Šova „OKartes” zvaigzne pamet popmūziku, lai kalpotu Dievam
Šova „OKartes skatuve” finālists Oskars Deigelis pēc atgriešanās no kristīgās nometnes izlēmis beigt savas popmūziķa gaitas. Turpmāk viņš nodošoties kristīgām vērtībām.
Jaunais mūziķis Oskars Deigelis (20) atcēlis gandrīz visus vasaras koncertus un pārstājis darboties popmūzikā. „Augustā būs vēl divi koncerti Viesītē un Jaunpiebalgā, kur uzstāšos ar savu ierasto programmu, piedalīšos arī „OKartes skatuves” mūziklā, bet kā solo mākslinieks kļūšu citāds. Tas, ko es darīšu tālāk, vairāk atšķirsies tekstuāli,” portālam kasjauns.lv par pārmaiņām savās muzikālajās gaitās stāsta Oskars, kurš turpmāk ar savām dziesmām vēlas slavēt Dievu.
„Ateisti parasti sevi dēvē par stipriem cilvēkiem un uzskata, ka ticība domāta vājiem un nespējīgiem. Gluži otrādi. Esmu pārliecināts, ka tikai tas, kas spēj atzīt, ka nav savas dzīves galīgais noteicējs un kas spēj nolikt sevi otrajā plānā, ir patiesi stiprs cilvēks,” dziļdomīgi bilst talantu šovā popularitāti guvušais jaunietis.
Dzīve ir kas vairāk, nekā piedzimt, dzīvot un nomirt
Vaicāts, kā nonācis līdz lēmumam par savas dzīves aicinājumu izvēlēties kalpošanu Dievam, talantu šova dalībnieks stāsta: „Nevarētu teikt, ka tas bija ļoti pēkšņi. Patiesībā, to ka vēlos dziedāt mūziku Dievam un cilvēkiem, kas Viņu meklē, tādējādi arī sludinot evanģēliju, zināju jau sen. Grūti pat paskaidrot, kas bija šķērslis. Laikam jau domas par jaunību un tās „baudīšanu” mani atturēja. Bet baudīt jaunību un dzīvi var arī pavisam citādāk. Tas, ko lielākoties cilvēki dēvē par dzīves baudīšanu un iztrakošanos, visbiežāk noved pie pazušanas. Ar sirdi es to apzinājos, bet prāts vienmēr cenšas izlikties gudrāks esam. To pašu es varētu teikt par ateistu, evolucionāru un citu līdzīgi domājošu cilvēku gudrībām, bet tas jau ir cits stāsts. No savas puses vēlētos cilvēkiem likt aizdomāties un iedziļināties lietās no cita skatapunkta, nekā mēs to redzam savā pasaulīgajā ikdienā, tā teikt, nedaudz padomāt „ārpus kastes”. Dzīve ir kas vairāk, kā piedzimt, dzīvot un nomirt. Uzskatu, ka jebkurš loģiski domājošs cilvēks saprot, ka kaut kas nevar rasties ne no kā. Tur pat nav īsti jēgas vairāk iedziļināties, tas ir elementāri. Atliek vien novēlēt gudrību tiem, kas to vēl nesaprot. Visam ir iemesls un nekas šeit nenotiek tāpat vien. Ir muļķīgi iedomāties, ka mēs esam tikai un vienīgi bioloģiskas būtnes, kas dzīvo uz planētas Zeme, un ka viss, kas notiek mūsu dzīvē, netiks izvērtēts un ir bezjēdzīgs. Ticu ne tikai ar sirdi, bet arī ar prātu. Man nepatīk kaut kam akli ticēt. Man patīk zināt un saprast, kāpēc es ticu. Šajā gadījumā, konkrēti Jēzum Kristum, kas ir vienīgais patiesais ceļš. Kā es to zinu? Cilvēkam, kas to nekad nav piedzīvojis un aiz savas spītības pat nav mēģinājis tajā iedziļināties, to nesapratīs. Smējējiem novēlu vien atvērt acis, ausis un sirdi. Kas meklē, tas atrod!”
Oskars nāk no kristīgas ģimenes, un tieši viņam ģimenē attiecības ar Dievu esot visciešākās. Tuvinieki respektē viņa reliģiskos uzskatus. „Kopumā viņi to uztver pozitīvi. Tiesa, ir daži atsevišķi aspekti, kas, iespējams, traucē piekrist man pilnībā,” viņš negribīgi atzīstas.”
Jaunietis stāsta, ka baznīcu un dievkalpojumus apmeklējis jau agrā jaunībā. „Tas gan nenotika regulāri, jo miegs pēc „jaunību baudošas” nakts bieži vien ņēma virsroku, bet vispār baznīcu regulāri sāku apmeklēt, ja nemaldos, kopš 15 gadu vecuma.”
Oskars atzīst, ka viņu nesatrauc cilvēku, kuri viņu nesaprot, domas un viedokļi. „Man ir žēl, ka viņi nejūt to pašu, ko es un vēl apmēram 2 miljardi šīs pasaules iedzīvotāju. Dzīvesveidu jau es nemainu. Bet gan attieksmi pret Dievu. Līdz šim mēģināju izlikties gudrāks par Viņu. Bet Dievs jau nav mazais bērns. Kas gribēs, tas sapratīs, ko es ar to domāju,” uzsver OKartes skatuve” finālists, kurš nesen ar pozitīvām emocijām atgriezies no bērnu kristīgās nometnes, kur darbojies kā viens no vadītājiem.
