12. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1961. gadā Aivars Dekšenieks - LR Iekšlietu ministrijas Sakaru centra priekšnieks 1952. gadā Inese Pētersone - tulkotāja.
1946. gadā Maija Kalniņa - zvērināta advokāte.
1943. gadā Vladimirs Okuņs - Latvijas Nacionālās operas solists (baritons).
1940. gadā Elmārs Beķeris - Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors.
1933. gadā Jānis Zālītis - onkologs, psihoterapeits un seksologs (miris 2007.gada 28.janvārī).
1920. gadā Gunārs Meierovics - politiķis, Latvijas pirmā Ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dēls (miris 2007. gada 11. februārī).

JUBILĀRI PASAULĒ

1978. gadā Džeisons Bigss - amerikāņu aktieris.
1978. gadā Hoseins Rezazade - irāņu svarcēlājs.
1977. gadā Grēms Dots - skotu snūkera spēlētājs.
1970. gadā Samanta Metisa - amerikāņu aktrise.
1966. gadā Stīvens Boldvins - amerikāņu aktieris.
1962. gadā Emilio Estevess - amerikāņu aktieris.
1961. gadā Billijs Dafijs - britu roka ģitārists ("Cult").
1959. gadā Vings Reimss - amerikāņu aktieris.
1950. gadā Gabriels Bērns - īru aktieris.
1945. gadā Alans Bols - angļu futbolists (miris 2007.gadā).
1942. gadā Ians Djūrijs - angļu mūziķis (miris 2000.gadā).
1933. gadā Andrejs Vozņesenskis - krievu dzejnieks.
1928. gadā Bērts Bekereks - amerikāņu komponists.
1924. gadā Tonijs Henkoks - angļu komiķis (miris 1968.gadā).
1924. gadā Aleksandrs Jeseņins Volpins - krievu matemātiķis un disidents.
1921. gadā Jozefs Boiss - vācu performanču mākslinieks, tēlnieks, instalāciju mākslinieks un mākslas teorētiķis (miris 1986.gadā).
1918. gadā Džuliuss Rozenbergs - amerikāņu spiegs, kas strādāja PSRS labā (miris 1953.gadā).
1910. gadā Dorotija Kroufūta Hodžkina - britu bioķīmiķe, Nobela prēmijas laureāte (mirusi 1994.gadā).
1907. gadā Ketrīna Hepberna - amerikāņu aktrise (mirusi 2003.gadā).
1845. gadā Gabriels Forē - franču komponists (miris 1924.gadā).
1812. gadā Edvards Līrs - angļu rakstnieks un dzejnieks (miris 1888.gadā).
1806. gadā Johans Vilhelms Snelmans - somu filozofs un valstsvīrs (miris 1881.gadā).
1803. gadā Justuss fon Lībigs - vācu ķīmiķis (miris 1773.gadā).
1670. gadā Frederiks Augusts I - Polijas karalis (miris 1733.gadā).
1496. gadā Gustavs I - Zviedrijas karalis (miris 1560.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2009. gadā vairāk nekā 100 māmiņas ar bērniem pie valdības ēkas piedalījās piketā pret bērnu un ģimenes pabalstu samazināšanu. Paralēli piketam Vērmanes dārzā biedrība "Māmiņu klubs" rīkoja parakstu vākšanu pret valdības nodomu ietaupīt budžeta līdzekļus uz bērnu un vecāku pabalstu rēķina, "griestu" noteikšanu vecāku pabalstiem 300 latu apmērā un bērna kopšanas pabalsta samazināšanu uz pusi strādājošiem vecākiem.
2009. gadā par pieļautajām kļūdām vērienīgajā trolejbusu iepirkumā no amata atbrīvo pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" valdes loceklis Igoru Volkinšteinu. Volkinšteina vainas dēļ "Rīgas satiksme" veikusi kļūdainus aprēķinus par summu, kas nepieciešama jauno trolejbusu iepirkumam - sajaukti lati ar eiro, tādēļ bankā paņemts mazāks kredīts, nekā ir nepieciešams. Volkinšteins par problēmu zinājis, bet nav informējis nedz uzņēmuma valdi, nedz padomi.
2009. gadā pēc vairāku stundu ilgām diskusijām Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītā valdība panāca vienošanos par vecāku pabalstu samazināšanu, tādējādi nosakot, ka no 2009.gada 1.jūlija no 70% līdz 50% tiks samazināts vecāku pabalsts strādājošiem vecākiem. Vienlaicīgi noteikts pabalsta maksimālais apmērs jeb "griesti" - ne vairāk kā 500 latus mēnesī.
