“Uz kopējā fona neizskatāmies slikti!” Latvija iekļuvusi 100 bagātāko valstu sarakstā
Medija “Global Finance Magazine” 100 bagātāko valstu sarakstā iekļuvusi arī Latvija ieņemot godpilno 54. vietu. Lai gan uz kopējā fona izskatāmies labi, kaimiņvalstis mūs apsteigušas par vairāk nekā 10 pozīcijām. Latvijas labākie ekonomisti skaidro kādēļ šāda situācija izveidojusies un kā mazināt plaisu ar kaimiņvalstīm.
“Esam pieraduši koncentrēties uz rādītājiem, kuros atpaliekam no kaimiņiem, tomēr uz visu pasaules valstu fona mēs neizskatāmies slikti. Tieši pretēji – Latvija šobrīd ir viena no ekonomiski attīstītākajām valstīm pasaulē!” atzinīgus vārdus par Latvijas ieņemto vietu sarakstā izsaka bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņs Āboliņš.
Medijs Latviju novērtējis kā 54. bagātāko valsti pasaulē, bet kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva – šajā sarakstā ieņēmušas attiecīgi 43. un 42. vietu. Rādītājs pēc kura valstis salīdzinātas ir iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju.
Plaisa ar kaimiņvalstīm
AS “Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija skaidro, ka no Igaunijas dažādu pieņemto izvēļu dēļ atpaliekam jau no deviņdesmitajiem, tomēr plaisa ar leišiem sāka iezīmēties pēc ekonomiskās krīzes 2008. gadā”.
“Ir vairākas problēmas, ar kurām kaimiņvalstis nesaskārās, saskārās mazākā mērogā vai risināja tās veiksmīgāk,” norāda ekonomiste, kā piemērus minot 2008. gada ekonomisko krīzi, tranzīta sekora norietu un finanšu sektora kapitālo remontu.
Arī Āboliņš atzīst, ka “2008. gadā Latvijā bija lielākais nekustamo īpašumu burbulis starp Baltijas valstīm, kam sekoja vissāpīgākā piezemēšanās, tomēr, ekonomists kā galveno iemeslu atpalicībai no kaimiņiem min Latvijas kļūdaino stratēģisko izvēli”.
“Galvenais iemesls kādēļ atpaliekam ir Latvijas izvēle kļūt par starpnieku Austrumu un Rietumu kravas plūsmām,” uzskata ekonomists.
Viņš norāda, ka “kopš 2012. gadā mūsu dzelzceļa kravu apjoms samazinājies par vairāk nekā 75%. Un ar visu to, ka tranzīta infrastruktūrā pēdējo 10 gadu laikā esam investējuši vismaz 1 miljardu eiro, no šīm investīvijām ekonomiskas atdeves neesot”.
Tāpat ekonomisti norāda, ka Latvija “ir pārlieku piesardzīga ar investīciju veikšanu, bet bez investīcijām valsts turību vairot nav iespējams”.
“Ir sajūta, ka gan biznesā, gan valsts pusē šobrīd baidāmies vairāk un esam piesardzīgāki nekā kaimiņi,” vēsta Āboliņš norādot, ka šī piesardzība varētu būt 2008. gada krīzes sekas.
Kā panākt kaimiņus?
Zorgenfreija vērš uzmanību, ka “vairākas problēmas, kuru dēļ Latvijas ekonomikas attīstība pēc-krīzes laikā no Lietuvas un Igaunijas iepalikusi jau lielā mērā kļuvušas par pagātni, un tas ļauj ticēt, ka plaisa mūsu starpā nekļūs lielāka. Tomēr, viņasprāt, nepieciešams spēcīgs papildus grūdiens, lai mēs nostātos uz straujāka izaugsmes ceļa un spētu kaimiņus noķert”.
“2024. gadā Baltija un Latvija strauju izaugsmi neuzrādīs,” norāda eksperte, “aplēses liecina, ka šogad Latvijā IKP varētu augt par 1.4%, Lietuvā par 1.2%, un Igaunijā par 0.7%.”
Viņasprāt, “ekonomikas izaugsme varētu paātrināties nākamā gada otrajā pusē, kad ECB un citas svarīgās pasaules centrālās bankas būs sākušas mazināt procentu likmes.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka “2023. gadā nomocītais privātais patēriņš, kā arī sarežģījumi apstrādes rūpniecībā un eksportā ievilkuši Latvijas ekonomiku dziļākā lejupslīdē kā sākotnēji prognozēts”. Tomēr, viņaprāt, šajā gadā izaugsmi veicinās minimālās algas palielināšana.
“Ir grūti atrast iemeslus, lai kādā no nozarēm algu kāpums neturpinātos. Kā ierasts, tas nenotiks vienmērīgi, jo starp nozares uzņēmumiem, gan uzņēmuma darbiniekiem atšķirības saglabāsies vienmēr,” norāda ekonomists.
Viņaprāt, “inflācija jau šobrīd būtiski atpaliek no atalgojuma kāpuma un tas pakāpeniski atdzīvinās patēriņu. Kaut arī liela daļa mājsaimniecību vēl aizvien izjutīs maksātspējas grūtības, aizvadītajā gadā zaudētās pirktspējas atgūšana turpināsies”.
Arī Āboliņš uzsver, ka “nedz 2023., nedz 2022. gadā nav pieaugusi Latvijas ekonomikas atpalicība no kaimiņiem un mazinājušies arī galvenie riski ekonomikā - energoresursu cenas ir normalizējušās, inflācija ir sarukusi no vairāk nekā 20 % 2023. gada sākumā līdz 1 % gada nogalē, bezdarbs joprojām ir zems un ienākumi turpina augt.
Tomēr uz nākotni ekonomists raugās ar piesardzīgu optimismu.
“Ir pamats domāt, ka 2024. gada pirmajā pusgadā ražošana Latvijā atgriezīsies pie izaugsmes, lai gan atveseļošanās, visticamāk, būs mērena. Tāpat izaugsmes potenciāls ir arī tūrisma nozarei valstī, kas vēl aizvien atpaliek no pirms pandēmijas līmeņa,” norāda ekonomists.
Pēc viņa aplēsēm Latvijas ekonomikā 2024. gadā ir gaidāma neliela izaugsme 2-2,5 % apmērā.
