Tetovētākā „pelnrušķīte” Kristīne mīl 19 gadu vecāku vīrieti

LNT šova „Pelnrušķīte” raidījumā, vērtējot meiteņu uznācienu peldkostīmos, skatītāji bija pārsteigti par Kristīnes Teilānes apjomīgajiem tetovējumiem. Izrādās, viena no klusākajām un atturīgākajām meitenēm lepojas ar vismaz četriem tetovējumiem, kurus sev veikusi... pati! Un „Mini Cooper” automašīnu, kurā Kristīni sastapām Rīgā vizināmies kopā ar draugu Kasparu.

Kalašņikovs zem krusta

Kristīne ir meitene mūžīgi melnā — gariem, zīdainiem matiem, pamanāmiem tetovējumiem un izteiktu atturību skatienā. „Kāpēc tu tik maz smaidi?” bijis šova vadītāja Laura Reinika biežāk uzdotais jautājums. Kristīne neslēpj, ka nepieder pie vairākuma. Tūlīt klajā nāks viņas sarakstītā grāmata „Aģinočka” (vienpate — tulkojumā no krievu val.). „Tajā būs manas bērnības atmiņas. Plus dzeja, izdomāti šausmu stāsti un mani zīmējumi,” atklāj Pelnrušķītes titula pretendente.

Kristīne ir rīdziniece, kura ik pa brīdim devusies līdzi mammai pasaulē laimi meklēt. „Pamatskolas laikā uz pāris gadiem nokļuvu Somijā, kur mamma mēģināja sakārtot savu dzīvi pēc šķiršanās no mana tēva,” stāsta Kristīne. Būdama uzcītīga skolniece, viņa ātri vien iemācījusies somu valodu. Savukārt gadu pēc vidusskolas Kristīne pavadījusi Dānijā, apgūstot dāņu valodu. Lai arī Kristīnes mamma ir krieviete, bet tēva izcelsme meklējama Čečenijā, meitene runā perfektā latviešu valodā un sauc sevi par Latvijas patrioti.

Kristīne apguvusi tetovēšanas māku un nākamos rakstus uz sava ķermeņa veikusi pati. „Uz kaut kā taču ir jātrenējas,” nodomājusi jauniete. Uz kreisās rokas augšdelma Kristīne ietetovējusi mammas vārdu „Karīna”. Zemāk — mīļākā rakstnieka Edgara Alana Po iniciāļus un noslēpumainības apliecinājumu — pīķa zīmi.

Pirmo reizi dejo

Rudenī Kristīne uzsāka mācības Valsts policijas koledžā, par ko no mammas saņēmusi mīļu dāvaniņu — simpātisko 2006. gada „mazulīti” „Mini Cooper”. Tiesa, šogad jauniete mācības koledžā nav turpinājusi. „Biju domājusi vispirms iegūt arodizglītību, tad turpināt ar kriminālistiku. Taču visu biju iedomājusies nedaudz citādi. Esot tajā iekšā, sapratu, ka diendienā šo darbu darīt nevēlētos. Turklāt — ja būtu palikusi policijā, man būtu jālauž līgums ar Zemessardzi. To gan negribēju, jo tad tā būtu nodevība no manas puses,” uzskata Kristīne, kura nu nolēmusi pievērsties sava sapņa īstenošanai — friziermākslai!

Kristīne atzīst, ka kopš bērnības bijusi ļoti puiciska. Tāpēc šovā daudzas meitenēm ierastās lietas iepazinusi pirmo reizi dzīvē. „Piemēram, dejoju valsi un izšuvu. Jo skolā pat mājturību gāju mācīties pie zēniem,” atklāj izskatīgā jauniete. Iemesls šādai noslēgtībai varētu būt nepieciešamība agri kļūt patstāvīgai. Meitenes, pavadot deviņas dienas šova „Pelnrušķīte” filmēšanā, cita citai vaļsirdīgi atklājušas arī dzīves skumīgākos notikumus. Kristīnei tāds ir stāsts par tēvu, kurš viņas bērnības lielāko daļu bijis atkarīgs no narkotikām. „Problēmas, manuprāt, ir pusē ģimeņu. Un mūsējā tās bija saistītas ar narkotikām. Kā bērns es dzīvoju parastu dzīvi, jo nezināju, ka tā, iespējams, ir citāda nekā pārējiem. Tikai vēlāk, kļūstot lielākai, pamazām sapratu, kas notiek. Mans tētis lietoja heroīnu, paziņu apgrozīšanās, pulverīša svēršana un dozēšana mūsu mājā bija parasta parādība,” no atmiņām nevairās Kristīne.

Sarunās ar šova veidotājiem viņa atcerējusies, kā reiz centusies piesegt tēvu, narkotikas noslēpjot savos dūrainīšos. Taču vienlaikus Kristīne lūdz uzsvērt, ka tēvs, neraugoties ne uz ko, bijis viņai pats labākais uz pasaules — rūpējies par meitu, vedis uz stadionu, apmeklējis vecāku sapulces, palīdzējis tikt galā ar mājasdarbiem un izkopis kaligrāfisku rokrakstu. Šova dalībniece atklāj, ka nu jau ir 11 gadu, kopš tēvs izcietis cietumsodu un pārvarējis atkarību.

Kā Bonija un Klaids

Vai kareivīgās intereses un prasmes nav atbaidījušas puišus no attiecībām reālajā dzīvē? Jautāta par to, Kristīne smej, rēķinot, ka jau divus gadus viņu saista attiecības ar 19 gadu vecāku vīrieti, arī mākslinieku — Kasparu. Žurnāls „Kas Jauns” abus sastapa kāda Rīgas tirdzniecības centra stāvlaukumā, kur viņi gatavojās doties iepirkties, lai tālāk mērotu ceļu ārpus Rīgas. Jāteic, ka Kristīne dzīvē atturības ziņā nebūt neatšķiras no tēla šovā. Satikusi mīļoto pie tirdzniecības centra, viņa neļāvās ārišķībām. Lūgta iemūžināties mīļā uzņēmumā, Kristīne nepiekrita nedz apskāvieniem, nedz bučiņām, atzīstot, ka šāda izrādīšanās galīgi neesot viņas dabā.

„Viņš ir foršs, viņam ir laba gaume un cieņa pret mani. Mani nekad nav saistījuši vienaudži, pat draudzenes man ir vismaz desmit gadu vecākas. Ar otru kopā varu būt tikai tad, ja pilnībā viņu saprotu. Kopā ar Kasparu jūtos kā Bonija un Klaids!” par saskaņu attiecībās iesmējās jauniete, atklājot, ka savos sapņos pārcilā arī laulību plānus.

Lai arī nesen publiski izskanēja runas, ka Kristīne no drauga šķīrusies, viņa tās sauc par muļķībām. Draugs arī atbalstījis meitenes piedalīšanos šovā. „Sākumā viņš, tāpat kā mamma, bija pārsteigts par manu ideju „Pelnrušķītes” veidotājiem nosūtīt anketu. Teica: „Tas taču blondīņu šovs un tev nepiestāvēs!” Bet kāpēc ne — ja nepiederu pie vairākuma, izredzes būt pamanītai taču ir lielākas, vai ne?” retoriska ir šova dalībniece. Viņa priecājas, ka projekta laikā spējusi atraisīties un pat ieguvusi draugus.