2009. gadā "Euro Data" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja pirms 2009.gada 6.jūnija pašvaldības vēlēšanām liecina, ka par mantkārīgāko Rīgas mēra amata kandidātu uzskata Aināru Šleseru (LPP/LC). Šleseru par mantkārīgāko Rīgas mēra amata kandidātu uzskatīja 63% aptaujāto. Tā domā 76,5% aptaujāto latviešu un 41,9% izvaicāto krievvalodīgie. Otro vietu aptaujā ieņēma toreizējais Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK), kuru par mantkārīgāko Rīgas mēra amata kandidātu atzinuši 9% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem. Trešo vietu aptaujā ar 5% ieņem bijušais Rīgas mērs un Tautas partijas Rīgas mēra amata kandidāts Andris Ārgalis.
2006. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalās Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību valstu līderu sanāksmē, kas notiek Austrijas galvaspilsētā Vīnē.
2005. gadā Latvijā oficiālā vizītē ierodas Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze un viņas vadītā delegācija. Gruzijas parlamentārieši tiekas ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un citiem Saeimas deputātiem.
2005. gadā Vācijas Tīringenes zemes premjerministrs Dīters Althauss darba vizītes gaitā tiekas ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti.
2004. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nodod Somijas prezidentei Tarjai Halonenai Cicerona goda nosaukuma diplomu, ko Somijas prezidentei piešķir par Latvijas tuvināšanu Eiropas Savienībai.
2004. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Londonā tiekas ar Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru, Lielbritānijas Eiropas lietu ministru Denisu Makšeinu un Londonas lordmēru Robertu Finču.
2003. gadā Viļņā notiek 5.Baltijas ekonomikas forums, kurā izsludina konkursu Baltijas valstu uzņēmējiem par gada labāko Baltijas preču zīmi jeb brendu.
2003. gadā svinīgi sāk autoceļa "Via Baltica" posma Rīga-Ādaži rekonstrukciju. Atklāšanā piedalās satiksmes ministrs Roberts Zīle un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs.
2002. gadā Kandavā, Ventspilī, Limbažos un Talsos notiek pirmā Latvijas Jaunatnes olimpiāde.
2002. gadā par godu Mātes dienai Rīgā, Rātslaukumā ap Rolanda statuju, no 300 000 dažādu šķirņu un krāsu tulpēm izveido ziedu paklāju. To Rīgai dāvina bijušais pilsētas mērs Andris Ārgalis kopā ar puķkopjiem Pēteri Pikši un Vitautu Skuju.
2001. gadā Kopenhāgenā notiek 46.Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls, kurā Latviju pārstāv Arnis Mednis ar dziesmu "Too Much". Konkursā uzvar Igaunijas pārstāvji Tanels Padars un Deivs Bentons. Mednis 23 valstu konkurencē ierindojas tikai 19.vietā.
2001. gadā Rīgā, Dailes teātrī, notiek 1.Latvijas māsu un vecmāšu kongress.
2001. gadā Ministru prezidents Andris Bērziņš Bratislavā piedalās NATO dalībvalstu un kandidātvalstu premjeru sanāksmē.
2000. gadā izsolē Daugavpils maksātnespējīgā uzņēmuma "Tolaram Fibers" mantu par deviņiem miljoniem ASV dolāru iegādājas Francijas koncerns "Rhodia".
1999. gadā Krievijas Valsts dome izsaka protestu Latvijas varas iestādēm pret Rīgas domes deputātes Tatjanas Ždanokas vajāšanu tiesas ceļā.
1998. gadā Rīgā notiek kārtējā Baltijas valstu prezidentu - Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa, Lietuvas prezidenta Valda Adamkus un Igaunijas prezidenta Lenarta Meri - tikšanās.
1998. gadā Iekšlietu ministrijā atklāj Kontrabandas apkarošanas koordinācijas centru, kas ir Finanšu ministrijas un Iekšlietu ministrijas izveidota un ģenerālprokurora akceptēta pastāvīgi funkcionējoša institūcija. Centra galvenais uzdevums ir atklāt akcīzes preču un pārtikas kontrabandas gadījumus, identificēt vainīgās personas un radīt informācijas bāzi pierādījumu vākšanai.
1996. gadā Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle un Igaunijas premjerministrs Tīts Vehi Rūjienā paraksta vienošanos par jūras robežu.
1990. gadā Tallinā notiek pirmā triju Baltijas valstu vadītāju oficiālā tikšanās. Anatolijs Gorbunovs, Vītauts Landsberģis un Arnolds Rītels paraksta deklarāciju par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vienprātību un sadarbību un kopīgu paziņojumu par iesaistīšanos Eiropas Drošības un sadarbības apspriedē. Tiek izveidota Baltijas Valstu padome, kurā ietilpst Baltijas republiku Augstāko Padomju priekšsēdētāji un citas augstas amatpersonas pēc paša ieskata.

