Ivo Grīsniņš-Grīslis. No kriminālziņu veidotāja līdz ballīšu mūziķim
Mūziķis Ivo Grīsniņš-Grīslis visus pārsteidza pagājušajā gadā, kad Eirovīzijas nacionālajā atlasē ieguva augsto trešo vietu. Šogad Ivo atkal ir gatavs ar savu dziesmu uzrunāt konkursa skatītājus un klausītājus, lai gan Eirodziesmas finālā ar pirmo reizi neiekļuva.
Daudziem varētu būt pārsteigums, ka smaidīgais un pozitīvais mūziķis Ivo Grīsniņš–Grīslis ikdienā ir viens no kriminālā raidījuma „Degpunktā” veidotājiem. Viņš neslēpj, ka katra viņa diena ir pārsteigumiem pilna. Televīzijā Ivo nokļuva pirms vairākiem gadiem, kad iepazinās ar producentu Niku Volmāru. „Mani uzaicināja strādāt pie raidījuma „Dāvidšovs”, kur pildīju redaktora pienākumus — meklēju cilvēkus, kuri piedalījās raidījumā un stāstīja savus stāstus, tur bija visādi dīvaiņi un seksuālo minoritāšu pārstāvji. Tam visam bija tāds riktīgs smeķis, garlaicīgi nebija nekad. Dāvids bija ļoti prasīgs, vienmēr zināja, ko viņam vajag un ko viņš grib. Pēc tam strādāju „Katrīnas palīdzības formulā”, bet vēlāk jau bija „Degpunkts,” par savām gaitām televīzijā stāsta mūziķis.
Bīstamākais piedzīvojums — brauciens ātrajā palīdzībā
Nav šaubu, ka Ivo pamatdarbs ir bīstams. Komanda brauc uz noziegumu vietām kopā ar policiju, nereti sastopoties ar agresīviem likuma pārkāpējiem, kā arī gadījies nokļūt šokējošu notikumu epicentrā, tomēr tas viss nav mazinājis Ivo vēlmi darboties „Degpunktā”. „Protams, ir gadījies, ka jāsastopas ar galēji nepatīkamiem notikumiem, piemēram, mana kolēģa Inta priekšā vīrs sadūra savu sievu, tāpat ir ar izmocītajiem un spīdzinātajiem dzīvniekiem, kurus braucam glābt. Darbs ir skarbs, bet arī dinamisks. Man būtu grūti nosēdēt vienā vietā, bet šeit viss mainās — vienā brīdī esmu šeit, bet nākamajā jau jādodas uz citu vietu,” teic Ivo.
Ivo Grīsniņš – Grīslis
Bīstamās situācijās nokļūt sanāk arī viņam pašam. „Reiz, kad filmējām, kā dega zeķu fabrika „Aurora”, sanāca nokļūt bezmaz epicentrā. Ēka bija U veida, un mēs stāvējām vidū. Kamēr filmējām vienu mājas spārnu, nebijām pamanījuši, ka aizdegusies jau visa lielā ēka. Tad gan bija sajūta, ka pašu dzīvība briesmās. Ir bijuši gadījumi, kad filmējam kopā ar pašvaldības policiju un pagadās kāds agresīvāks aizturētais. Reiz filmēju notiekošo un skatos — nāk vīrs uz manu pusi arvien tuvāk un tuvāk. Novērsos no kameras, un izrādās, viņš jau klāt un gāzīs man ar dūri, bet toreiz viss beidzās labi,” ekstrēmākos piedzīvojumus atceras Ivo.
Daudziem varētu šķist, ka Grīsniņš–Grīslis muzikālajām aktivitātēm nododas tikai reizi gadā, proti, kad ir kārtējā Eirovīzijas atlase, tomēr tā gluži nav. „Muzicēt sāku jau ļoti sen — skolas laikā. Mēs ar klasesbiedriem nodibinājām rokgrupu, ar kuru piedalījāmies Dānijas rokfestivālā, tad pašmāju „Sinepēs un medū” — tie bija pirmie soļi mūzikas lauciņā. Jau 16 gadu vecumā spēlējām ballītes, pabijām visās apkārtējās skolās, kur pēc mums bija liels pieprasījums. Tādiem jauniem puikām, man šķiet, tas ir ievērojams sasniegums,” par pirmo pieredzi mūzikā stāsta Grīsniņš–Grīslis.
