Kāda ir lielākā finanšu kļūda, ko pieļauj lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju? Skaidro Latvijas Bankas pārstāve
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše Jauns.lv norāda, ka lielākā finanšu kļūda, ko daudzi latvieši pieļauj ir laika nenovērtēšana un neizmantošana naudas labā.
Viņa skaidro, ka cilvēki Latvijā sāk krāt un ieguldīt pārāk vēlu vai vispār to nedara, domājot, ka “vēl paspēs”, ka vajag lielu sākuma kapitālu vai ka tas ir pārāk sarežģīti. Rezultātā netiek izmantots saliktā procenta efekts, kas ilgtermiņā ir spēcīgākais instruments turības veidošanā.
"Šobrīd finanšu pratības līmenis Latvijas sabiedrībā ir vidējs, tā liecina Latvijas Bankas veiktā iedzīvotāju aptauja. Un tomēr ir viena lieta, ko cilvēki pietiekami nezina un neizmanto savā labā, lai nākotnē būtu turīgāki - tās ir zināšanas, kā nauda un laiks strādā kopā," norāda Brikše.
"Latvijas Bankas uzdevumā veiktā socioloģiskā aptauja liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā par 11 % vairāk cilvēku ieguldījuši pensiju 3.līmenī un pieaudzis arī privāto investoru skaits citos ieguldījumu veidos. Visaktīvāk iegulda un uzkrāj (pensiju 3. līmenī, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, vērtspapīros u.c.) cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, tā ir ļoti pozitīva ziņa," uzskata bankas pārstāve.
"Tomēr mums katram noteikti ir kāds draugs, kaimiņš vai radinieks, kurš vēl nav izvēlējies atbilstošāko veidu, kā uzkrāt ilgtermiņā. Viens no iemesliem ir nezināšana par Alberta Einšteina nosaukto 8. pasaules brīnumu jeb salikto procentu likumu. 2022. gadā tikai 27 % Latvijas iedzīvotāju varēja atbildēt uz vienkāršu salikto procentu jautājumu."
Ko cilvēkam dod šādas it kā “sausas” un teorētiskas zināšanas? Tās dod "izpratni par to, kā nauda vairojas finanšu tirgos, ja to iegulda, kā arī kāpēc ilgtermiņā tieši laiks ir lielākais palīgs cilvēka uzkrājuma izaugsmē."
"Ja divdesmitgadnieks ieguldīs mazāku, bet regulārāku summu līdz pensijas vecumam, viņš ticami sakrās vairāk nekā četrdesmitgadnieks, ieguldot lielāku summu," norada Brikše.
Kā nauda pelna naudu?
"Investors ir ikviens no mums, kurš ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks – precīzāk, kaut reizi saņēmis oficiālu darba algu. Zinām paši to vai nē. Jautājums, vai esam izvēlējušies savam vecumam atbilstošu pensiju plānu un spējam nopelnīt. Papildus automātiskajam ieguldījumam pensiju 2. līmenī, sabiedrībā, kura noveco, ikvienam nepieciešams veikt kaut nelielus, bet regulārus papildu ieguldījumus. Ja tev ir 100 eiro, tu tos vari:
- ielikt zeķē;
- glabāt norēķinu kontā vai
- ieguldīt, piemēram, ieguldījumu fondos vai pensiju 3. līmenī."
"Ja naudu turam zeķē vai parastā norēķinu kontā, kurā netiek penīti procenti, tad šī nauda kļūst nevērtīgāka. To nograuž inflācijas zobs. Pēc gada, ieejot veikalā, par šiem 100 eiro mēs varēsim nopirkt mazāk maizes un piena nekā pirms gada. Ja naudu ilgtermiņā iegulda, tā finanšu tirgos var nopelnīt, piemēram, 5 % ik gadu."
"Pēc gada 100 eiro ar 5 % peļņu būs 105 eiro. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā ieguldīti būs jau 105 eiro un peļņa 5 % būs jau 5.25 eiro. Trešajā gadā ieguldīti būs 110.25 eiro. Šādi nauda kā sniega bumba lēnām veļas pa kalnu un pelna jaunu naudu. Pēc 30 gadiem šie 100 eiro būs pārvērtušies par 432 eiro. Un iedomājies, ja summa būtu lielāka!" norāda Brikše.
"Protams, finanšu tirgos neviens nevar garantēt drošu peļņu. Būs kāpumi, būs kritumi, tomēr līdz šim ilgā termiņā tendence bijusi pozitīva. Laiks mums visiem strādā vienādi. Jautājums tikai, vai mēs to izmantojam savā labā?" pārdomās dalās bankas pārstāve.
