No marta pieaugs vinješu likmes kravas auto virs 3,5 tonnām, mazajiem cenu celšanu atliek

Saeimas komisija trešdien skatīja priekšlikumus likumprojektā, kas no šā gada 1. janvāra paredzēja palielināt nodevas likmes kravas auto virs trim tonnām un kuru Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Komisija trešdien atbalstīja vairākus koalīcijas deputātu iesniegtos grozījumus. Tostarp, lai izvairītos no strauja izmaksu pieauguma, transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3,001 līdz 3,5 tonnām līdz 2026. gada beigām saglabāsies esošās likmes, un tās palielināsies no 2027. gada 1. janvāra.

Tāpat komisija atbalstīja pašreizējo atbrīvojuma periodu lauksaimniekiem no 10. jūlija līdz 30. septembrim pagarināt uz laiku no 1. marta līdz 30. novembrim, sniedzot finansiālu atbalstu lauksaimniecības nozarei. Tāpat tika atbalstīts priekšlikums, kas paredz ieviest 50% atlaidi daudzbērnu ģimenēm par vienu kravas transportlīdzekli ar pilnu masu no 3,001 līdz 3,5 tonnām, ja nodeva tiek iegādāta uz 30 dienām vai uz gadu, mazinot šo mājsaimniecību finansiālo slogu.

Komisija atbalstīja atvieglojumu ieviešanu arī reemigrantiem un viņu ģimenēm, lai veicinātu Latvijas valstspiederīgo atgriešanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, kā arī tiks likvidēta 270 dienu vinjete, kas zaudē aktualitāti, ieviešot jauno atbrīvojuma periodu lauksaimniekiem.

Vienlaikus komisija noraidīja vairākus opozīcijā esošu deputātu priekšlikumus. Tostarp tika noraidīts opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) priekšlikums, kas paredzēja atcelt autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti kravas auto no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, tādējādi vinjete būtu jāmaksā kravas auto tikai virs 3,5 tonnām.

Plānots, ka likums stāsies spēkā šā gada 1. martā. Likumu plānots skatīt Saeimas sēdē nākamajā ceturtdienā, 22. janvārī.

Vienlaikus komisija konceptuāli vienojās, ka tiks izveidota darba grupa, kuru vadīs Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS). Darba grupas mērķis būs turpināt strādāt pie Autoceļu lietošanas nodevu likuma iespējamās pilnveidošanas, vērtēt citus iespējamos atvieglojumus, piemēram, kokrūpniekiem, attīstīt "sauso ostu" konceptu un pārrunāt atbalstu elektroauto iegādei uzņēmumiem.

Grozījumi paredz, ka patlaban transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 3,501 tonnas līdz 12 tonnām, ja transportlīdzekļa motora izmešu līmenis ir "Euro 0, I, II", nodevas dienas likme ir 15 eiro, nedēļas likme - 37 eiro, mēneša likme - 74 eiro, gada likme - 760 eiro. Savukārt grozījumi paredz šiem transportlīdzekļiem dienas likmi palielināt līdz 17 eiro, nedēļas likmi - līdz 43 eiro, mēneša likmi - līdz 87 eiro, gada likmi - līdz 870 eiro.

Savukārt transportlīdzekļiem no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām ar "Euro VI un mazāk piesārņojošiem" dzinējiem patlaban vienas dienas likme ir pieci eiro, nedēļas likme - 12 eiro, 30 dienu likme - 25 eiro, gada likme - 260 eiro. Savukārt no 2027. gada 1. janvāra dienas likme pieaugtu līdz septiņiem eiro, nedēļas likme - līdz 18 eiro, 30 dienu likme - 36 eiro, bet gada likme - līdz 360 eiro.

Grozījumi paredz "nulles" likmi bezemisiju transportlīdzekļiem un likmju noteikšanu emisijas radošajiem transportlīdzekļiem atkarībā no to radīto emisiju apjoma.

Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) sēdē skaidroja, ka vinjete ir jāmaksā, braucot pa valsts galvenajiem autoceļiem un dažiem reģionālajiem ceļiem.

