18. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1850. gadā Auseklis (Miķelis Krogzemis) - dzejnieks, pedagogs un publicists. Nacionālā romantisma pārstāvis latviešu literatūrā, nacionālās atmodas ideju paudējs (miris 1879.gadā).

1872. gadā Augusts Kirhenšteins - mikrobiologs un politiķis. Kā zinātnieks Kirhenšteins devis lielu ieguldījumu mikrobioloģijas, vīrusuloģijas un biotehnoloģijas attīstībā, bet politikā viņš darbojies, pildot Ministru prezidenta pienākumus pēc Latvijas okupācijas 1940.gada 17.jūnijā, kā arī bijis pirmais LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs (miris 1963.gadā).

1900. gadā Roberts Osis - latviešu pulkvedis, Latvijas armijas komandiera adjutants, Latviešu leģiona 43. grenadieru pulka komandieris (miris 1973.gadā).

1943. gadā Imants Ramiņš - komponists un mūzikas pedagogs.

1947. gadā Agris Masēns - Valmieras Drāmas teātra aktieris.

1957. gadā Katrīne Pasternaka - aktrise, labdarības projektu vadītāja.

1962. gadā Lilija Sūna - Valsts leļļu teātra aktrise.

1965. gadā Ritums Rozenbergs - žurnālists.

1974. gadā Artūrs Skrastiņš - Dailes teātra aktieris.

1976. gadā Elīna Garanča - Latvijas Nacionālās operas soliste (mecosoprāns).

1978. gadā Inga Alsiņa - Valmieras Drāma teātra aktrise.

1981. gadā Kristaps Valters - basketbolists.

1984. gadā Edvards Smiltēns - jurists un politiķis. partijas "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks.

1986. gadā Rolands Beķeris - Liepājas Teātra aktieris.

Jubilāri pasaulē

1587. gadā Frančeska Kačīni - itāļu komponists (miris 1640.gadā).

1819. gadā Leons Fuko - franču fizķis, Fuko svārsta izgudrotājs (miris 1868.gadā).

1905. gadā Grēta Garbo - zviedru aktrise (mirusi 1990.gadā).

1933. gadā Skotijs Boumens - Kanādas hokeja treneris.

1947. gadā Džankarlo Minardi - itāļu autosporta komandas vadītājs.

1949. gadā Kerijs Livgrens - amerikāņu dziedātājs ("Kansas").

1971. gadā Anna Netrebko - krievu operdziedātāja.

1971. gadā Lenss Ārmstrongs - amerikāņu riteņbraucējs.

1971. gadā Džada Pinketa-Smita - amerikāņu modele un aktrise.

1973. gadā Marks Šatlvorts - DĀR uzņēmējs, viens no pirmajiem kosmosa tūristiem.

1974. gadā Xzibit - amerikāņu reperis.

1974. gadā Tiša Peničeiru - portugāļu basketboliste.

1974. gadā Sols Kempbels - angļu futbolists.

Notikumi Latvijā

1822. gadā dibināta viena no pirmajām aptiekām Āgenskalnā. Kopš dibināšanas dienas aptiekas nosaukums mainīts vairākas reizes, taču 1890.gadā tās nosaukums bija - Āgenskalna aptieka. 1939.gadā aptieka tika slēgta, jo tās īpašnieki tika repatriēti.

1864. gadā dibināta pirmā jauna tipa latviešu jūrskola Latvijā - Ainažu jūrskola. Tā dibināta pēc Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas. Sākumā mācības notika kapteiņa J. Veides mājā. Oficiālu Jūrskolas statusu tā ieguva tikai 1867.gadā un pirmā tās ēka uzcelta 1870.gadā. Sākotnēji tā bijusi 1.kategorijas jūrskola ar sagatavošanas klasēm un trīs speciālām klasēm.

1881. gadā Viļņas kara tiesa uzsāka Aizupa prāvas izskatīšanu, kurā tika izskatīta lieta pret latviešu virsnieku grupu, kas darbojās nacionālajā kustībā. Krievijas armijas podporuščiks K. Aizups un praporščiki A. Pumpurs (eposa "Lāčplēsis" autors), J. Tīdemanis, M. Kārkliņš un citi tika apsūdzēti par to, ka 1881.gadā Rīgā izveidojuši pulciņu, lai sazvērestības ceļā pārņemtu valsts varu. Taču 1882.gadā Viļņas kara tiesa pierādījumu trūkuma dēļ viņus attaisnoja.