„Mūsu uzdevums bija iepazīstināt bērnus ar Kungu un Pestītāju, nevis kaut ko uzspiest. Ticēt vai nē - tas ir katra paša ziņā. Bieži vien cilvēki mēdz pārmest, kā gan par ticību var stāstīt nenobriedušiem prātiem, arī pats esmu beidzamajā laikā dzirdējis šādu nosodījumu. Varu teikt tikai to, ka Dievs katra dzīvē ienāk tad, kad Viņš to uzskata par pareizu. Es varu būt tikai laimīgs, ka iepazinu Dievu jau agrā bērnībā, un man ir prieks par bērniem, kas arī Viņu sastop tieši agrīnajā vecumā. Šajā pasaulē klīst miljoniem „nobriedušo, pieaugušo un gaišo prātu”, kas diemžēl tā arī svētību un īsto gudrību vēl nemaz nav piedzīvojuši. Atliek vien cerēt, ka vismaz nāves brīdī šie cilvēku prāti pieņems pareizo lēmumu,” nopietnā balsī nosaka Oskars Deigelis.
Oskars Deigelis izklaidē un izglīto bērnus kristīgajā nometnē
Grib padzīvot kristiešu kopienā Amerikā
Pašlaik Oskars apsverot iespēju aizbraukt no dzimtenes, lai Amerikā uzsāktu mācības kristīgajā skolā un darbotos kristiešu kopienā. „Bet viss ir Dieva rokās. Pagaidām tas ir manos plānos, bet galīgo lēmumu pieņēmis vēl neesmu. Manā varā nav paredzēt nākotni. Dievs manas vēlmes var īstenot pilnīgi citā virzienā, jebkurā brīdī. Vēl nav arī skaidri zināms par datumiem, kad aizlidošu un cik ilgu laiku pavadīšu tur. Šajā sakarā cilvēkiem, kas īsti mani nav sapratuši, varu teikt to, ka es nebraucu meklēt Dievu uz Ameriku, bet gan atslēgties no ikdienas. Redzēt, piedzīvot un izzināt jaunus apvāršņus. Dievs pats mani ir uzmeklējis šeit, manā tēvzemē. Daudzi kristieši man saka, ka kalpošana ir nepieciešama mājās, un ka nav jāpamet dzimtene, lai sastaptu Dievu. Un es varu viņiem tikai piekrist. Es tikai vēlos pavadīt laiku vidē, kur nostiprināties ticībā un saprast daudzas lietas, kur man to būs izdarīt vieglāk nekā šeit,” skaidro Oskars, piebilstot, ka uzsākot mērķtiecīgi iet kristīga cilvēka ceļu, par mūku viņš kļūt negrasās.
„Mana dzīve īpaši neatšķirsies. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka es mācīšos kļūt spēcīgāks garā, stājoties pretī grēkam. Pilnībā apzinos, ka cilvēki bāzīs man acīs katru pieļauto kļūdu, bet man ir vienalga. Dievs ir ar mani,” uzskata Oskars, kurš ne bez lepnuma balsī atklāj, ka ir pārvarējis vienu no saviem lielākajiem netikumiem – smēķēšanu.
No sabiedrības sevi nošķirt negrasās
Oskars uzsver, ka Dieva mīlestību vēl izjust visiem saviem faniem un atbalstītājiem. „Tad nāks arī viss pārējais - laime, gudrība, saticība, miers, labklājība, prieks un visas pārējās labās lietas, ko Viņš mums ir devis. Es saprotu to, ka daudzi no jums nesaprot mani. Bet manos spēkos nav jūsos ielikt tās sajūtas, kuras es piedzīvoju, atsakoties no saviem līdzšinējiem plāniem. Tas patiesībā bija Dievs, kas caur mani to darīja, nevis es pats. Ja jūs tas nomierina, tad sevi nošķirt no sabiedrības es netaisos. Mans dzīves aicinājums nav dzīvot klosterī, lai gan tas, manuprāt, nav nekas slikts. Arī es, tāpat kā vairums cilvēku, vēlos skaistu un piepildītu dzīvi - mīlošu sievu, bērnus, ar kuriem es varēšu lepoties, karjeru utt. Viss, ar ko es no savas puses varu dalīties, ir tas, ka man šī dzīve būs piepildīta vienīgi kopā ar Dievu. Un neklausieties tajā, ko vēsta pasaule. No tās nāk daudz netīra. Krist grēkā nav liela māksla. Saprotams, ka pretoties ir grūti, bet tikai un vienīgi Dieva mīlestība spēs izglābt pasauli. Nevēlos, lai domājat, ka cenšos kādu mācīt, jo es pats, būdams nepilnīgs un grēcīgs, nemaz nevaru to darīt. Es tikai dalos ar to, ko mans Dievs man ir parādījis,” sludina Oskars Deigelis.
Oskars Deigelis šovā “OKartes skatuve”
Pikantākā ballīte “O!Kartes skatuve” vēsturē