„Vēlāk bija popmūzikas projekts „Prego”, kuram nebija ilgs mūžs, jo katrs pašķīdām uz savu pusi — viens dalībnieks aizbrauca dzīvot uz Londonu, bet otrs tagad dzied operā. Tomēr, kas attiecas uz ballīšu spēlēšanu, viss turpinās. Nu ar sastāvu „Ivo Grīsniņš Grīslis un pelēkie latvieši” spēlējam ballītes visās malās, un nemaz nekaunos teikt, ka esmu ballīšu muzikants — spēlēju arī kāzās un bērēs. Necenšos par visu varu piedalīties „Muzikālajās bankās” un citās skaļās aktivitātēs, jo ir ko darīt, tāpēc cilvēkiem šķiet, ka Grīsniņš „izlien” tikai uz Eirovīziju,” smejas Ivo.
Viņš atzīst, ka, visticamāk, nepiedalītos arī Eirovīzijā, ja uz to nemudinātu Ivo izpildīto dziesmu autors Ingars Viļums, kas plašāk zināms, kā grupas „Prāta vētra” basģitārists. „Šajā konkursā droši vien nepiedalītos, ja nebūtu Ingara Viļuma iniciatīvas. Pagājušajā gadā, kad ieguvu 3. vietu, ļoti iespējams, ka bez viņa es nebūtu tur, kur biju. Ingars ir tas, kurš saka: „Labāk darīt kaut ko nekā neko.” Un es viņam uzticos. Viņa dziesmas arī ir tādas, kas mani uzrunā. Laiku pa laikam jau radiostacijās nonāk arī pa kādai manis sarakstītai dziesmai,” saka Ivo.
Lai arī izklausās, ka Ivo ar brīvo laiku varētu būt problēmas, izrādās, viņš spēj izbrīvēt brīdi arī sportiskām aktivitātēm. Puisis atklāj, ka šobrīd nodarbojas ar vairākiem sporta veidiem: „Spēlēju futbolu, svētdienās eju spēlēt florbolu, un pēdējā laikā kolēģi mani ir „ierāvuši” hokejā. Braucu uz „Volvo” halli un dzenāju ripu. Kādu dienu kolēģis ierosināja, un es piekritu. Izrādījās, manas slidošanas iemaņas ir pietiekami labas, lai uzspēlētu hokeju ar čaļiem. Un vēl mani draugs ir iesaistījis tenisā. To arī mēdzu uzspēlēt.” Uzskaitot savus darba pienākumus un brīvā laika aktivitātes, Ivo piemin draudzeni Madaru, ar ko kopā ir jau četrus gadus. „Vai man pietiek laika draudzenei? Pietiek. Dzīvojam kopā un katru vakaru tiekamies. Arī brīvdienās nereti esam kopā — šajā ziņā viss ir kārtībā,” smaida puisis.
Šova nebūs
Ivo Grīsniņš–Grīslis, neraugoties uz dinamisko darbu, sevi raksturo kā ļoti mierīgu cilvēku, tāpēc Eirovīzijas priekšnesumos uz galvas nestāvēs un šovu netaisīs. „Es ne uz kādu šovu neiziešu, jo patiesībā pats esmu ļoti mierīgs. Adrenalīna man pietiek darbā, tāpat izskrienos un azartu izjūtu visās sporta aktivitātēs, tāpēc mūzikā man laikam vairāk gribas mieru un neko nepārspīlēt,” par savu konkursa dziesmu saka mūziķis un piebilst: „Mēs gadu gaitā esam sapratuši, ka šajā pasākumā labāk neko negaidīt un ne uz ko negatavoties. Ja sanāks kas labs, būs labi. Pagājušajā gadā, piemēram, bija patīkams pārsteigums. Bet lai es iespringtu... nu, nē.”
Ivo Grīsniņš–Grīslis un viņa 2010. gada Eirovīzijas dziesma „Because I Love You”
Elza Baumane/Foto: no izdevniecības „Rīgas Viļņi arhīva”
