Kamēr Kaupers ieraksta albumu, Jubalts ar Mihelsonu ballējas
Dailes teātra Mazajā zālē 9. novembra vakarā pulcējās pazīstami mūziķi un citi mākslinieki, svinot ikgadējo „Autortiesību bezgalības balvas” pasniegšanu.
„Prāta vētra” balvas saņēmēju vidū bija pirmo reizi — pēc nesaprašanās ar zviedru autortiesību sargātājiem puiši atkal atgriezušies vietējā autortiesību administrētāja AKKA/LAA paspārnē, un viņu hits „Ja tikai uz mani tu paskatītos” saņēma „Autortiesību bezgalības balvu” kā visvairāk skanējusī dziesma radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.
„Prāta vētrai” vajadzēja ko jaunu un svaigu
„Vienmēr ir tā, ka kāds atnāk ar ideju, un pārējie to tad apčubina. Šoreiz tas avotiņš bija Renārs. Bija sajūta, ka mums vajag kaut ko jaunu un svaigu. Viss jau sākas ar mazām lietām, jo, rakstot dziesmu, nevajag domāt, ka tā skanēs stadionos, lielām tautas masām. Dziesma jāraksta sev, savai sieviņai, draugiem... Konkrētā dziesma, kas sākas ar vārdiem „Es būšu balts uz tumši sarkana fona, / mobilais tavs, kurš vienmēr ir zonā...” ir izmisuša cilvēka manifests... Ko viņš tikai nedarītu, kas viņš tikai nebūtu, ja tikai uz mani tu paskatītos,” par dziesmas tapšanu stāstīja grupas dalībnieki.
Draudzīgo četrotni pilnā sastāvā gan varēja vērot tikai videoierakstā: ne solists Renārs Kaupers, ne bundzinieks Kaspars Roga klātienē saņemt balvu neieradās — uz skatuves kāpa ģitārists Jānis Jubalts un taustiņinstrumentālists Māris Mihelsons. „Renārs Kaupers un Gustavs Butelis patlaban cītīgi strādā studijā. Darbs turpinās. Latvijas tirgus diemžēl ir šaurs, tāpēc ierakstām albumu arī krievu un angļu valodā,” par grupas radošajiem plāniem stāstīja Jubalts un Mihelsons. „Un tas nozīmē, ka AKKA/LAA turpinās atkal kāst, kāst un kāst,” viesmīlīgos pasākuma rīkotājus uz zoba pavilka aktieris Andris Bērziņš.
„Autortiesību bezgalības balvas” pasniegšanas ceremonija
Fomins: „Laikam uzrakstīju ģeniālu dziesmu...”
Uz viena pjedestāla ar „Prāta vētru” stāvēja un šajā pašā nominācijā laurus plūca arī Ivo Fomins ar domubiedriem (dziesma „Mēs dzīvojam pasakās”) un brāļi Igors un Gvido Lingas (dziesma „Gan”). „Mēs bijām visi uz viena viļņa. No sākuma bija melodija, vēlāk pielikām vārdus. Varbūt palīdzēja Ēriks Ķiģelis, varbūt kāds cits. Vakarā piezvanīju ģitāristam un paziņoju, ka laikam esmu uzrakstījis ģeniālu dziesmu,” sacīja „Mēs dzīvojam pasakās” autors Ivo Fomins. Pēc balvas saņemšanas viņš kopā ar draugiem priecēja skatītājus, šo populāro dziesmu izpildīdams arī klātienē. Liepājniekam šis bija jau otrais vakars pēc kārtas, kad jāuzstājas Rīgas publikai, — dienu iepriekš viņš viesmākslinieka statusā muzicēja šovā „Dziedošās ģimenes”.
Liepiņam nav kauns ne par vienu noti
Par 1986.—1987. gadā uzrakstīto, 1988. gadā izrādīto un 2008. gadā atjaunoto rokoperu „Lāčplēsis” balvu saņēma komponists Zigmars Liepiņš un libreta autore Māra Zālīte. „Tā 80. gados bija liela uzdrošināšanās: ķerties klāt pašam tautas eposam — „Lāčplēsim”,” par savu radošo darbību saņemdama „Autortiesību bezgalības balvu”, teica biedrības AKKA/LAA prezidente Māra Zālīte. „Šodien paklausos, un man nav kauns ne par vienu noti,” savu darbu vērtē Zigmars Liepiņš.
Skaļas ovācijas izpelnījās literatūras tīrradne — lugas „Ak, šī jaukā lauku dzīve” autore Baiba Jukņeviča, kura ar savu dabas doto talantu pārsteidza gluži tāpat kā britu talantu šova zvaigzne Sūzena Boila ar brīnumskaisto balsi. Būdama bez jebkādām priekšzināšanām dramaturģijā, Baiba uzrakstījusi lugu, kas guvusi panākumus un iestudēta veselos piecos amatierkolektīvos! „Biju apsolījusi, ka uzrakstīšu lugu. Cerēju, ka aizmirsīs, bet ne — mani turēja pie vārda. Es pat nezināju, kā raksta lugas. Nekad nebiju lasījusi lugu. Sameklēju grāmatu, paskatījos, kā pieraksta darbojošās personas, dialogus. Apsēdos un uzrakstīju,” viņa neslēpa, kā kļuvusi par lugu rakstnieci. Baiba Jukņeviča saņēma „Autortiesību bezgalības balvu” par lugas „Ak, šī jaukā lauku dzīve” plašu izmantojumu, iestudējot to Latvijas amatierteātros.
Gobziņš, pufaika un ugunskurs
Balvu asprātīgā nominācijā izpelnījās dziesmas „Savādā” autori Ivars Makstnieks un Roberts Gobziņš. Viņi tika godināti kā... labākie debitanti — pēc daudzu gadu pārtraukuma atgriežoties slavas saulītē. „Ivaram svarīga ir mūzika, nevis peļņa, tāpēc dziesma izdevās tik veiksmīga. Bet īpašu plānu mums nebija. Jo... ja gribam sasmīdināt, teiksim, Dievu, vajag viņam pastāstīt par saviem plāniem,” par dziesmas tapšanu stāstīja viens no tās autoriem Roberts Gobziņš. „Un es kā siltu vārdu turētājs – piemēram, „ugunskurs”, „pufaika” – spēju sasildīt ar vārdiem,” joprojām būdams teicamā humoristiskajā formā, no skatuves jokus plēsa Gobziņš, un zāli pāršalca smieklu vētra.
„Mums tādi pustraki jukuši cilvēki patīk,” pasniedzot balvu, sacīja aktieris Andris Bērziņš. „Laimi — jums, balvas — mums,” beigās vēl novēlēja Gobziņš.
Atgādinām, ka atšķirībā no daudzām citām godalgām „Autortiesību bezgalības balvu” nepiešķir žūrija. Laureātus nosaka, balstoties uz statistiku, ko nodrošina autoru darbu dažādo izmantojumu datorizēta uzskaite.
