Ekonomiskais izdevīgums ir pārāk pievilcīgs - lēnām, bet arī Latvijā arvien pieaug e-auto skaits

Pēdējos gados diskusijas par transporta nozares “zaļināšanu” kļuvušas par ikdienu. Lai gan Eiropas Komisija ir nedaudz piebremzējusi ambiciozo plānu no 2035. gada aizliegt jaunu iekšdedzes dzinēju auto tirdzniecību, eksperti norāda, ka pārmaiņu vilciens jau ir iekustējies.
Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Kārlis Mendziņš uzskata, ka šī pauze ir drīzāk mēģinājums nomierināt lielos Eiropas auto gigantus un to investorus, jo reālā tirgus situācija rāda ko citu – elektrisko automašīnu pārdošanas apjomi turpina augt, kamēr dīzeļdzinēju popularitāte slīd lejup.
Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver, ka tehnoloģiju attīstība elektroauto segmentā ir milzīga – pretstatā iekšdedzes dzinējiem, kur potenciāls uzlabojumiem ir teju izsmelts. “Ražotāji ražo to, ko cilvēki pērk, un dati rāda, ka izvēle par labu elektroauto kļūst arvien biežāka,” norāda ministrs.
Statistikas spēles un latviešu piesardzība
Latvijas tirgus dati gan ir neviennozīmīgi. 2024. gadā tika reģistrēti 1606 jauni elektroauto, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr kopējā jauno auto tirgū tie aizņem tikai aptuveni 7 %. Kārlis Mendziņš skaidro, ka šo procentuālo rādītāju ietekmējis kopējais jauno auto pārdošanas rekords Latvijā, proti, ja kopējais pārdoto auto skaits nebūtu tik liels, elektroauto īpatsvars izskatītos krietni iespaidīgāks.
Kaspars Melnis atzīst, ka latvieši kā tauta ir diezgan konservatīvi un “mums ir diezgan grūti uzticēties jaunām tehnoloģijām”. Tomēr labākā reklāma ir kaimiņa piemērs – ja cilvēks redz, ka apkārtējie ar elektroauto brauc gadiem un tos nepārdod, skepse mazinās. Svarīgs faktors ir arī ekonomiskais izdevīgums, kas ilgtermiņā kļūst par galveno argumentu pārejai uz elektrisko piedziņu.
Valsts atbalsts: fokuss uz daudzbērnu ģimenēm
Lai stimulētu pāreju uz videi draudzīgāku transportu, valsts plāno turpināt atbalsta programmas. Jaunajā programmā īpašs uzsvars tiks likts uz daudzbērnu ģimenēm. Ministrs skaidro, ka tieši šai sabiedrības daļai degvielas ietaupījums, kas var sasniegt pat 150 eiro mēnesī, ir būtisks papildinājums ģimenes budžetam. Plānotais atbalsts jaunam elektroauto varētu būt 4000 eiro, lietotam – 3000 eiro, savukārt daudzbērnu ģimenēm šī summa būs lielāka un pieaugs atkarībā no bērnu skaita.
Papildu motivācija ir arī 2000 eiro bonuss par vecā auto nodošanu pārstrādei. Eksperti norāda, ka uzņēmumu sektorā atbalsts vairs nav tik kritiski nepieciešams, jo tirgus pats sāk regulēties – elektroauto ekspluatācijas izmaksas un atlikusī vērtība padara tos konkurētspējīgus ar tradicionālajiem auto bez papildu stimulēšanas.
Uzlādes infrastruktūra un pilsētvides izaicinājumi
Lielākās bažas potenciālajiem pircējiem ir uzlādes iespējas, īpaši, dzīvojot daudzdzīvokļu namos. Tomēr speciālisti mierina, ka situācija uzlabojas. Rīga aktīvi strādā pie uzlādes punktu izsolēm dzīvojamajos rajonos un mīkstina noteikumus vēsturiskajā centrā, lai atvieglotu lādētāju uzstādīšanu.
Kaspars Melnis uzsver, ka uzlāde kļūst arvien ātrāka. “Jaunākajiem modeļiem pilna baterija vairs neprasa vairākas stundas, bet gan 20–40 minūtes.” Turklāt daudzi lietotāji izmanto iespēju lādēt auto darbavietā, kas kļūst par modernu darba devēju bonusu jauno speciālistu piesaistei.
Ekonomiskais patriotisms un enerģētiskā neatkarība
Diskusijas noslēgumā ministrs izvirza būtisku argumentu par labu elektroauto no valstiskā viedokļa – tā ir naudas palikšana Latvijas ekonomikā. Katru gadu Latvija par fosilo degvielu citām valstīm samaksā vairākus miljardus eiro, turpretī elektroauto patērē Latvijā ražotu elektroenerģiju. “Kāpēc mēs nevaram to naudu paturēt šeit? Katra kilovatstunda, ko patērē elektroauto, aizvieto fosilo degvielu, par kuru mēs maksājam svešām ekonomikām,” rezumē Kaspars Melnis.

PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.








