kuri neizmanto bērnu kā ieroci.”
Krastiņš: “Zvidriņa mani materiāli izmanto!”
"Kas Jauns" sazinājies arī ar Edmundu Krastiņu, kurš uzskata: “Manuprāt, izeja ir vienkārša – jārīkojas godīgi. Diemžēl ar otru pusi nekādi nevaram vienoties, tāpēc ir iets tiesas ceļš. Ir pagaidu lēmums par saskarsmes tiesībām, tiesa tagad ir nospriedusi par labu man, bet saprotu, ka Zvidriņa turpinās tiesāšanos. Es tiešām nesaprotu, kāpēc māte vēlas liegt dēlam nakšņot pie tēva. Bet gan jau tiesa tiks galā un izlems saprātīgi, kādas būs saskarsmes tiesības.”
Jautājums par uzturlīdzekļiem, pēc Krastiņa teiktā, no Zvidriņas puses ir ļoti nekorekts: “Paskatieties amatpersonas deklarācijās, kas Zvidriņai piederēja laikā, kad mēs sākām dzīvot kopā, un kas ir tagad. Viņai sākumā nebija nekā, tagad ir lauku māja, no kuras viņa mani ir izēdusi, un dzīvoklis centrā.”
Problēma esot, ka, šķiroties un spriežot par finansiālo pusi, abi visu izrunājuši mutiski, bez papīriem. “Kad vienojāmies, ka atpērku viņas dzīvokļa daļu, sarunājām, ka līdz ar to es nemaksāšu papildu uzturlīdzekļus, jo abi vienlīdzīgu laiku gādāsim par bērna vajadzībām. Tagad viņa no manis pieprasa vēl 500 eiro mēnesī. Diezgan negodīga rīcība. Aprēķini arī galīgi nekorekti. Vienīgais, ko tagad varu teikt – viņa mani ir materiāli izmantojusi un grib to turpināt darīt,” saka Krastiņš.
