3. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1982. gadā Kristaps Pētersons - režisors.

1964. gadā Vents Armands Krauklis - Valkas novada domes priekšsēdētājs un bijušais Saeimas deputāts.

1959. gadā Valda Užāne - zvērināta revidente.

1956. gadā Juris Putrāms - mākslinieks.

JUBILĀRI PASAULĒ

1976. gadā Aila Fišere - austrāliešu aktrise.

1972. gadā Marts Poms - igauņu futbolists.

1970. gadā Vorviks Deiviss - britu aktieris.

1968. gadā Vlade Divacs - serbu basketbolists.

1965. gadā Mora Tīrnija - amerikāņu aktrise.

1956. gadā Lī Ranaldo - amerikāņu mūziķis ("Sonic Youth").

1948. gadā Karlušs Felipe Ksimenišs Belo - Austrumtimoras politiķis un Nobela miera prēmijas laureāts.

1947. gadā Deivs Deivss - angļu rokmūziķis ("The Kinks").

1943. gadā Blaita Dannere - amerikāņu aktrise.

1939. gadā Maikls Čimino - oskarotās Vjetnamas kara filmas "The Deer Hunter" ("Briežu mednieks") režisors (miris 2016.g.).

1920. gadā Henrijs Heimlihs - amerikāņu mediķis, Heimliha manevra izgudrotājs.

1909. gadā Simona Veila - franču filozofe (mirusi 1943.gadā).

1898. gadā Alvars Ālto - somu arhitekts (miris 1976.gadā).

1874. gadā Ģertrūde Šteina - amerikāņu rakstniece (mirusi 1946.gadā).

1859. gadā Hugo Junkerss - vācu aviators (miris 1935.gadā).

1830. gadā Roberts Arturs Gaskoins Sesils - britu valstsvīrs (miris 1903.gadā).

1821. gadā Elizabete Blekvela - pirmā amerikāņu ārste sieviete (mirusi 1910.gadā).

1809. gadā Fēlikss Mendelsons - vācu komponists (miris 1847.gadā).

1795. gadā Antonio Hosē de Sukre - Dienvidamerikas neatkarības līderis (miris 1830.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2011. gadā sakarā ar to, ka Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieks Vladimirs Vaškevičs tiek turēts aizdomās par kukuļdošanu un ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieņēmusi lēmumu, kā drošības līdzekli piemērojot apcietināšanu, tiek pieņemts Finanšu ministra lēmums Vaškeviču atstādināt no amata pienākumu izpildes.

2009. gadā, kamēr zemnieki protestē gan pie Ministru kabineta ēkas, gan Zemkopības ministrijas valdība ārkārtas sēdē pieņem lēmumu lauksaimnieku atbalstam novirzīt 27 miljonus latu. Zemniekus šāds lēmums apmierina, taču protestētāji negrasās pamest Rīgu līdz brīdim, kamēr netiks izpildīta piensaimnieku pēdējā prasība - zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisija.

2009. gadā, pakļaujoties zemnieku protestos paustajam aicinājumam zemkopības ministrs Mārtiņš Roze plkst.17.20 paziņoja, ka atkāpjas no amata. Šajā amatā ministrs pavadīja sešus gadus un viņš pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienību. Savu demisijas rakstu premjeram Ivaram Godmanim iesniedza nākamajā dienā 4.februārī.

2009. gadā AS "Parex banka" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis paziņo, ka ir panākta vienošanās ar sindicētā kredīta devējiem par maksājumu atlikšanu. "Parex bankai" februārī jāatdod vai arī jāveic pārkreditēšana 275 miljonu eiro (193,27 miljonu latu) aizņēmumam, bet jūnijā - 500 miljonu eiro (350 miljonu latu) aizņēmumam. Tajā pašā brīdī Ministru kabineta ārkārtas sēdē bija jālemj par sindicētā kredīta atmaksas nosacījumiem.

2009. gadā pie Rīgas domes Komunālā departamenta telpām vairāki simti denacionalizēto māju īrnieki jau nakts laikā veidojuši garu rindu, lai reģistrētos pārcelšanās pabalstu saņemšanai. Lielākā daļa pārcelšanās pabalstu saņēmēju jauno dzīvesvietu nolūkojusi Rīgā. Ģimenei, kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā, pārcelšanās pabalsts ir 10 000 latu un vēl 3000 latu par katru ģimenes locekli. Tādējādi vienam cilvēkam pārcelšanās pabalsts ir 13 000 latu, bet četru cilvēku ģimene var saņemt līdz 22 000 latu. Pabalstu var izmantot nekustamā īpašuma iegādei vai kā pirmo iemaksu bankā hipotekārā kredīta ņemšanai nekustamā īpašuma pirkšanai.