Vienlaikus SM apkopotie dati liecina, ka 2024. gadā no nodevas bija plānots iekasēt 32,4 miljonus eiro, bet reālie ieņēmumi veidoja 29 miljonus eiro, savukārt 2025. gadā bija plānoti 58,8 miljoni eiro, bet reāli iekasēti 39 miljoni eiro.

Viņš minēja, ka galvenie iemesli plāna neizpildei bija tranzīta plūsmu samazinājums, kā arī daļa pārvadātāju izvairās no likmes maksāšanas, izmantojot ceļus ārpus nodevas piemērošanas zonas. Tāpat samazinās vienas dienas vinješu iegāde, un pārvadātāji biežāk izvēlas septiņu un 30 dienu vinjetes.

SM dati liecina, ka 2024. gadā kopējie ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas bija 29 miljoni eiro, tostarp Latvijā reģistrēti kravas automobiļi nodevā samaksāja 16,9 miljonus eiro, bet no ārzemēs reģistrētiem transportlīdzekļiem tika iekasēti 12,1 miljons eiro. Savukārt 2025. gadā kopējie ieņēmumi no nodevas veidoja 39 miljonus eiro, tostarp Latvijā reģistrēti kravas auto samaksāja 23,4 miljonus eiro, bet ārzemju kravu pārvadātāji samaksāja 15,6 miljonus eiro.

Viņš uzsvēra, ka nodevas ieņēmumi tiek pilnībā novirzīti tikai valsts autoceļu projektiem. Plānots, ka 2026. gadā no nodevas varētu iekasēt 59 miljonus eiro, ko varētu novirzīt dažādiem autoceļu projektiem.

Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis sēdē skaidroja autoceļu lietošanas nodevu izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību. EM dati liecina, ka kopumā no nodevas izmaiņām tiktu ietekmēti aptuveni 66 100 transportlīdzekļu, no kuriem aptuveni 80% ir komersanti, bet 20% - fiziskas personas. Vienlaikus aptuveni 82% transportlīdzekļu maksā nodevu, bet 18% - nemaksā. No maksātājiem 40% ir ārvalstu pārvadātāji, kas veido papildu ieņēmumus Latvijas budžetā.

EM aprēķini liecina, ka nodevas pieauguma ietekme kopumā veidotu 15,8 miljonus eiro, tostarp 15 miljonus eiro iegūtu no likmju izmaiņām un 800 000 eiro no papildu ceļu pievienošanas. Ministrija secinājusi, ka ieņēmumi pieaugtu par 40% salīdzinājumā ar 2025. gadu, no kuriem trešdaļa būtu no ārvalstu pārvadātājiem.

Savukārt lielākā ietekme no nodevas izmaiņām būtu uz Latvijas uzņēmumiem, īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem pārvadātājiem ar ierobežotām peļņas rezervēm. EM ieskatā kopējā nodevu ietekme uz tautsaimniecību un inflāciju būtu zema, tomēr atsevišķiem uzņēmumiem slogs var būt būtisks.

LETA jau ziņoja, ka Saeima pērn 3. decembrī pieņēma grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredzēja, ka no šī gada 1. janvāra palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām.

Tomēr Rinkēvičs 9. decembrī likumu nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Savukārt Valsts prezidents savā lēmumā par likuma neizsludināšanu atsaucās uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trim tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.

Rinkēvičs atzīmēja, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentēja, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.

Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka likuma izstrādes materiālos norādīts vien tas, ka minētās personas ar jauno regulējumu tiks ietekmētas, bet ietekmes izvērtējums nozaru griezumā nav atrodams. Valsts prezidents vērš uzmanību, ka likumdevējam ir jāgūst pārliecība, ka piedāvātās izmaiņas tiek atbilstoši mērķētas un iespējama to piemērošana bez atbrīvojumu no autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārskatīšanas vai, gluži pretēji, ir jāpārskata un jāpilnveido atbilstošie atbrīvojumi vai citi atbalsta pasākumi.