Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīst "Latvenergo"

"Latvenergo" sesto gadu pēc kārtas ieņem pirmo vietu investīciju bankas pakalpojumu un finanšu konsultāciju sniedzējas AS "Prudentia" un biržas "Nasdaq Riga" kopīgi veidotajā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā "TOP101".

Šogad "Latvenergo" vērtība noteikta 1,3 miljardi eiro, pirms gada vērtība tika lēsta 1,127 miljardu eiro apmērā.

"Latvenergo" vadītājs Āris Žīgurs uzsvēra, ka "Latvenergo" ir valsts uzņēmums, bet valsts esam visi mēs. Žīgurs pauda pateicību visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas papildus kritikai ļāvuši uzņēmumam attīstīties par nopietnu komercuzņēmumu Baltijā. Šā gada pirmajā pusē aptuveni vienu trešdaļu elektroenerģijas "Latvenergo" pārdevis kaimiņvalstīs.

Vērtīgāko uzņēmumu topā otro vietu arī šogad saglabājusi AS "Swedbank", kuras vērtība ir 848,2 miljoni eiro. Trešajā vietā iekļuvusi AS "Latvijas Valsts meži", pakāpjoties no piektās vietas iepriekšējā topā. Šā gada topā "Latvijas Valsts mežu" vērtība noteikta 801,3 miljonu eiro apmērā, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vērtība augusi par 80%.

Ceturtajā vietā topā ierindojas AS "Ventspils nafta", tās vērtība ir 644,6 miljoni eiro, bet piektajā - VAS "Latvijas Dzelzceļš", tās vērtība ir 575 miljoni eiro.

Sestajā vietā ierindojas SIA "Lattelecom", uzņēmuma vērtība - 408 miljoni eiro, septītajā vietā ir AS "Latvijas Gāze", uzņēmuma vērtība - 385,3 miljoni eiro, astotajā vietā - AS "SEB banka", tās vērtība 365,9 miljoni eiro.

Topa desmitniekā pirmo reizi iekļuvis kokapstrādes uzņēmums SIA "KRONOSPAN Riga", kas ar vērtību 336,2 miljoni eiro ierindojas devītajā vietā.

Topa desmitnieku noslēdz SIA "Latvijas Mobilais telefons" ar vērtību 320,6 miljoni eiro.

"Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš skaidroja, ka jaunākajā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā nozīmīgākais vērtības kāpums ir finanšu un kokrūpniecības nozares uzņēmumiem. Kokrūpniecības nozarē uzņēmumu vērtība ir augusi gan tāpēc, ka kāpusi šajā nozarē strādājošo Latvijas uzņēmumu EBIDTA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas, gan arī ļoti augusi šīs nozares uzņēmumu akciju cena Eiropas biržās.

Jaunākais "TOP101" rāda, ka "Latvijas Valsts mežu" vērtība gada laikā augusi par 80%, AS "Latvijas Finieris" - par 72%, SIA "Wika Wood" - par 54%.

Gada laikā kopējā "TOP101" uzņēmumu vērtība augusi par 16%. Šogad topā iekļautā 101 Latvijas uzņēmuma kopējā vērtība ir 14,22 miljardi eiro, gadu iepriekš - 12,24 miljardi eiro.

"Prudentia" asociētais direktors Andrejs Golubčikovs skaidro, ka gandrīz nav mainījies piecu lielāko sektoru - finanšu pakalpojumi, komunālie pakalpojumi, transports un loģistika, industriālo preču/materiālu ražošana un patēriņa preču tirdzniecība - īpatsvars topā, kas ir aptuveni 64% no "TOP101" kopējās vērtības. Uz kopējā fona izceļas pārstrādes rūpniecības uzņēmumi, tie šogad pārstāvēti kuplāk - 26 uzņēmumi, salīdzinot ar 21 pagājušā gadā, ar kopējā novērtējuma pieaugumu no 1,9 miljardiem eiro līdz 2,7 miljardiem eiro. Pārsvarā tie ir kokrūpniecības nozares pārstāvji, un lielāka daļa no tiem 2013.gadu noslēguši ar ievērojamiem uzlabojumiem neto apgrozījuma un EBITDA peļņas līmenī.

Vislielākais vērtējumu pieaugums topā sasniegts trīs sektoros - pārstrādes rūpniecībā (industriālo preču un materiālu ražošana) pieaugums ir 533 miljoni eiro, un vairāk nekā puse ir četru jaunpienācēju nopelns, dabas resursu ieguvē pieaugums ir 433 miljoni eiro, un lielākā daļa ir galvenā pārstāvja "Latvijas Valsts mežu" ievērojamā vērtējuma pieauguma dēļ, kā arī finanšu pakalpojumos, kur kāpums ir 315 miljoni eiro, kas skaidrojams ar šī sektora paliekošo pārstāvju novērtējumu pieaugumu gan pašu kapitāla bilances vērtības, gan arī biržas reizinātāju pozitīvas dinamikas rezultātā.

Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas šogad sekmējis vērtējumu dinamiku, ir uzņēmumu finanšu rezultātu uzlabošanās. Piemēram, no visiem šī gada "TOP101" uzņēmumiem (izņemot bankas, kredītiestādes, apdrošināšanas kompānijas, kuri reitingā tiek, izmantojot pašu kapitāla bilances vērtību) 80% 2011.-2013.gadā uzrādījuši pieauguma tendenci neto apgrozījuma, bet 70% - EBITDA dinamikā, turklāt lielākā daļa uzņēmumu ir uzrādījuši to abu pēdējo gadu laikā.

Topa vērtējumus ietekmē ne tikai uzņēmumu darbības rezultāti, bet arī ārējie faktori, kas ir atspoguļoti publiskajā tirgus konjunktūrā, atsevišķās nozarēs šim faktoram bijusi būtiska loma. Golubčikovs skaidro, ka spilgts piemērs ir mežsaimniecības un kokapstrādes nozare. Eiropas biržās kotēto kokapstrādes uzņēmumu kapitalizācija pēdējā gadā augusi vidēji vairāk nekā par 60%, neraugoties uz pieticīgo finanšu rādītāju dinamiku (neto apgrozījuma kāpums par 5-10%, EBITDA pieaugums - tuvu nullei). Rezultātā novērtējuma reizinātāji šim publiskā tirgus segmentam auguši par 40-50%.

Šodien svinīgajā topa paziņošanas ceremonijā "Nasdaq Riga" speciālbalvu "Uzņēmums ar lielāko akciju cenas pieaugumu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101" ieguva AS "Valmieras stikla šķiedra", kas "Nasdaq" Rīgas biržā uzrādījusi straujāko akciju cenas pieaugumu pēdējā gada laikā - par 96%.

"Uzņēmums ir piedzīvojis strauju izaugsmi, un tam ir ambiciozi nākotnes attīstības plāni. Akciju cenas pieaugums skaidri parāda to, ka investori ir novērtējuši uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu un tā attīstības perspektīvas," atzina "NASDAQ OMX Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Viņa arī uzsvēra, ka uzņēmumam ir izcili finanšu rādītāji.

Savukārt "Prudentia" īpašo balvu "Par spēju veiksmīgi realizēt ambiciozu stratēģiju lauksaimniecībā starptautiskā līmenī" saņēma daudznozaru kompānija "Agrolats Holding". ""Agrolats Holding" pēdējos gados sevi ir pierādījuši kā veiksmīga un pieredzējusi akcionāru un vadības komanda, kas ir dinamiskā attīstībā, gan sākot un attīstot, gan pārdodot un nostiprinot dažādus lauksaimniecības projektus kā Latvijā, tā ārzemēs," savu izvēli pamatoja "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. Pēc viņa teiktā, šis uzņēmums ir "augstākais jaunpienācējs" topā.

"Agrolats Holding" pārstāvis Vitauts Paškausks teica paldies par novērtējumu zemniekiem. "Varbūt nodarbojamies ar vairākām lietām, arī ražojam un pārstrādājam, bet sirdī esam zemnieki," sacīja Paškausks. Viņš solīja, ka uzņēmums turpinās sēt un pļaut, lai Latvijas zeme kļūtu zaļāka un bagātāka.

Ar detalizētu Latvijas un Baltijas vērtīgāko uzņēmumu topu iespējams iepazīties topa mājaslapā "www.top101.lv". Tā iecerēta kā vērtīgs datu ieguves un analīzes instruments jebkuram interesentam. Mājaslapā ir pieejami detalizēti gan šī gada, gan vēsturiskie topa rezultāti, tāpat iespējams iepazīties ar dažādu viedokļu līderu vērtējumu par notiekošo Latvijas un Baltijas uzņēmējdarbības vidē.

Šogad Latvijas vērtīgāko uzņēmumu tops tiek veidots devīto reizi. Veidojot topu, analizēti publiski pieejamie uzņēmumu finanšu pārskati, tiek analizēta pašu uzņēmumu darbība, EBIDTA rādītāji, kā arī situācija Eiropas biržās. Detalizēts skaidrojums par topa veidošanas metodoloģiju atrodams topa mājaslapā "www.top101.lv".

LETA/Foto: Lita Krone/LETA