NOTIKUMI PASAULĒ

2008. gadā Ķīnas Sičuaņas provinci satricina astoņas magnitūdas stipra zemestrīce, nolīdzinot līdz ar zemi vairākas pilsētas un ciemus un nogalinot vairāk nekā 69 000 cilvēku. Aptuveni pieci miljoni cilvēku zemestrīcē paliek bez pajumtes.
2006. gadā Amerikāņu sprinteris Džastins Getlins sacensībās Dohā uzstāda jaunu pasaules rekordu 100 metru skrējienā.
2006. gadā aptuveni 200 cilvēku iet bojā, kad Nigērijas galvaspilsētas Lagosas piepilsētā eksplodē naftas cauruļvads, zagļiem mēģinot nopumpēt no tā naftu.
2005. gadā ugunsgrēkā savā Stokholmas dzīvoklī iet bojā zviedru džeza dziedātāja Monika Zeterlunda.
2002. gadā bijušais ASV prezidents Džimijs Kārters ierodas privātā vizītē Havanā. Tā ir pirmā augsta ranga amerikāņu pārstāvja vizīte Kubā, kopš 1959.gadā pie varas nāca Fidels Kastro.
2001. gadā mirst populārais amerikāņu dziedātājs Perijs Komo.
2001. gadā 76 gadu vecumā mirst krievu aviācijas inženieris Aleksejs Tupoļevs, kurš vadīja virsskaņas pasažieru lidmašīnas "Tu-144" izstrādāšanu un palīdzēja izstrādāt padomju kosmosa atspoļkuģi "Buran".
1997. gadā Indija un Pakistāna vienojas atbrīvot ieslodzītos otras puses pilsoņus un izveidot karsto telefona līniju, lai mazinātu saspīlējumu starp abām valstīm.
1991. gadā pirmajās Nepālas daudzpartiju vēlēšanās 32 gadu laikā uzvar mērenais Nepāliešu kongress.
1967. gadā grupa "Pink Floyd" Londonā rīko pasaulē pirmo kvadrofonisko rokkoncertu.
1965. gadā padomju kosmosa zonde "Luna 5" ietriecas Mēnesī.
1957. gadā mirst viens no izcilākajiem mēmā kino režisoriem Erihs fon Štrohaims.
1949. gadā oficiāli beidzas Krievijas īstenotā Berlīnes blokāde, kas ilga 11 mēnešus.
1943. gadā Otrajā pasaules karā padodas nacistiskās Vācijas Ziemeļāfrikas spēku komandieris ģenerālis fon Arnims.
1942. gadā Otrajā pasaules karā Aušvicas nāves nometnē uz gāzes kamerām nosūta 1500 ebreju.
1942. gadā Otrajā pasaules karā Ukrainas austrumos sākas Otrā Harkovas kauja, kurā padomju spēki padzen nacistiskās Vācijas armiju no Harkovas, bet drīz padomju spēki tiek aplenkti un iznīcināti.
1941. gadā vācu zinātnieks Konrāds Cuze Berlīnē prezentē Z3, ko uzskata par pasaulē pirmo pilnībā automātisko un programmējamo datoru.
1937. gadā Vestminsteras abatijā par Lielbritānijas karali kronē Džordžu VI.
1926. gadā norvēģis Roalds Amundsens, itālietis Umberto Nobile un amerikānis Linkolns Elsvorts lidmašīnā šķērso Ziemeļpolu.
1926. gadā Polijas bruņoto spēku komandieris Jozefs Pilsudskis militārā apvērsumā sagrābj varu Polijā.
1881. gadā Tunisija kļūst par Francijas protektorātu.
1873. gadā par Zviedrijas un Norvēģijas karali kļūst Oskars II.
1864. gadā amerikāņu pilsoņu kara laikā notiek Spotsilvānijas kauja, kurā iet bojā tūkstošiem karavīru abās pusēs.
1821. gadā Valtetsi notiek pirmā lielā Grieķu neatkarības kara kauja pret turkiem.
1797. gadā Francijas imperators Napoleons I ieņem Venēciju.
1689. gadā Anglijas karalis Viljams III pievienojas Augsburgas līgai, iekļaujoties karā pret Franciju.
1554. gadā Peru galvaspilsētā Limā tiek dibināta Sanmarkosas universitāte, kas ir senākā universitāte abos Amerikas kontinentos.
1364. gadā Krakovā dibina Polijas senāko universitāti - Jagelonu universitāti.