26. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1936. gadā Jānis Streičs - kinorežisors.

1951. gadā Laimonis Strujevičs - uzņēmējs, politiķis, bijušais ekonomikas ministrs.

1953. gadā Aivars Lembergs - Ventspils domes priekšsēdētājs.

1954. gadā Anita Kvāla - Liepājas Teātra aktrise.

1956. gadā Guntis Rutkis - drošības iestāžu darbinieks, pirmais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks (miris 2012.gada jūnijā).

1959. gadā Gundars Bērziņš - bijušais finanšu un veselības ministrs.

1970. gadā Nikolajs Kabanovs - 11. Saeimas deputāts. Parlamentā ievēlēts no politiskās apvienības "Saskaņas centrs".

1970. gadā Leonīds Tambijevs - bijušais Latvijas hokeja izlases spēlētājs.

1978. gadā Mārtiņš Rubenis - kamaniņu braucējs, bronzas medaļas ieguvējs Turīnas Olimpiskajās spēlēs.

Jubilāri pasaulē

1181. gadā Svētais Asīzes Francisks - franciskāņu ordeņa dibinātājs (miris 1226.gadā).

1750. gadā Katberts Kolingvuds - britu admirālis (miris 1810.gadā).

1873. gadā Aleksejs Šusevs - krievu arhitekts, kas projektējis Ļeņina mauzoleju (miris 1949.gadā).

1888. gadā T.S. Eliots - ASV dzimis rakstnieks un redaktors, Nobela prēmijas laureāts (miris 1965.gadā).

1898. gadā Džordžs Geršvins - amerikāņu komponists (miris 1937.gadā).

1907. gadā Entonijs Blants - angļu mākslas vēsturnieks un padomju spiegs (miris 1983.gadā).

1909. gadā Bils Frenss - NASCAR dibinātājs (miris 1992.gadā).

1926. gadā Džūlija Londona - amerikāņu dziedātāja un aktrise (mirusi 2000.gadā).

1945. gadā Braiens Ferijs - britu dziedātājs ("Roxy Music").

1956. gadā Linda Hemiltona - amerikāņu aktrise.

1965. gadā Petro Porošenko - Ukrainas prezidents.

1968. gadā Džims Kevizels - amerikāņu aktieris.

1972. gadā Šons Stokmens - amerikāņu R&B dziedātājs ("Boys II Men").

1976. gadā Mihaēls Ballaks - vācu futbolists.

1980. gadā Dāniels Sēdins - zviedru hokejists.

1980. gadā Henriks Sēdins - zviedru hokejists.

1981. gadā Serēna Viljamsa - amerikāņu tenisiste.

1983. gadā Rikardo Kvarežma - portugāļu futbolists.

1984. gadā Keiša Bjūkanana - angļu dziedātāja ("Sugababes").

1985. gadā Lenna Kūrmā - igauņu dziedātāja ("Vanilla Ninja").

Notikumi Latvijā

875. gadā sniegtas senākās ziņas par Latvijas teritorijas iedalījumu. Hamburgas un Brēmenes arhibīskaps Rimberts aprakstā "Sv.Anskara dzīve" min Kursas valsti, kurā bijuši pieci pils novadi un divas pilsētas - Jūrpils (tagadējā Grobiņa) un Apūle (tagadējā Lietuvas pilsēta).

1347. gadā pirmo reizi Rīgas rātes dokumentos pieminēti īpaši Rīgas rātes iecelti ierēdņi - amata kungi. Šo ierēdņu uzdevums bija uzraudzīt amatnieku cunfšu darbību. Viņi pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem.

1629. gadā starp Zviedriju un Poliju -Lietuvu noslēgts Altmarkas pamiers, kas izbeidza karadarbību Polijas-Zviedrijas karā (no 1600. līdz 1629.gadam). Līgums noslēgts Altmarkas ciemā Prūsijā uz sešiem gadiem. Ar pamieru Zviedrija ieguva Dienvidigauniju un Vidzemi līdz Aiviekstes upei, savukārt Polijas pārvaldījumā nonāca Pārdaugavas hercogiste, kas tika sadalīta divās daļās.

1927. gadā Latvijā pirmo reizi piešķirta admirāļa pakāpe, kuru saņem jūras kapteinis, Latvijas Kara flotes komandieris vācbaltietis Arhibalds fon Keizerlings. Savukārt pirmajam latvietim admirāļa pakāpe tika piešķirta tikai pēc 11 gadiem - 1938.gadā jūras kapteinim Teodoram Spādem.

1936. gadā notiek tolaik Armijas ekonomiskā veikala jeb tagad tirdzniecības centra "Galerija Centrs" jaunceltnes pamatakmens likšanas svinības, kurās piedalās arī toreizējais Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis.

1961. gadā Salaspilī, sāka darbību zinātniskais kodolreaktors,kas bija impulss ar kodolenerģiju saistītas zinātnes un tehnikas attīstībai Latvijā. Tas bija pirmais un vienīgais civilās pētniecības reaktors Baltijā. Jaunie zinātnieki pievērsās kodolfizikai, radiācijas fizikai un ķīmijai, arī radiobioloģijai. Zinātniskā pētniecība kodolreaktorā notika līdz 1998.gadam, kad tā darbība 19.jūnijā tika apturēta.

1994. gadā 100 gadu vecumā mirst leģendārais aktieris, latviešu strēlnieks Ēvalds Valters.

Notikumi pasaulē

1580. gadā sers Frensiss Dreiks apceļo zemeslodi.

1687. gadā cīņā pret Atēnās aplenktajiem osmaņu turku spēkiem venēciešu armijas sarīkotā sprādzienā tiek daļēji sagrauts Atēnu Partenons.

1918. gadā franču un amerikāņu spēkiem uzbrūkot plašā frontē, sākas Pirmā pasaules kara pēdējā lielā kauja - Argonas kauja.

1954. gadā taifūna laikā nogrimst japāņu dzelzceļa prāmis "Toya Maru", nogalinot 1172 cilvēkus.

1957. gadā Ņujorkā notiek pirmais Leonarda Bernšteina un Stīvena Sonheima "Vestsaidas stāsta" uzvedums.

1960. gadā ASV notiek pirmās prezidenta amata kandidātu visā valstī pārraidītas televīzijas debates, kurās piedalās viceprezidents Ričards Niksons un senators Džons F. Kenedijs.

1961. gadā notiek pirmais Boba Dilana koncerts.

1973. gadā virsskaņas lidmašīna "Concorde" veic savu pirmo lidojumu pāri Atlantijas okeānam, turklāt rekorda ātrumā.

1983. gadā padomju armijas virsnieks Staņislavs Petrovs novērš globālu kodolkaru, amerikāņu kodoluzbrukuma trauksmi loģiski novērtējot kā aparatūras kļūdu.

1988. gadā kanādiešu sprinterim Benam Džonsonam tiek atņemta olimpiskā zelta medaļa 100 metru sprintā, kad viņš tiek pieķerts dopinga lietošanā.

1997. gadā Itālijas mafijas bosam Salvatorem Rīnam un vēl 23 cilvēkiem tiek piespriests mūža cietumsods par prokurora Džovanni Falkones slepkavību 1992.gadā.

2002. gadā pie Gambijas krastiem nogrimst Senegālas prāmis "Joola". Katastrofā no 1863 cilvēkiem izglābjas tikai 64.

2014. gadā Meksikā tiek nolaupīti un nogalināti 43 studenti, izraisot valstī plašu politisku krīzi. Aizdomās tiek turēti korumpēti pašvaldības policisti, kas sadarbojušies ar narkotiku karteļiem.