"Latvijas pasta" valdes priekšsēdētājs norāda uz satraucošu niansi saistībā ar interesi par universālo pasta pakalpojumu
Līdz šim neviens cits uzņēmums reālu interesi par dalību universālā pasta pakalpojuma (UPP) konkursā nav izrādījis, tādēļ rodas jautājums, kāpēc pēkšņi Igaunijas, Francijas un Somijas pastiem tā ir radusies, aģentūrai LETA pauda VAS "Latvijas pasts" valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.
Reaģējot uz Pasta komersantu biedrības iepriekš teikto, ka UPP saistību pagarināšana "Latvijas pastam" par diviem gadiem bez atklāta konkursa apdraud konkurenci, Rudzītis norāda, ka citi pasta komersanti iebilst par šo likumprojektu, lai apzināti bremzētu "Latvijas pasta" kā konkurenta stratēģisko mērķu īstenošanu un izaugsmes ambīcijas.
Rudzītis norāda, ka atbilstoši provizoriskajiem datiem, uzlabojot efektivitāti, 2026. gadā uzņēmumam nebūs nepieciešama kompensācija par UPP sniegšanu. "2024. un 2025. gadā izveidojām plašāko pakomātu tīklu Latvijā, kā arī panācām, ka vadoša e-komercijas platforma izmanto "Latvijas pastu" kā loģistikas mezglu, kas atmuito internetā iegādātos sūtījumus un sagatavo tos gala piegādēm Centrāleiropai un Ziemeļeiropai," viņš atzīmē.
Uzņēmuma vadītājs piebilst, ka, piemēram, Igaunijā iekšzemes vēstules nosūtīšana ar piegādi nākamajā dienā šobrīd izmaksā 3,1 eiro, kas ir par 30% dārgāk nekā Latvijā. Savukārt pasta nodaļu skaitu šajā kaimiņvalstī ir paredzēts samazināt līdz 19.
Vienlaikus "Latvijas pasts", nesamazinot klātienes apkalpošanas vietu skaitu, pērn atklāja 18 jaunus klientu centrus vairākās Latvijas pilsētās, un uzņēmums sadarbībā ar pašvaldībām pārcēla pasta nodaļas uz vietām, kur iedzīvotājiem ir iespējams saņemt daudzveidīgu pakalpojumu, tostarp maksājumu, klāstu.
Tāpat "Latvijas pasta" vadītājs uzsver, ka UPP pakalpojums ir arī nacionālās drošības jautājums, jo valsts apdraudējuma gadījumā nacionālajam pasta operatoram un klātienes apkalpošanas vietu tīklam būs kritiska nozīme piegādes ķēdē un informācijas apritē, kad digitālie saziņas kanāli nebūs pieejami.
Tādējādi "Latvijas pasts" ir daļa no valsts drošības un valsts kritiskās infrastruktūras. Uzņēmuma ieskatā neviens cits pasta komersants ar pakomātiem un kurjeriem to nespēs nodrošināt.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 20. janvārī, trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja ieceri pagarināt "Latvijas pasta" UPP saistības par diviem gadiem - līdz 2028. gada 31. decembrim. Pasta likumā ir noteikts, ka UPP sniedzēju izvēlas konkursa kārtībā. Satiksmes ministrijā (SM) skaidro, ka tādējādi 2026. gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) būtu jāorganizē konkurss UPP saistību noteikšanai uz pieciem gadiem - no 2027. gada 1. janvāra līdz 2031. gada 31. decembrim.
Tomēr Eiropas Savienības (ES) līmenī turpinās diskusijas par nepieciešamību grozīt pasta regulējumu, ņemot vērā pārmaiņas pasta tirgū. SM norāda, ka, ja tiks sākts grozījumu izstrādes process, iespējams, jaunais regulējums varētu atšķirties no pašreiz Pasta likumā noteiktā. Tādējādi Pasta likumā būtu jānosaka pārejas regulējums UPP saistību pagarināšanai, nerīkojot konkursu un nosakot UPP saistības tikai uz diviem gadiem.
Tādējādi plānots bez konkursa pagarināt UPP saistības uz diviem gadiem no 2027. gada 1. janvāra tam pasta komersantam, kuram ir noteiktas saistības sniegt UPP līdz 2026. gada 31. decembrim. Atbilstoši SPRK lēmumam UPP saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada decembrim ir noteiktas "Latvijas pastam".
Ministrijā uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā dažādos forumos pausti viedokļi, ka pasta nozarē ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas un ES pasta direktīva vairs neatbilst reāliem apstākļiem.
Vienlaikus Eiropas Komisijas (EK) uzdevumā veikts pētījums par pasta nozares nākotni. Pētījuma secinājumos visos scenārijos atzīta nepieciešamība grozīt pašreizējo regulējumu. Lai gan 2025. gadā EK darba plānā nav paredzēts uzdevums pārskatīt pasta direktīvu, pērn maijā EK publicēja stratēģiju par vienoto tirgu, tostarp pasta jomā, tādējādi 2026. gada ceturtajā ceturksnī plānots sākt jauna normatīva izstrādi, kas aizstās pasta direktīvu.
UPP ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums, kas pieejams visiem lietotājiem Latvijā par vienotu tarifu neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. UPP sniedzējam ir pienākums nodrošināt iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu, kā arī abonētās preses piegādi. Pakalpojuma tarifus pasta nozarē apstiprina SPRK.
Jau ziņots, ka "Latvijas pasta" apgrozījums 2024. gadā bija 93,743 miljoni eiro, kas ir par 13,4% mazāk nekā 2023. gadā, kā arī kompānija cieta zaudējumus 111 203 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.
"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmums nodrošina iekšzemes un starptautiskās piegādes, sākot ar e-komercijas un paku sūtījumiem līdz presei, vēstuļu korespondencei un personalizētiem loģistikas risinājumiem. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 1700 darbinieku.