2009. gadā vairāki simti zemnieki ar lauksaimniecības tehniku no visas Latvijas devās uz Rīgu, lai protestētu pret valdības nespēju sniegt atbalstu lauksaimniekiem. Šādu lēmumu Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome pieņēma pēc tam, kad valdības ārkārtas sēdē netika pieņemts lēmums par atbalstu tām zemnieku prasībām, kuras viņi bija izvirzījuši valdībai. Zemnieki ar savu lauksaimniecības tehniku bija nožogojuši ielas ap Zemkopības ministriju, daļa bija bloķējusi Rīgas apvedceļu, bet daļa devās Ministru kabineta virzienā, lai nodotu Zemkopības ministram Mārtiņam Rozem simbolisku dāvanu - zārku ar govs galvām, kas simbolizētu Latvijas piensaimniecības galu.

2006. gadā svinīgi atklāj jaunuzcelto Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes administratīvo ēku Bāriņu ielā 3. Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP) uzskata, ka Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes administratīvā ēka ir "pēdējo gadu nozīmīgākā būve Valsts policijā". Tā ir moderna un visām policijas prasībām atbilstoša ēka, kas nodrošinās policijas darbiniekiem labus darba apstākļus.

2005. gadā "Latvijas mobilā telefona" godalgu 5000 latu apmērā saņem "Dienas" gada balvas kultūrā 2004" laureāte Andra Neiburga par stāstu krājumu "Stum, stum". ""Dienas" gada balvas kultūrā 2004" saņem arī laureāti - Nora Ikstena par stāstu krājumu "Dzīves stāsti", Dace Lemberga par monogrāfiju "Klasiskais modernisms. Latvijas glezniecība 20.gadsimta sākumā", Saulcerīte Viese par biogrāfiju "Mūžīgie spārni", Juka Rislaki par grāmatu "Kur beidzas varavīksne. Krišjānis Berķis un Hilma Lehtonena", Līga Purmale par izstādi "Redzamā pasaule", Alvis Hermanis un Jaunā Rīgas teātra aktieri un mākslinieces par izrādi "Latviešu stāsti", Gidons Krēmers un "Kremerata Baltica" festivāls "Šostakovičs un Šnitke - nepagājušais gadsimts", Imants Ziedonis un Vestards Šimkus par radošo vakaru "Atsaukšanās", diriģents Viesturs Gailis par Jāņa Kalniņa operas "Hamlets" iestudējumu un mūziķu grupas "Altera Veritas" koklētājas Ieva Lapiņa un Anda Zaborovska, flautists Andis Klučnieks un akordeonists Marko Ojala par jaunās mūzikas atskaņojumiem.

2004. gadā Latvijā oficiālā vizītē uzturas Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga viceprezidente Suzanne Kastnere ar delegāciju.

2004. gadā Rīgas apgabaltiesa pilnībā apmierina Ģenerālprokuratūras prasību ar lūgumu atcelt vairākus lēmumus par BO VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) piederošo SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāla daļu pārdošanu LVRTC meitas uzņēmumam AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC). Tiesa atzīst, ka savulaik lēmumi pieņemti, pārkāpjot likumus, kas nosaka rīcību ar valsts mantu, tās pārdošanu vai cita veida atsavināšanu. LMT daļas tiek nodotas valsts īpašumā, nosakot, ka LVRTC ir to turētājs.

2003. gadā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters paziņo par savu lēmumu neatstādināt Saulkrastu mēru Armandu Krūmiņu no amata par pieļauto kāpu apbūvi zemesgabalā "Mākoņi".

2001. gadā Tautas partijas konferencē "Sociāli atbildīga ekonomiskā politika" pieņemtajā deklarācijā konferences dalībnieki aicina valsts konkurētspējas pieaugumam konsekventi samazināt nodokļu un nodevu, kā arī valsts un pašvaldību maksas pakalpojumu slogu uzņēmējdarbībai.

2000. gadā Augstākā tiesa nolemj samazināt sodu narkotiku kontrabandā apsūdzētajiem Rolandam Privertam un Dairai Silavai. Privertam sods samazināts līdz trīs gadiem un sešiem mēnešiem ieslodzījumā, konfiscējot mantu, savukārt Silavai - līdz četriem gadiem ieslodzījumā ar mantas konfiskāciju. Iepriekš Rīgas apgabaltiesa Privertam piesprieda sešus ar pusi gadus ieslodzījumā ar mantas konfiskāciju, bet Silavai - piecus gadus ieslodzījumā arī ar mantas konfiskāciju.

2000. gadā Ministru prezidents Andris Šķēle dodas darba vizītē uz Spāniju, lai piedalītos Eiropas Tautas partiju forumā Madridē.

2000. gadā Saeima nobalso par Tautas partijas deputātu Vinetas Muižnieces un Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu parlamentārajā pedofilijas lietas izmeklēšanas komisijā. Komisija sāka darbu 1999.gada 11.oktobrī, un līdz šim laikam Tautas partijas Saeimas frakcija nebija izvirzījusi savus pārstāvjus darbam šajā personu grupā.

