Hokejisti sveic Rēdliha sievu grāmatas prezentācijā. FOTO
Iveta Rēdliha, „Dinamo Rīga” aizsarga Krišjāņa Rēdliha sieva, pāris mēnešus pirms trešās atvasītes piedzimšanas, laidusi klajā savu detektīvromānu „Soļi”.
24. oktobra vakarā Juglasciema kamīna zālē tuvāko draugu un radu pulkā tika svinēti detektīvromāna „Soļi” atklāšanas svētki. Svinīgajā uzrunā jaunās autores veikumu atzinīgi novērtēja grāmatas izdevēja SIA „BUF” pārstāve, grāmatas projekta vadītāja Kristīne Kirkila.
Sajūsmināta par Ivetas Rēdlihas grāmatas izdošanu bija arī hokejista Rodrigo Laviņa sieva, TV seja Jana Duļevska, kura draudzeni gan iepriecināja ar ziediem, gan sirsnīgiem apsveikuma vārdiem.
Bērnu audzināšanu apvieno ar mācībām
Jaunā rakstniece Iveta Rēdliha pastāstīja, ka līdz ar grāmatas izdošanu viņa ir piepildījusi savu bērnības sapni. Rakstīt viņa sāka jau astoņu gadu vecumā, kad tapa pirmais dzejolis. 17 gadu vecumā viņa piedalījās jauno dzejnieku konkursā „Aicinājums”, kur tika atzinīgi novērtēta.
„Vidusskolā mani piesaistīja psiholoģija. Pēc skolas beigšanas iestājos augstskolā, kur ieguvu bakalauru Sociālo zinātņu psiholoģijā. Tomēr tālāk šajā jomā neturpināju mācīties, vai darboties, līdz, pusotru gadu atpakaļ, tālmācībā Lielbritānijā ieguvu profesionālo diplomu stresa menedžmentā (Stress management coaching and consultancy Professional). Un neilgi pēc tam, arī Lielbritānijas tālmācībā, ieguvu pirmā līmeņa profesionālo sertifikātu krāsu terapijā (Colour counsellor and healer). Tomēr tā arī neesmu sākusi darboties šajās man ļoti interesējošās jomās, jo visam pāri stāv rakstniecība,” stāsta Iveta Rēdliha, kura ir māmiņa diviem bērniem – Laumai (7) un Mārcim (4), bet gada nogalē gaida pasaulē nākam trešo mazuli.
Jau ilgāku laiku Iveta aktīvi interesējās par to, kā pilnveidot savas rakstīšanas prasmes, meklējot kādus rakstniecības kursus vai interešu nodarbības. Pagājušā gada sākumā viņa uzzināja, ka šāda iespēja ir Latvijas Rakstnieku savienības un Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra Literārajā akadēmijā, un nekavējoties iestājās Prozas meistardarbnīcā. „Mācību process norisinājās katru otro mēneša sestdienu, vairāku stundu garumā. Tā kā esmu pilna laika māmiņa, tad, protams, sestdienās nevaru atļauties būt prom no mājām, tomēr Krišjānis mani pierunāja, arī mana mamma pieteicās vajadzības gadījumā pieskatīt bērnus, laikā kad es esmu mācībās. Tā nu es laimīga uzsāku mācības,” atminas Iveta, kuras pasniedzēji bija dzejnieks, dramaturgs un kritiķis Ronalds Briedis, kā arī rakstniece Ieva Melgalve. „Ievai esmu sevišķi pateicīga, jo viņa man bija kā mentors grāmatas rakstīšanas laikā, kad Akadēmija jau bija absolvēta un es turpināju rakstīt savu romānu. Ieva Melgalve man ir devusi ļoti vērtīgus padomus, kurus ņemot vērā, spēju augt savā profesionalitātē,” pārliecināta Rēdliha.
Romānam iedvesmojas no vīra
Rakstniece atzīst, ka lielākais un neatsveramākais atbalsts radošajā darbībā, kā ikvienā dzīves jomā, ir laulātais draugs. „Laikā, kad rakstīju savu grāmatu, arī man, kā jebkuram rakstniekam, bija brīži, kad šķita - esmu nonākusi sižetiskajā strupceļā. Vasaras laikā, kad bija jāraksta Akadēmijai darbs un gadījās šādi krīzes brīži, man šķita, ka vieglāk būtu atmest ar roku iecerei par romānu, un vienkārši uzrakstīt kaut kādu stāstu. Bet tieši tad Krišjānis man sniedza milzīgu morālo atbalstu un norādīja, cik tas ir muļķīgi - padoties pie pirmajām grūtībām. Viņš mani iedvesmoja nolikt visu malā un vienkārši pabūt bez nemitīgās domāšanas par sižetu. Sacīja, ka, iespējams, tieši tad es radīšu atbildes un ieraudzīšu tālākos notikumus. Un tā arī bija!
Vēl Krišjānis ir kā manas durvis uz radošo pasauli. Brīžos, kad sižeta līnija draudēja aprauties, es paņēmu Krišjāni aiz rokas, nosēdināju sev pretī un liku klausīties. Es viņam stāstīju, cik tālu esmu tikusi un kas pašlaik notiek ar maniem varoņiem, un šādi, skaļi runājot un analizējot, es piepeši ieraudzīju tālāko notikumu attīstību un skrēju ātri pierakstīt visu, kas bija dzimis manā iztēlē. Smieklīgi, ka Krišjānis šādās reizēs nebilda nevienu vārdu, tikai klausījās. Beigās, kad laimīga, ka esmu tikusi tālāk, teicu viņam milzīgu paldies, viņš gandarījumā atbildēja: „Lūdzu, prieks bija palīdzēt!”
Savu grāmatu rakstīju no 2012. gada jūnija līdz šā gada martam,” stāsta detektīvromāna „Soļi” autore.
Tomēr Ivetas galvenā prioritāte ir ģimene un bērni. Viņa pati sev pieņēmusi noteikumu, ka nelaupa sevi ģimenei, un raksta tikai tad, kad atvases ir bērnudārzā un skolā.
Kasjauns.lv/Foto: Mārtiņš Ziders
