Tiesa noraida Kargina un Krasovicka prasību par "Parex" pārņemšanas līguma atcelšanu
Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo "Parex bankas" īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo "Parex banku" par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.
Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
No katra prasītāja par labu FM tika piedzīti tiesas izdevumi 4218 eiro apmērā. Par labu "Revertai" tika piedzīti ar lietas vešanu saistītie izdevumi vairāk nekā 500 eiro apmērā no katra.
Savukārt no prasītājiem par labu VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku banka") ar lietas vešanu saistītie izdevumi tiek piedzīti 6881 eiro apmērā no katra. Tāpat no prasītājiem tika piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 25 eiro apmērā.
AS "Reverta" pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, un pieļāva, ka arī pamatots, tomēr, kamēr nav pilna sprieduma, grūti noteikt, kurus argumentus tiesa ņēma vērā.
Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.
Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.
Tāpat par spēkā neesošām lūgts atzīt no ieguldījuma līguma izrietošās saistības - vairākus ķīlas līgumus. Prasība vērsta pret FM, "Parex banku", "Hipotēku banka" un Privatizācijas aģentūru (PA). Prasītāju statusā ir arī Krasovicka ģimenes locekļi Georgijs un Aleksandra Krasovicki.
Grūbe iepriekš stāstīja, ka prasības pamatā ir fakts, ka 2008.gada oktobrī, kad visā pasaulē jau aktīvi notika atbalsta sniegšana daudzām bankām, Latvijas valsts institūcijas dzīvoja pārliecībā, ka globālā finanšu un ekonomiskā krīze Latviju neskars, un Latvijā nebija sagatavota normatīvā bāze nedz komercatbalsta sniegšanai, nedz banku pārņemšanai valsts īpašumā.
Kad "Parex banka" saskārās ar globālās krīzes izraisītām likviditātes problēmām un Latvijas ekonomiskās krīzes izraisītām kapitāla pietiekamības problēmām, tā lūdza valsts atbalstu, kā pasaulē darīja simtiem citu banku, savukārt Latvijai nebija nedz programmas, nedz akumulētu līdzekļu, nedz likumdošanas bāzes Eiropas Savienībā (ES) pieņemto lēmumu īstenošanai, ar kuriem valstu finanšu ministru starpā tika panākta vienošanās par tūlītēju ES līmenī koordinētu rīcību, lai novērstu finanšu krīzi. Cita starpā ES valstu finanšu ministri panāca vienošanos par atbalstu sistēmiski svarīgām finanšu iestādēm.
Kargina un Krasovicka advokāts atzīmēja, ka Latvijai nebija nedz programmas, nedz akumulētu līdzekļu, nedz likumdošanas bāzes iepriekš minēto ES lēmumu īstenošanai, tāpēc "Parex banku", Latvijas valdību, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un Latvijas Banku situācija pārsteidza pilnīgi nesagatavotu. Visi esot apzinājušies, ka "Parex bankas" bojāeja sagraus Latvijas finanšu sistēmu, bet valsts rokās nebija mehānismu, kā to nepieļaut, un tas piespieda valsti censties parādīt, ka banka nonāks valsts rīcībā brīvprātīga darījuma rezultātā, un tieši šādos apstākļos tapa 2008.gada novembra ieguldījumu līgums, minēja Grūbe.
Faktiski bankas pārņemšanai esot vajadzējis notikt uz likuma pamata, bet likums tika pieņemts tikai pēc "Parex bankas" pārņemšanas - 2008.gada 18.decembrī - un stājās spēkā 31.decembrī. Likumu tā arī sauc - "Banku pārņemšanas likums", un neviens nešaubās, ka tieši uz šā likuma bāzes bija jānotiek "Parex bankas" pārņemšanai, ja vien likums būtu bijis savlaicīgi radīts, sacīja advokāts.
Saskaņā ar šo likumu, ja akcionāri labprātīgi nenodod akcijas valstij, tad banku var pārņemt uz atsevišķa likuma pamata par valsts noteiktu cenu. Tas nozīmē, ka akcionāri var par simbolisku cenu zaudēt savas akcijas, bet viņiem ar šo likumu nevar uzlikt nekādus papildu pienākumus.
Viņš informēja, ka prasības pieteikums balstīts uz to, ka Kargins un Krasovickis nedrīkstētu tikt nostādīti sliktākā stāvoklī, kā to paredz šis likums, jo tā nav viņu vaina, ka valsts savlaicīgi nebija reaģējusi uz pasaules finanšu krīzi un nespēja likumīgi pildīt ES lēmumus. Grūbe uzsvēra, ka prasītāji savā prasībā vadīsies no speciāla likuma, kā jāpārņem bankas, un ar to pieliks punktu visām tiesvedībām un nodarījumiem.
Jau ziņots, ka 2008.gada 10.novembra vēlā vakarā toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), "Hipotēku bankas" toreizējais prezidents Inesis Feiferis un Kargins parakstīja līgumu, kas paredz "Parex bankas" akciju kontrolpaketes jeb 51% pārņemšanu "Hipotēku bankas" īpašumā. Par šīm akcijām to līdzšinējiem īpašniekiem Karginam un Krasovickim katram tika samaksāts viens lats. Vēlāk valsts pārņēma arī pārējās bankas akcijas, un patlaban "Parex" 83,07% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 13,61% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.
2010.gada augustā notika "Parex bankas" labo aktīvu pārēja uz jaunizveidoto "Citadele banku". Kopš tā brīža "Parex banka" darbojas kā risinājuma banka, kuras galvenais uzdevums ir valsts ieguldījumu maksimāla atgūšana noteiktajā termiņā. Tagad tai vairs nav bankas licences un tā ir pārdēvēta par "Revertu".
