Arnis Mednis atgriežas uz skatuves. FOTO

2011. gada sākumā, pusgadu pirms 50 gadu jubilejas, talantīgo latviešu mūziķi Arni Medni ķēra insults. Arņa dzīvība karājās mata galā, bet nu viņš lēnām atveseļojas un negrasās padoties. Kaut arī viena ķermeņa puse joprojām ir paralizēta un mūziķis pārvietojas ar grūtībām, viņš atsācis darīt to, kas tik lieliski padevās līdz šim, — sacerēt mūziku un dziedāt.

Pēdējo reizi Arnis Mednis plašākai publikai parādījās pirms vairāk nekā gada, kad 2011. gada 8. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī notika mūziķa 50. jubilejai veltītais atbalsta koncerts. Toreiz Arņa dziesmas izpildīja daudzi Latvijā pazīstami dziedātāji, skanēja viņa sacerētā teātru izrāžu mūzika. Pats Mednis šajā koncertā gan neuzstājās, vien uzkāpa uz skatuves, lai pateiktos mūziķiem un skatītājiem par atbalstu.

Tagad pagājis gads, un Arnis Mednis jau pats koncertē. Proti, decembrī Jelgavas, Kuldīgas, Liepājas, Saldus, Rīgas, Valmieras, Cesvaines un Dobeles dievnamos notiek koncerti „Tev tuvumā”. Tajos skan latviešu komponistu skaistākās Ziemassvētku dziesmas, kuras izpilda aktieris Artūrs Skrastiņš, dziedātāja Ieva Kerēvica un grupa „Putnu balle”. Bet īpaša uzmanība veltīta tieši Arnim Mednim, jo koncertos skan ne tikai viņa jau agrāk sacerētās Ziemassvētku dziesmas, bet arī kāds skaņdarbs, ko komponists un izpildītājs radījis tieši šim projektam. Tā ir Arņa Medņa pirmā radītā dziesma pēc pārciestā insulta. „Tā ir daļa no manis iecerētā rekviēma „Kyrie, eleison”, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „Kungs, apžēlojies”,” žurnālam „Kas Jauns” nesen paskaidroja Arnis Mednis, kurš pats vairākos koncertos arī izpildīja šo dziesmu.

Šī Arņa Medņa atgriešanās mūzikas apritē ir laba ziņa. Bet pats mūziķis tikmēr teic, ka viņam galvenais ir atgūt veselību. „Diemžēl tā atgriežas ļoti, ļoti lēnām. Slimība ir briesmīga, un, vai kādreiz atgūšu veselību pilnībā, to nevar prognozēt neviens. Pat vēl vairāk — pēc smadzeņu izmeklēšanas ārsti man pateica, ka tas ir brīnums, ka vispār vēl esmu dzīvs. Jo cilvēki ar tik lieliem smadzeņu bojājumiem izdzīvot nevarot. Bet es, redz, esmu dzīvs!” intervijā žurnālam „Kas Jauns” pirms dažām nedēļām stāstīja Arnis.

Viņš neslēpj, ka viņa stāvoklis nav no tiem labākajiem: „Nu kāda var būt pašsajūta cilvēkam, kuram puse ķermeņa ir paralizēta? Briesmīga... Ka vairs neesi tas cilvēks, kāds biji agrāk, ka vairs neko pats nespēj izdarīt. Vispirms jūties slikti fiziski un tad arī psiholoģiski. Jo šī bezspēcība ir ļoti nomācoša. Man pietrūkst tās dzīves, kas man bija pirms tam! Citiem to pat grūti iedomāties, bet es viens pats nevaru apģērbties un pat maizi sagriezt. Man vajag kādu, kas to maizi pieturētu...”

Ar dziedāt viņam tagad ir grūti: „Fiziski smagi. Trūkst elpas, grūti nostabilizēt balsi. Bet es cenšos!” apņēmības pilns ir Arnis Mednis, kuram palīdz cerība un paļaušanās uz Dievu. „Jātiek tam visam pāri, jācīnās par savu veselību, jābūt pacietīgam. Palīdz cerība, ka izveseļošos... Es nedrīkstu padoties. Ja padošos, visam būs beigas. Un man ir cerība. Progress ir! Atliek vien gaidīt. Cik ilgi, to zina tikai Dievs. Bet, par laimi, sliktāk man nekļūst. Lēnām, lēnām kļūst labāk. Tas nav dienu vai nedēļu jautājums. Mani atskaites punkti tagad ir mēneši, kad varu pateikt — jā, šomēnes man nav sliktāk par iepriekšējo,” atklāts ir Arnis Mednis, kurš cenšas tagad atkal radīt mūziku, kaut arī tas ir fiziski grūts process. „Protams, jauna mūzika man rodas, komponēt es varu, un to daru. Tikai vairs neiet tik ātri, jo klavieres varu spēlēt ar vienu roku. Tas ir ļoti nogurdinoši un darbietilpīgi,” paskaidro lieliskais mūziķis, kuram ir iecere atgriezties teātru mūzikā un radīt vairākas muzikālās izrādes.

Ieva Kerēvica, Artūrs Skrastiņš, „Putnu Balle” - „Lūgšana Ziemassvētku vakarā”