1908. gadā izveidota izceļojošo latviešu zemnieku kolonija Krievijā - Aizupe. Tā atradās Tālajos austrumos Amūras apgabalā pie Zejas upes, 20 kilometrus no Osesjankas pilsētas. 1908.gadā tajā tika izveidotas 16 latviešu saimniecības un jau 1914.gadā tajā atvēra latviešu skolu. Kolonija beidza pastāvēt 30.gados pēc padomju totalitārā režīma masu represiju akcijām pret PSRS dzīvojošajiem latviešiem.

2000. gadā Sidnejas Olimpiskajās spēlēs Latvijas džudists Vsevolods Zeļonijs izcīna bronzas medaļu svara kategorijā līdz 73 kilogramiem.

2000. gadā nāk klajā tīņiem domātā nedēļas izdevuma "Sīrups" pirmais numurs.

2005. gadā Madonas rajona Vestienes pagasta "Seskos" tika atklāts piemineklis rakstniecei un literatūrzinātniecei Saulcerītei Viesei.

2008. gadā pirmo reizi visā Baltijas reģionā Latvijas Kardioloģijas centrā tiek veikta autologo cilmes šūnu transplantācija sirds muskulī diviem pacientiem.

Notikumi pasaulē

1502. gadā savā ceturtajā ceļojumā Kristofers Kolumbs sasniedz Kostariku.

1635. gadā Svētās Romas imperators Ferdinands II piesaka karu Francijai.

1793. gadā ASV prezidents Džordžs Vašingtons ieliek Kapitolija nama pamatakmeni.

1809. gadā Londonā tiek atklāta Karaliskā opera.

1851. gadā tiek izdots pirmais laikraksta "The New-York Daily News" numurs. Vēlāk šis laikraksts tiek pārdēvēts par "The New York Times".

1914. gadā ģenerālis Pauls fon Hindenburgs tiek iecelts par Vācijas armiju komandieri Pirmā pasaules kara Austrumu frontē.

1931. gadā Japāna uzsāk Mandžūrijas militāru okupāciju, kas iezīmē japāņu-ķīniešu kara sākumu.

1932. gadā amerikāņu aktrise Pega Entvistla izdara pašnāvību, nolecot no slavenās zīmes "Hollywood" burta H.

1943. gadā Otrajā pasaules karā tiek sarīkots Minskas ebreju masu slaktiņš.

1944. gadā Otrajā pasaules karā britu zemūdene "HMS Tradewind" ar torpēdu nogremdē japāņu transporta kuģi "Junyo Maru", nogalinot 5600 cilvēkus.

1970. gadā amerikāņu rokmūziķis un ģitārists Džimmijs Hendrikss tiek atrasts miris savas mājas pagrabā Londonā. Hendrikss mira 27 gadu vecumā, nosmokot savos vēmekļos pēc vīna un miega zāļu sadzeršanās.

1981. gadā Francijas parlaments atceļ nāvessodu un giljotīnu.

1983. gadā rokgrupa "Kiss" pirmo reizi publiski parādās bez grima, telekanālā "MTV" ar uzstāšanos reklamējot savu jauno albumu "Lick It Up".

1984. gadā Džo Kitingers pabeidz pirmo veiksmīgo vienatnē veikto lidojumu gaisa balonā pāri Atlantijas okeānam.

1997. gadā ASV mediju magnāts Teds Tērners ziedo miljardu dolāru Apvienotajām Nācijām.

2001. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs paraksta Kongresa rezolūciju, kas atļauj militāru darbību pret 11.septembra terora aktu organizētājiem.

2005. gadā Afganistānas vēlētāji ignorē "Taliban" kaujinieku nāves draudus un piedalās pēdējās desmitgadēs pirmajās parlamenta vēlēšanās.

2014. gadā vēlētāji Skotijas neatkarības referendumā nobalso par palikšanu Lielbritānijas sastāvā.

2015. gadā ar ASV Vides aizsardzības aģentūras (EPA) atklājumu sākas globāls skandāls, "Volkswagen" galu galā atzīstot, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrētu dīzeļdzinēju tipu, kuriem uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.