
Nākamnedēļ notiks “Bolt” šoferu protests. Vai tas ietekmēs braucienu cenas?

Patlaban ir grūti prognozēt, kā pirmdien, 13. aprīlī, plānotā Latvijā licencēto taksometru vadītāju protesta akcija ietekmēs braucienu cenas un pieejamību kopbraukšanas platformā "Bolt", atzina uzņēmuma kopbraukšanas biznesa vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa.
Viņa skaidroja, ka šoferi nav "Bolt" darbinieki, bet gan sadarbības partneri un ir tiesīgi izvēlēties, vai piedalīties protesta akcijā vai nē, tādējādi ietekmi ir grūti prognozēt.
Jautāta, vai protesta dienā "Bolt" klienti var sagaidīt augstākas braucienu cenas, Bezerra-Kjerulfa skaidroja, ka "Bolt" mēģinās noregulēt piedāvājumu un veicinās partneršoferus aktīvāk strādāt protesta akcijas stundās.
Tāpat "Bolt" pārstāve norādīja, ka protests tiek rīkots rīta "pīķa stundās" un, iespējams, būs slikti laikapstākļi, tādēļ tikai protesta akcijas dienā būs iespējams redzēt, kāds būs pieprasījums un piedāvājums platformā.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka patlaban Rīgā "Bolt" platformā pietrūkst aptuveni 30% vadītāju, līdz ar to no 30 000 līdz 45 000 braucienu katru mēnesi paliek neizpildīti. Tas galvenokārt esot saistīts ar nozares administratīvo slogu, kas būtiski ierobežo iespējas nodrošināt pasažieru pārvadājumus.
Bezerra-Kjerulfa arī pauda, ka protesta akcija "nav pārsteigums", jo cenu ietekme uz degvielu ir skārusi visus tirgus pasaulē, un partneršoferi arī citās valstīs neklusē un veido līdzīga veida protestus.
Komentējot taksometru asociāciju pārmetumus par "Bolt" īstenoto politiku, viņa uzsvēra, ka attiecībā uz nodokļiem "Bolt" maksājumus veic atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvai, attiecīgi visi nodokļi par platformu, kas ir reģistrēta Igaunijā, tiek nomaksāti Igaunijā, savukārt algas nodokļi par SIA "Bolt Services LV" darbiniekiem, kas atrodas Latvijā, tiek nomaksāti Latvijā.
"Bolt" apkopotie dati liecina, ka Latvijā 2025. gadā partneršoferi, kuriem visiem saskaņā ar nozares regulējumu jāreģistrē saimnieciskā darbība Valsts ieņēmumu dienestā, nodokļos samaksājuši aptuveni 14,5 miljonus eiro. Pēdējo sešu mēnešu laikā partneršoferu ienākumu mediāna pirms nodokļu nomaksas svārstās starp 2700 līdz 3000 eiro mēnesī.
Tāpat viņa papildināja, ka "Bolt" komisijas maksas tiek izvērtētas, balstoties uz datiem un starptautisko pieredzi, kā arī galvenokārt šīs maksas tiek reinvestētas, jo ir nepieciešamas lielas izmaksas, lai uzturētu platformu un nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, kā arī ir nepieciešams ieguldīt mārketinga aktivitātēs, lai sasniegtu klientus un nodrošinātu šoferiem peļņas iespējas.
Latvijā licencētie taksometru vadītāji 13. aprīlī Rīgā rīkos protesta akciju pret "Bolt" īstenoto politiku, informēja Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociācijas (LPKAA) valdes priekšsēdētāja Ella Petrova.
Plānots, ka protesta akcijas laikā vadītāji 24 stundas nepieslēgsies "Bolt" un nepieņems braucienus.
Protesta akcijai ir pieteikušies gandrīz 500 taksometru vadītāji.
Taksometru asociācijās skaidro, ka iemesls protesta akcijai ir "Bolt" agresīvā politika, varas iestāžu bezdarbība un katastrofālā situācija nozarē, kurā godīga konkurence esot kļuvusi neiespējama.
Protesta akcijas rīkotāji apgalvo, ka vietējie uzņēmumi investē autoparkos, uzstāda sertificētus skaitītājus un godprātīgi maksā nodokļus Latvijā, tomēr augstas komisijas maksas no katra brauciena nonāk Igaunijas uzņēmuma kontos. Tādējādi asociāciju ieskatā Latvijas ekonomika zaudē miljonus eiro, kas varētu tikt novirzīti ceļu sakārtošanai un sociālajām vajadzībām.
Taksometru vadītāji pieprasīs tūlītēju risinājumu nodokļu godīgumam un degvielas izmaksu sloga mazināšanai.
Jau ziņots, ka "Bolt" ir transporta pakalpojumu platforma, kuru izmanto vairāk nekā 200 miljoni klientu un vairāk nekā 4,5 miljoni partneršoferu un partnerkurjeru vairāk nekā 50 valstīs un 850 pilsētās Eiropā un Āfrikā.
"Bolt" 2013. gadā Igaunijā izveidoja Markuss Villigs, kuram pašlaik kompānijas kapitālā pieder 15,49%. Grupu veido vairāki desmiti uzņēmumu, kuru māteskompānija "Bolt Technology" ir visu "Bolt" lietotņu intelektuālā īpašuma turētāja. Lielākā daļa izpētes un izstrādes darba saistībā ar intelektuālo īpašumu notiek Igaunijā.








