Ūdrīša augšāmcelšanās: viņš sacerējis dzejoli savai Ilonai

Ar vārdu “augšāmcelšanās” Lieldienās katrs saprot ko citu. Piemēram, mūziķim Rolandam Ūdrim jeb Ūdrītim visīstākais augšāmcelšanās brīnums ir dzejolis, ko viņš sacerējis vairāk nekā gadu pēc smagās avārijas. Joprojām ratiņkrēslā, cīnoties par katru kustību un mācoties no jauna agrāk pašsaprotamas lietas, Ūdrītis ar šo dzejoli ir parādījis tuviniekiem un pats sev, ka viņa radošais gars nav salauzts.

Kā smej pati Ilona, nez vai sanāks hīts no dzejoļa, kas tā arī saucas: Ilona Balode. Taču tas ir tikpat jauks, daudzslāņains un dziļš kā citi viņa dzejoļi.

Sākums bijis grūts - viens divi vārdi stundā. Dakterei Leldei pat šķiet, ka Ūdris viņu nosaucis par muļļu, ka viņa nespēja ātrumā uztvert dzejnieka domāto vārdu. Ilona teic, ka īstenais radošums "atnāca vaļā" pēc jaunā gada, kad viņš sācis jau teikumos dzejot.

"Es, protams, esmu ļoti lepna, jo dzejolis saucas Ilona Balode. To izdomāja Ūdris, es to neizdomāju," viņa smej, "beigās jau tur riktīgs ūdrisms iet, normāla filozofija!"

Mākslinieka galarezultāts ir šāds:

Ilona Balode

Ilona neko nezina un tā viņai iet

Ilona var rakstīt viņa ir gara

Ilona ir gudra

Viņa ir mīļa

Ilona runā muļķības

Ilona...

Ilona ir manējā

Jā, Ilona neko

Jā, tev aizmirsti

Skaista, laimīga tu ej

Labi, ka tu nedomā.

Es gaidu, gaidu

Tev ēdienu olu

Es nemāku pagatavot

Kopā mēs varam daudz

Pagāja laiks un visi jaunie kļuva veci

Vienreiz es nācu pie tevis

Otrreiz es neiešu

(Rolands Ūdris)

Savādāks Ūdris

"Viņš ir savādāks. Tādas lietas jau izmaina visu," par avāriju un rehabilitāciju teic Ilona. Tas kodols jau ir! Kodols ir tas pats Ūdris, ko es pazīstu. Dvēsele jau tā pati, vienkārši izpausmes savādākas. Varbūt viņš vairs nav tik vieglprātīgs, nav tik ārišķīgs. Tas liekais ir nolobījies," par savu mīļoto saka Ilona.

Vairāk par to, kā tagad klājas Rolandam, skaties Aijas Kincas sagatavotajā sižetā: