Sastrīdas ar bankomātu un ēd ābolu ar kečupu. Šovmens Džeremijs Klārksons nojūdzas, nolaizot miegazāles

„Šī bija ļoti aizņemta nedēļa. Otrdien cēlos jau piecos no rīta, jo agri vajadzēja lidot uz Ņujorku, kur ķēros pie filmēšanas tiklīdz lidmašīnas bija nolaidusies,” raksta populārais Džeremijs Klārksons.

„Vakarā pēc nelielas maltītes es devos pie miera, bet pamodos trijos naktī no šķērsoto laika zonu izraisītā bezmiega.”

„Līdz pat astoņiem rītā ķēros pie scenāriju rakstīšanas un tad devos ceļā ar automašīnu. Braucu lielā ātrumā uz Toronto, Kanādā, lai paspētu uz lidmašīnu mājup. Kameras mani fiksēja nepārtraukti.”

„Būšu godīgs: kad nonācu lidostā, biju pārguris.”

„Manas plaušas sāpēja. Mans dibens bija atsēdēts. Bet tā, kā mašīna, kuru bez apstāšanās vadīju deviņas stundas, bija skaļāka nekā grupa „The Who” savos slavas laikos, es biju arī pavisam kurls.”

„Zinot, ka tā varētu notikt, draugs man bija līdzi iedevis miega tableti [ko iedzert pirms lidojuma].”

„Tagad es zinu skaidri: man nepatīk miega zāles. Pirmo reizi dzīvē, kad tās iedzēru, es pamodos Šarjā [trešā lielākā pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos] un man vajadzēja meklēt karti, lai atrastu, kur es atrodos.”

„Otrajā reizē es nogulēju trīs dienas un pēc tam vadīju automašīnu tik sapņaini, ka Hammersmitas aplī Londonā man uztaurēja 16 cilvēki!”

„Es jau tobrīd apzvērēju, ka nekad vairs nedzeršu miega zāles vēlreiz. Taču, kad Toronto lidostā iekāpu lidmašīnā, un tajā bija karstāks nekā krāsns pavardā, es zināju, ka padošos.”

„Saprotot, ka pēc nolaišanās Hītrovas lidostā man būs jādodas uz darbu, es tableti pārdalīju uz pusēm un pāris reizes nolaizīju, un...”

„Nākamais, ko atceros: stjuarte man teica, ka „British Airways” aviolīnijas nav kā „Circle Line” metro līnija, kas iet pa apli. Es te nevarot sēdēt un gaidīt līdz mana pietura pienāks nākamreiz.”

„Es grīļīgā gaitā devos pa lidostu, apmaldījos, pāris reižu ar liftu braucu augšā un lejā, nevajadzīgi ar vilcienu aizbraucu līdz kaut kādam terminālam un salecos ar pasu kontroles mašīnu. Tas izrādījās bankomāts.”

„Mani aizveda līdz Londonai, kur sēdēju pie nepareizā galda un uzrakstīju garu un ļoti garlaicīgu recenziju par automašīnu, ko neesmu izmēģinājis. Turklāt žurnālam „Top Gear”, kas mani atlaida vairāk nekā gadu atpakaļ.”

„Pusdienās apēdu ābolu, kam uzšļācu bagātīgu devu kečupa un tad izgāju ārā uzsmēķēt, aizmirstot, ka esmu to atmetis. Un, ka man vispār nav nevienas cigaretes.”

„Tad izskatīju savu e-pastu un piekritu apmeklēt trīs pasākumus, kas norisinājās tajā pašā vakarā.”

„Tagad nevaru atcerēties, kur notiek neviens no tiem.”

„Vai zināt, kas tajā visā ir biedējošs? Es tikai palaizīju pusi tabletes, kamēr viens no desmit britiem dzer tās veselas un katru vakaru!”

„Tas izskaidro, kāpēc tikai 75 procenti no valstī dzīvojošajiem pieaugušajiem strādā pilnas slodzes darbu.”

„Vairums pārējo visu dienu nosēž iepretī savām veļasmašīnām un nevar saprast, kāpēc vēl joprojām nerāda TV šovu „Pointless”.”