10. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1943. gadā Ņina Ņeznamova - Rīgas Krievu drāmas teātra aktrise.

1948. gadā Uldis Osis - ekonomists, politiķis.

1956. gadā Aleksandrs Busse - mākslinieks.

1962. gadā Ikars Keišs - uzņēmējs.

1965. gadā Ieva Kepe - Latvijas Nacionālās operas soliste (soprāns).

1969. gadā Edgars Štelmahers - uzņēmējs.

1986. gadā Anete Berķe - Liepājas Teātra aktrise.

Jubilāri pasaulē

1847. gadā Džozefs Pulicers - amerikāņu žurnālists un izdevējs (miris 1911.gadā).

1929. gadā Makss fon Sīdovs - zviedru aktieris.

1932. gadā Omārs Šarifs - ēģiptiešu aktieris.

1947. gadā Banijs Veilers - jamaikiešu mūziķis.

1951. gadā Stīvens Sīgels - amerikāņu aktieris.

1958. gadā Kenets Edmondss - amerikāņu mūziķis un producents.

1973. gadā Robertu Karlušs da Silva - brazīliešu futbolists.

1979. gadā Sofija Ellisa Bekstore - angļu dziedātāja.

1984. gadā Mendija Mūra - amerikāņu aktrise.

1988. gadā Heilijs Džoels Osments - amerikāņu aktieris.

Notikumi Latvijā

1959. gadā Rīgā pirmo reizi notiek "Mākslas dienas".

1995. gadā Latvijas Republikas Ārlietu ministrija iesniedz Krievijai notu par nelegālu bēgļu transportu caur Latviju uz Rietumeiropu.

1998. gadā turpinoties Krievijas ekonomisko sankciju piemērošanai Latvijai, tiek pārtraukta Latvijā ražoto preču tirdzniecība Maskavas centrālajā administratīvajā apgabalā.

1999. gadā stājas spēkā Latvijas un Spānijas līgums par vīzu režīma atcelšanu.

2003. gadā Saeima veselības ministres amatā ieceļ partijas "Jaunais laiks" (JL) deputāti Ingrīdu Circeni, kura turpmāk strādā no šī amata atlaistā JL biedra Āra Audera vietā.

2003. gadā Daugavpils domes sēdē no amata tiek atbrīvots Daugavpils domes priekšsēdētājs Rihards Eigims.

Notikumi pasaulē

1790. gadā ASV tiek izveidota patentu sistēma.

1821. gadā turki pie Konstantinopoles patriarhijas galvenajiem vārtiem pakar patriarhu Gregoriju V un viņa līķi iemet Bosfora šaurumā.

1865. gadā dienu pēc padošanās konfederātu ģenerālis Roberts Lī saka savu pēdējo uzrunu saviem karavīriem.

1912. gadā no Sauthemptonas ostas Anglijā savā pirmajā un arī pēdējā ceļojumā dodas tvaikonis "RMS Titanic". 14.aprīļa vakarā neilgi pirms pusnakts kuģis saduras ar aisbergu un divas stundas vēlāk nogrimst, paņemot līdzi aptuveni 1500 cilvēku dzīvības.

1925. gadā Ņujorkā tiek izdots Frensisa Skota Ficdžeralda stāsts "Lieliskais Getsbijs".

1932. gadā Vācijas feldmaršals Pauls fon Hindenburgs prezidenta vēlēšanās saņem 19 miljonus balsu, pārspējot Ādolfa Hitlera 13 miljonus balsu.

1938. gadā Austrijas iedzīvotāji referendumā nobalso par apvienošanos ar nacistisko Vāciju.

1944. gadā no Birkenavas nāves nometnes izbēg slovāku ebreji Rūdolfs Vrba un Alfrēds Veclers, kas sniedz informāciju sabiedrotajiem par nacistu izvērstajām masu slepkavībām. 32 lapu Vrbas-Veclera ziņojums tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem dokumentiem 20. gadsimtā. No Aušvicas-Birkenavas nometnēm izdevās izbēgt tikai pieciem ieslodzītajiem.

1970. gadā Pols Makartnijs paziņo par grupas "The Beatles" izjukšanu.

1972. gadā vairāk nekā 50 valstis paraksta līgumu, aizliedzot bioloģisko ieroču uzkrāšanu.

1980. gadā Spānija un Lielbritānija vienojas atvērt robežu starp Gibraltāru un Spāniju, kas bija slēgta no 1969.gada.

1991. gadā Itālijas prāmis "Moby Prince" pie Livorno ostas biezā miglā saduras ar tankkuģi, kas izraisa abu kuģu aizdegšanos. Neveiksmīgās glābšanas operācijas dēļ liesmās un dūmos iet bojā 140 cilvēku.

1994. gadā NATO valstu lidmašīnas uzsāk uzlidojumus serbu spēkiem, kas tuvojas Bosnijas musulmaņu pilsētai Gorazdei, ko ANO bija pasludinājusi par drošu zonu.

1998. gadā Ziemeļīrijas politiskās partijas paraksta ilgi gaidīto uzmetumu miera plānam, lai izbeigtu 30 gadus ilgušo vardarbību.

2001. gadā Nīderlandes parlamenta augšpalāta nobalso par eitanāzijas legalizēšanu, Nīderlandei kļūstot par pirmo valsti, kas legalizējusi eitanāziju.

2003. gadā "British Airways" un "Air France" paziņo, ka no oktobra beigām tās pārstās izmantot lidmašīnas "Concorde", izbeidzot virsskaņas lidmašīnas 27 gadus ilgos lidojumus komerciālajā gaisa satiksmē.

2010. gadā nosēšanās laikā pie Krievijas rietumu pilsētas Smoļenskas nogāžas lidmašīna ar Polijas oficiālo delegāciju, kas devās uz piemiņas pasākumu Katiņas slaktiņa memoriālā. Aviokatastrofā iet bojā Polijas prezidents Lehs Kačinskis un vēl virkne augstāko amatpersonu.