Latvijai augstākais parāds Baltijā, taču zem Eiropas Savienība vidējā, skaidro ekonomisti
Valsts parāda ilgtspēja lielā mērā ir atkarīga no ekonomikas izaugsmes - ja tā ir spēcīga, augstāks parāds ir vieglāk pārvaldāms, ja izaugsme ir vāja, pat zemāks parāds var radīt problēmas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Mārtiņš Bitāns un Ernests Romanovs.
Ekonomisti atgādina, ka 2026. gada valsts budžeta veidošanu skaļāk nekā citus gadus pavadīja diskusijas par augošo budžeta deficītu, kas arī nākamajos gados gaidāms augstā līmenī - Finanšu ministrija budžeta deficītu 2026. gadā prognozē virs 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un turpmākajos gados tuvāk 4% no IKP.
Līdz ar to arī valsts parāda līmenis turpinās pieaugt - ja pirms Covid-19 krīzes Latvijas vispārējās valdības parāda līmenis svārstījās ap 40% no IKP, patlaban šis līmenis jau pārsniedz 45% no IKP, bet nākamajos gados prognozes paredz jau vairāk nekā 50%, bet pesimistiskajos scenārijos - pat 60% no IKP.
Ekonomisti atzīmē, ka valsts parāda ilgtspēja nav viennozīmīgi atbildams jautājums. Parāda ilgtspēju nosaka daudz dažādu gan objektīvu, gan subjektīvu faktoru. No vienas puses, Latvijas parāda līmenis ir augstākais starp Baltijas valstīm, lai gan galvenie ar valdības budžeta izdevumiem saistītie izaicinājumi - drošība, demogrāfija, izglītība - ir līdzīgi.
No otras puses, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijas parāds joprojām ir samērā zems - ES vidējais parāda līmenis šobrīd nedaudz pārsniedz 80% no IKP, un pat Vācijai, kas ilgstoši bijusi Eiropas fiskālās disciplīnas etalons, parāda līmenis šobrīd pārsniedz 60% no IKP.
Ekonomisti norāda, ka nepastāv kāds kritisks parāda līmenis, pēc kura tā dinamika kļūst nekontrolējama un līdz ar to pats parāds kļūst neilgtspējīgs. Piemēram, Beļģija spēj ilgstoši uzturēt parāda līmeni pat virs 100% no IKP, turpretī tādas valstis kā Itālija un Francija pie līdzīga parāda līmeņa saskaras ar parāda pārvaldīšanas grūtībām, jo, pieaugot šaubām par parāda ilgtspēju, sāk pieaugt aizņemšanās procentu likmes, tādējādi vēl vairāk apgrūtinot parāda kontroli.
Parāda ilgtspēja lielā mērā ir atkarīga no ekonomikas izaugsmes - ja tā ir spēcīga, augstāks parāds ir vieglāk pārvaldāms, bet, ja izaugsme ir vāja, pat zemāks parāds var radīt problēmas, skaidro ekonomisti. Svarīga ir arī fiskālās politikas virzība - deficīta samazināšana un lejupvērsta parāda trajektorija kopumā bieži ir labvēlīgāka tā ilgtspējai nekā salīdzinoši zems parāda līmenis, bet ar strauju pieauguma tendenci, piebilst ekonomisti.
Tāpat Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka būtiska ir arī vispārējā tirgus noskaņojuma ietekme - pie zemām likmēm augsts parāds var šķist pieņemams un viegli uzturams, bet parāda ilgtspējas novērtējums var krasi mainīties, ja aizņemšanās likmes pieaug, piemēram, centrālās bankas monetārās politikas izmaiņu rezultātā.
"Tādējādi, domājot par parāda ilgtspēju, nav tik daudz jākoncentrējas uz vienu noteiktu skaitli. Ir jāanalizē riski, pat ja precīzi nezinām, kad tie var materializēties. Jo augstāks parāds, jo lielāka valsts ievainojamība pret ārējiem satricinājumiem. Katrs šoks, kas pie zema parāda būtu viegli absorbējams, augsta parāda gadījumā var radīt nelineāru un neproporcionāli lielu ekonomisku ietekmi," raksta ekonomisti.
Lai labāk ilustrētu šos riskus saistībā ar parāda ilgtspēju, Latvijas Bankas ekonomisti izstrādājuši valsts parāda ilgtspējas kalkulatoru, kas atrodams vietnē "Makroekonomika.lv". Tas nepasaka precīzi, kad parāds kļūst neilgtspējīgs, bet palīdz saprast galvenos principus, kas nosaka parāda dinamiku un to ietekmējošos faktorus.
Analīzes pamatā tiek ņemts Latvijas ekonomiskās attīstības bāzes scenārijs, kas kalibrēts, balstoties uz Latvijas vēsturiskajiem datiem un ilgtermiņa prognozēm. Ja viss norit saskaņā ar šo scenāriju un nekādi ārēji apstākļi nemainās, parādam ilgtermiņā vajadzētu samazināties un tuvināties stabilam līmenim attiecībā pret IKP.
Tomēr, kā rāda pieredze, ir ļoti maz ticams scenārijs, ka nākamajās desmitgadēs situācija Latvijas ekonomikā būs stabila un nemainīga, norāda ekonomisti. Ekonomiku tāpat kā līdz šim turpinās ietekmēt dažādi iepriekš neparedzēti notikumi jeb šoki, un, visticamāk, arī turpmāk mainīsies fiskālās vajadzības, prioritātes un arī pati fiskālā politika. Arī monetārā politika turpinās reaģēt uz ekonomiskās vides izmaiņām Eiropā, un tas ietekmēs arī aizņemšanās likmes un parāda dinamiku Latvijā.