1999. gadā Ministru prezidents Vilis Krištopans paraksta vienošanos ar Latvijas Sociāldemokrātu apvienības deputātu frakcijas priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu par sadarbību Ministru kabineta darbības deklarācijas izpildei. Vienošanās pamatā ir definēti abu pušu sadarbības galvenie uzdevumi un principi, kā arī abu pušu pienākumi un tiesības.

1999. gadā Latviju oficiālā vizītē apmeklē Lielbritānijas bruņoto spēku valsts ministrs Duglass Hendersons.

1999. gadā Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Itālijas vēstnieks Alessandro Pietromarči apmainās notām par vīzu režīma atcelšanu starp Latviju un Itāliju. Līgums par vīzu režīma atcelšanu stājās spēkā 1999.gada 15.februārī.

1997. gadā Igaunijas Banka sāk kotēt Latvijas latu.

1946. gadā tagadējā Uzvaras laukumā notika pēdējā publiskā pakāršana Rīgā. Sods, pakarot, tika izpildīts 10 latviešiem par antipadomisku rīcību.

NOTIKUMI PASAULĒ

2007. gadā pašnāvnieka uzbrukumā Bagdādes centrā tiek nogalināti 135 cilvēki un vēl 339 ievainoti.

2006. gadā Sarkanajā jūrā pie Saūda Arābijas krastiem nogrimst Ēģiptes pasažieru prāmis, kā rezultātā bojā iet aptuveni 1400 cilvēku.

2005. gadā simts gadu vecumā mirst Vācijā dzimušais biologs Ernsts Mairs, kurš tika dēvēts par "20.gadsimta Darvinu".

2003. gadā apsūdzībās par slepkavību tiek apcietināts leģendārais amerikāņu rokmūzikas producents Fils Spektors.

1998. gadā zemu lidojoša ASV militārā lidmašīna pārrauj gaisa vagoniņa kabeļus Itālijas slēpošanas kūrortpilsētā Kavalesē, kā rezultātā bojā iet 20 cilvēki.

1994. gadā ASV prezidents Bils Klintons paziņo par ASV tirdzniecības embargo atcelšanu Vjetnamai.

1989. gadā militārā apvērsumā tiek gāzts Paragvajas diktators Alfredo Stresners, kurš valsti vadīja kopš 1954.gada.

1981. gadā Norvēģijas premjerministra amatā pirmo reizi tiek ievēlēta sieviete - Grū Hārlema Bruntlanne.

1969. gadā palestīniešu nacionālais kongress ieceļ Jasiru Arafatu par Palestīnas atbrīvošanas organizācijas vadītāju.

1966. gadā Padomju Savienības bezpilota kosmosa aparāts "Luna 9" nosēžas uz Mēness.

1959. gadā lidmašīnas avārijā ASV iet bojā mūziķi Badijs Hollijs, Ričijs Valenss un Bigs Bopers. Vēsturē šī notikums iegājies kā "Diena, kad nomira mūzika".

1958. gadā tiek dibināta Beneluksa ekonomiskā savienība, kas kalpo kā testa poligons plānotajai Eiropas Ekonomiskajai kopienai.

1947. gadā Snagā, Jukonā, tiek reģistrēts viszemākais aukstums Ziemeļamerikā - mīnus 63 grādi pēc Celsija skalas.

1944. gadā ASV spēki Otrajā pasaules karā sagrābj Māršala salas.

1931. gadā zemestrīcē Jaunzēlandē iet bojā 258 cilvēki. Tā kļūst par traģiskāko dabas katastrofu Jaunzēlandes vēsturē.

1924. gadā 68 gadu vecumā mirst ASV 28.prezidents Vudro Vilsons.

1917. gadā ASV sarauj diplomātiskās attiecības Vāciju.

1916. gadā nodeg Kanādas parlamenta ēkas Otavā.

1913. gadā tiek ratificēts ASV Konstitūcijas 16.labojums, piešķirot federālajai valdībai tiesības ieviest un iekasēt ienākumu nodokli.

1908. gadā Atēnās tiek dibināts sporta klubs "Panathinaikos".

1870. gadā tiek ratificēts ASV Konstitūcijas 15.labojums, piešķirot balsošanas tiesības visiem pilsoņiem, neatkarīgi no rases.

1867. gadā princis Mecuhito kļūst par Japānas imperatoru Meidzi.

1815. gadā Šveicē tiek dibināta pasaulē pirmā komerciālā siera rūpnīca.

1783. gadā Spānija atzīst ASV neatkarību.

1706. gadā Ziemeļu karā Zviedrijas karaspēks Fraustatas kaujā uzvar skaitliski pārākos sakšu, poļu un krievu spēkus, izcīnot vienu no spilgtākajām uzvarām visā karā.

1451. gadā sultāns Mehmeds II manto Osmaņu impērijas troni.

Kasjauns.lv / LETA / Foto: Vida Press