Latvijas nodokļu politika esot viena no labākajām demokrātiskajā pasaulē. Kādēļ iedzīvotāji to vērtē tik slikti?

Jau ziņots, ka "Eirobarometra" 2025. gada pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 25 000 cilvēku, Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem tika uzdots jautājums: "Vai cilvēki jūsu valstī maksā nodokļus proporcionāli saviem ienākumiem un bagātībai?" Vairums aptaujāto latviešu uz šo jautājumu atbildēja noraidoši. Tikmēr "Tax Foundation" Latviju ierindojusi 2. vietā ESAO valstu vidū nodokļu konkurētspējas jomā. ESAO apvieno lielāko daļu pasaules ekonomiski stabilo un demokrātisko valstu, tostarp arī G7 valstis.*

Kā norāda "Swedbank Latvija" ekonomiste Līva Zorgenfreija, "Tax Foundation” publicētais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss" un "Eirobarometra" aptauja stāsta par dažādām lietām – viens par 'māti', otrs – 'kleitu'".""Tax Foundation" nodokļu konkurētspējas indekss salīdzina ESAO valstu nodokļu sistēmas, ņemot vērā vairāk nekā 40 dažādus gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus rādītājus."

"Jau daudzus gadus Latvijas, līdzīgi kā pārējo Baltijas valstu nodokļu sistēmas, ir šī topa augšgalā. Šis tops salīdzina nodokļu sistēmas no tā aspekta, cik vienkāršas tās ir, un vai tās atbalsta ekonomisko izaugsmi, vai arī tai traucē. Tiek mērīta nodokļu sistēmas “neitralitāte”, kur labākais rezultāts ir tādām valstīm, kurās tiek sasniegti maksimālie iespējamie nodokļu ieņēmumi ar mazākajiem iespējamajiem ekonomikas kropļojumiem," skaidro ekonomiste.

Arī Valters Ābele norāda, ka "Tax Foundation" nodokļu konkurētspējas indeksā apliecina, ka mūsu valsts nodokļu sistēma ir viena no vienkāršākajām un uzņēmējdarbībai draudzīgākajām starp ESAO valstīm.

Arī "Swedbank" ekonomiste Līva Zorgenfreija uzsver, ka "Tax Foundation" publicētais indekss vairāk vērsts uz uzņēmumiem – lai tie spētu savstarpēji salīdzināt potenciālās valstis, kur investēt. Kā arī uz valstu valdībām – lai tās redzētu, cik konkurētspējīga ir valdību veidotā nodokļu sistēma, un no kurām rangā augstāk esošām valstīm varētu vēl ko pamācīties.

"Liela daļa sabiedrības nespēj veidot uzkrājumus!"

Tomēr Ābele piebilst, ka nodokļu konkurētspēja ir tikai viens no faktoriem, kas nosaka valsts ekonomisko attīstību. "Investīciju apjomu un kopējo labklājību ietekmē arī drošība, birokrātijas un korupcijas līmenis, darbaspēka pieejamība un energoresursu cenas. Zemas nodokļu likmes vienlaikus nozīmē arī zemākus nodokļu ieņēmumus, kas ierobežo valsts iespējas plaši finansēt sociālās programmas un mazināt nevienlīdzību. Vienkārša nodokļu sistēma parasti nozīmē arī mazāku progresivitāti – gan mazturīgie, gan turīgākie iedzīvotāji maksā līdzīgas nodokļu likmes, kas sabiedrībā rada netaisnīguma sajūtu," norāda "Citadele" pārstāvis.

"Tieši šeit arī rodams izskaidrojums "Eirobarometra" aptaujā paustajam viedoklim – lai gan Latvija starptautiski tiek novērtēta kā nodokļu konkurētspējīga valsts, daudzi iedzīvotāji ikdienā izjūt, ka sistēma nav taisnīga."

Latviešu zināšanas par nodokļu sistēmu ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā

Bet Zorgenfreija norāda, ka "Eirobarometra" aptaujas dati iegūti no cilvēku aptaujas tiešsaistē, līdz ar to, tas esot atsevišķas iedzīvotāju grupas viedoklis, nevis ekpertu pētījums vai atzinums. Viņa norāda, ka aptaujā uz jautājumu “Vai Latvijā iedzīvotāji maksā nodokļus proporcionāli saviem ienākumiem un turīgumam?" latvieši tiešām vairāk nekā citu ES valstu pārstāvji atbildējuši noraidoši. 

Tomēr ekonomiste norāda, ka balstoties šajos datos nevarētu gluži apgalvot, ka Latvijas nodokļu sistēma ar šo aptauju “atzīta par visnetaisnīgāko ES”. Viņa piebilst, ka kādā citā vietā aptaujā iedzīvotājiem tika jautāts vai viņi piekrīt apgalvojumam "Manā valstī ne mazākajā mērā nodokļus nemaksā proporcionāli ienākumiem un bagātībai". Un šim apgalvojumam visvairāk piekrita Ungārijas (50%), Horvātijas (48%), Igaunijas (47%), Bulgārijas (46%), Slovākijas (38%) iedzīvotāji. Savukārt Lietuvā (36%) iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka nodokļi “ne mazākajā mērā” netiek taisnīgi maksāti ir tieši tāds pats kā Latvijā. 

Tāpat viņa vērš uzmanību uz to, ka "Eirobarometra" aptauja centās noskaidrot kā iedzīvotāji vērtē savas zināšanas par valsts nodokļu sistēmu un iedzīvotāju īpastvars, kas savas zināšanas vērtē kā "labas vai ļoti labas" bija otrais zemākais Eiropas Savienībā. "Tas liek piesardzīgi interpretēt aptaujāto atbildes," norāda Zorgenfreija. Tomēr viņa uzsver, ka neatkarīgi no tā, vai cilvēki saprot, vai nesaprot nodokļu sistēmu, uztvere par tās taisnīgumu tāpat ir svarīga.

"Valsts pienākums pirmām kārtām ir darīt visu, lai nodokļos iekasētie līdzekļi tiktu prātīgi izlietoti. Bet arī sabiedrības izglītošana par nodokļu sistēmu un tās pozitīvajiem aspektiem varētu palīdzēt mazināt vēlmi piedalīties ēnu ekonomikā."

*ESAO jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ir starptautiska organizācija, kas apvieno ekonomiski attīstītas demokrātiskas valstis, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, tirdzniecības un inovāciju attīstību un sabiedrības labklājību un dzīves kvalitāti. Tajā ietilpst 38 valstis: Turcija, Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Meksika, Austrālija, Jaunzēlande, Japāna, Dienvidkoreja, Izraēla, Čīle, Kolumbija un Kostarika, Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, Grieķija, Portugāle, Spānija, Itālija, Francija, Vācija, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Austrija, Šveice, Īrija, Lielbritānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, Dānija.

Dažas no pasaulē lielākajām vai strauji augošajām ekonomikām nav ESAO dalībvalstis, un tam ir dažādi iemesli — sākot no politiskās sistēmas līdz atšķirīgām ekonomiskajām un tiesiskajām struktūrām. Starp nozīmīgākajām valstīm ārpus ESAO ir Ķīna, Indija, Brazīlija, Dienvidāfrika, Saūda Arābija, Krievija un Argentīna.