Aptauja: Latvijas jaunieši nevēlas strādāt līdz valstī noteiktajam pensijas vecumam
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēlētos doties pensijā pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma. Šī vēlme ir īpaši izteikta jauniešu vidū (18-29 gadi), no kuriem 25% vēlētos pensionēties līdz 50 gadu vecumam, bet 26% - vecumā no 50 līdz 55 gadiem, liecina "SEB bankas" un "Norstat Latvija" aptauja.
Norādīts, ka vien 9% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi turpināt strādāt līdz pensijas vecumam, pat ja viņiem būtu iespēja pensionēties ātrāk.
Ja vien būtu finansiālā iespēja, aptuveni 20% Latvijas iedzīvotāju vēlētos doties pensijā 51–55 gadu vecumā, bet 28% – 56–60 gadu vecumā. Savukārt 11% gribētu pārtraukt darba gaitas vēl pirms 50 gadu sasniegšanas. Vienlaikus dati liecina, ka vīrieši kopumā ir gatavi strādāt nedaudz ilgāk nekā sievietes. Piemēram, vecumā līdz 60 gadiem pensijā vēlētos doties 63% sieviešu un 54% vīriešu. Pārējie vīrieši ir gatavi strādāt ilgāk.
Īpaši izteiktā vēlme strādāt mazāk, nekā tas ir noteikts valstī, ir jauniešu vidū: starp respondentiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem vairāk nekā puse (51%) nevēlētos strādāt ilgāk par 55 gadiem, savukārt 30–39 gadus vecu iedzīvotāju vidū tā domā 42%. Tikai 7% divdesmitgadnieku būtu ar mieru doties pensijā valstī noteiktajā vecumā, bet starp trīsdesmitgadniekiem tādu ir divreiz mazāk (4%).
"Investoru festivāla" organizatore Inta Buša norāda, ka šāda sabiedrības attieksme arvien biežāk tiek saistīta ar tā dēvēto "FIRE" kustību (Financial Independence, Retire Early). Tās pamatā ir mērķtiecīga finanšu neatkarības sasniegšana, kas ļauj doties pensijā agrāk un dzīvot no uzkrājumiem vai pasīvajiem ienākumiem.
Tomēr aptaujas dati rāda: septiņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem vēlētos doties pensijā agrāk, nekā šobrīd noteikts likumā, tomēr vienlaikus 31% aptaujāto neveic ieguldījumus un neplāno to sākt.
Lielākais šķērslis ieguldīšanai Latvijā joprojām ir brīvo līdzekļu trūkums – vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka nevar atļauties regulāri investēt (53%). Otrs biežākais iemesls ir zināšanu un pārliecības trūkums (36%).
Daļa iedzīvotāju arī atzīst, ka baidās zaudēt naudu (22%) vai tiem šobrīd ir citas finanšu prioritātes, piemēram, kredītu atmaksa un ikdienas izdevumi (28%). Tajā pat laikā vērojami arī pozitīvi signāli: daudzi cilvēki pieļauj investīciju uzsākšanu nākotnē, lai gan to atliek uz vēlāku laiku.
"SEB bankas" uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs Oļegs Andrejevs, skaidro, ka ieguldīšana ir ilgtermiņa pasākums. Atšķirībā no naudas krāšanas "zeķē" vai parastajā bankas kontā, ieguldīšanā būtiska loma ir saliktajiem procentiem jeb faktam, ka nauda pelna naudu.
6. jūnijā VEF Kvartālā notiks Investoru festivāls 2026. Festivāla laikā finanšu eksperti, uzņēmēji un ieguldītāji uz trīs skatuvēm - galvenās, tehnoloģiju un jauno investoru - diskutēs par to, kā veidot kapitālu ilgtermiņā un nodrošināt sev lielāku brīvību nākotnē.
Aptauju 2026. gada februārī veica "Norstat Latvija". Tajā piedalījās 1008 respondenti visā Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
