Vidzis: „Sievai ar mani ir grūti!”
Slavenais spēkavīrs Raivis Vidzis (34) četrus mēnešus pēc kāzām atklāti stāsta par ģimenes dzīvi. Viņš neslēpj, ka kļuvis par īstu ģimenes cilvēku, ka nereti strīdas ar sieviņu, taču tik un tā bezgala mīl viņu.
Raivja Vidža kāzas
Sportists, kurš slavas stundu piedzīvoja, arī uzvarot TV šovā Dejo ar zvaigzni 2, atklāj, ka pašlaik profesionālajā spēkavīra karjerā ietur pauzi. Viņš atzīst, ka pēc kāzām atklājis dzīvē citas prioritātes. Nu Vidzis pievērsies grāmatu lasīšanai, brīvajā laikā aizraujas ar boksu, turpina studijas augstskolā un ar nepacietību gaida pavasari, kad varēs atklāt motociklu sezonu.
Notievējis par 15 kilogramiem
„Aizvien četrreiz nedēļā eju uz svaru zāli, jo jāturpina uzturēt sportisko formu. Šāds režīms man būs jāievēro visu mūžu, lai sirds normāli funkcionētu un es varētu normāli dzīvot. Sacensībām gan vairs netrenējos. Toties ēdu uz pusi mazāk. Man vairs nav jārij! Esmu krietni notievējis. Iepriekš svēru 145 kilogramus, bet tagad tikai 130! Zaudēti jau 15 kilogrami. Jūtos perfekti! No rīta, austot saulei, kad mostos, uzreiz jūtos laimīgs. Laikam ir noticis kaut kāds klikšķis. Pats nespēju noticēt, ka beidzamajā laikā tik daudz smaidu,” atzīst Raivis Vidzis.
Viņš sapratis, ka ir vēl arī cita dzīve un emocijas, nevis tikai profesionālais sports ar saldo uzvaras garšu. Jo īpaši Raivis priecājas, ka vairāk atliek laika pašizaugsmei un grāmatu lasīšanai. „Arī agrāk lasīju, taču ļoti, ļoti reti. Beidzamā grāmata, ko izlasīju trīs dienu laikā, bija „Miris līdz tumsai” — par vampīriem,” viņš stāsta, piebilzdams: „Ja cilvēks nelasa grāmatas, viņš neattīstās. Bet es gribu attīstīties un pilnveidoties!”
Raivis, kurš pašlaik ir otrā kursa students Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, neslēpj, ka ar mācībām gan neejot tik viegli kā gribētos. Visvairāk traucējot laika trūkums. „Tagad ir grūti laiki, ir visādi darbi, apkārt tik daudziem cilvēkiem klājas slikti, un man gribas kādam arī palīdzēt...”
8. marta siena ballīte klubā „Mad House”
„Es esmu kļuvis par īstu ģimenes cilvēku. Tagad, kopš apprecējos, vairāk domāju par to, ka jāuzlabo vide, kurā dzīvojam. Ja kādreiz tādas sadzīviskas lietas man bija „pie kājas” — es atnāku un aizeju —, tad tagad ir pilnīgi pretēji. Vajadzīga jauna veļasmašīna, bija jāizremontē vannasistaba. Tikko to izremontējām, un jau sāku plānot, ka gribētos uztaisīt arī skaistu virtuvi,” ar gandarījumu stāsta stiprinieks, kurš aizvadītā gada nogalē kļuva par precētu vīru un pēc četrus gadus ilgas kopābūšanas apņēma par sievu aerobikas treneri Aleksandru Čupriku (23).
Savā dzīvoklī Mežciemā Vidžu ģimene gādā arī par kopīgo četrkājaino draudzeni — angļu buldoga sunīti Čupu. Mīluli abi iegādājušies kopā aptuveni pirms diviem gadiem, un vārds Čupa tai dots par godu Aleksandras meitas uzvārdam. Apprecoties gan Raivja sieva pieņēma vīra uzvārdu.
„Bet Čupa mums nav bērna vietā. Lai arī saucu viņu par savu meitenīti, tas tomēr ir suns, nevis bērns. Visam savs laiks. Nākotnē bērnus, protams, vēlamies. Speciāli neplānojam, jo dzīvojam pēc principa, ka mazulis pats atnāks, kad būs pienācis īstais laiks. Kā Dieviņš lems, tā būs.”
„Reiz man viens draugs stāstīja, cik ļoti liels pārbaudījums attiecībām un cilvēku pacietībai ir remonts. Turklāt tas var tikai sākties un nekad nebeigties. Ja ir remonts, neizbēgamas ir arī nenormālas domstarpības ģimenē. Nu par to pārliecinājos arī pats uz savas ādas. Remontējot vannasistabu, arī mēs ar sieviņu kašķējāmies — katram taču ir savas idejas, kā ko vajadzētu taisīt. Par laimi, beigās nonācām pie kopsaucēja un visas nesaskaņas, protams, aizmirsām. Rezultātā tomēr ļauju visu izdomāt sievai. Man kā vīram ir jāpiekrīt. Protams, sākumā jau gan spurojos pretī. Bet Aleksandra ir ļoti izglītota un apveltīta ar lielisku gaumi, un beigās viss, ko viņa bija iecerējusi, man patiešām ļoti patīk,” atklāts ir Raivis.
Raivis Vidzis uzvar savā pirmajā cīņā bez noteikumiem
Vidzis uzskata, ka attiecībās viens no svarīgākajiem elementiem esot brīvības izjūta. Abi šad tad mēdz kaut kur aiziet atpūsties kopā, taču viens otram neliedz izklaidēties arī katram savu draugu kompānijās. „Mēs viens otram uzticamies. Kontrolēt cilvēku — tas ir neprāts,” uzskata Vidzis, smiedams piebilstot: „Apzinos, ka reizēm esmu tāds pastulbs džekiņš un sievai ar mani ir grūti. Taču mēs ļoti labi saprotamies. Ir arī reizes, kad vajag izbļaustīties. Nenoliegšu, ka ģimenes dzīvē neesmu tikai balts un pūkains, lielākoties esmu skarbs, bet ar ziediem sievu ik pa laikam iepriecinu. Lai arī nereti strīdos un visādi ņemos, ir patīkami just, kā attiecības attīstītās, kā viens otram pieslīpējamies. Četru gadu laikā, kopš esam kopā, esam pietiekami labi viens otru iepazinuši, un sieva jau zina, ka ne vienmēr esmu tikai smaidīgs un jauks,” pasmaida Raivis, paskaidrojot, ka visbiežāk strīdoties par sadzīviskām lietām — par visu un neko.
„Pie mums ir kā normālās ģimenēs. Arī šajā nedēļas nogalē sastrīdējāmies. Kad aizgāju no mājām, abi viens ar otru nemaz nerunājām. Bet tad Aleksandra pusnaktī man piezvanīja, pateica, ka mani mīl, un es savukārt — ka mīlu viņu. Un viss atkal ir kārtībā,” piebilst Raivis.
