Siliņa: "Pārāk vēlu valdība un sabiedrība uzzināja, ka "Rail Baltica" projekts maksās tik dārgi"
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādījusi, ka iepriekšējo valdību laikā "Rail Baltica" ieturēta pārāk liela slepenība un projekta neskatīšana kopumā ir radījusi vairākus neatrisinātus jautājumus.
Iepriekšējo valdību laikā ieturēta pārāk lielā slepenība un šī projekta neskatīšana kopumā ir radījusi vairākus neatrisinātus jautājumus, uzskata Siliņa. Piemēram, esot ļoti daudz jautājumu saistībā ar Rīgas Centrālās stacijas un lidostas stacijas izbūvi "Rail Baltica" projektā.
Valdības vadītāj norādīja, ka jau iepriekš satiksmes ministram Kasparam Briškenam (P) lūdza sagatavot labāku kopējā projekta pārvaldības modeli, jo esošais nedodot pārliecību, ka tas ir labi pārvaldīts no Satiksmes ministrijas un Ministru kabineta (MK) pozīcijām. MK nav bijusi iespēja iepazīties pat ar svarīgu informāciju, un pārāk vēlu valdība un sabiedrība uzzinājusi, ka projekts maksātu tik dārgi, pauda premjerministre.
Otrdien, 11.jūnijā, valdībā paredzēts skatīt projekta tvērumu - informatīvo ziņojumu, kas cita starpā iezīmē "Rail Baltica" projekta pirmās fāzes ieviešanas scenāriju.
Tomēr lēmums par projekta finansēšanu tiks skatīts kādā no valdības citām sēdēm, skaidroja premjerministre. Tāpat būšot nepieciešamas valdības vēl citas sēdes, kurās tā skatīs vairākus ar projektu saistītos jautājumus.
Atbildot uz jautājumiem saistībā ar Briškena strādāšanu valdībā, Siliņa norādīja, ka neatkarīgi no kādām baumām viņa regulāri runā ar Briškenu par "Rail Baltica" projektu. "Neatkarīgi no tā - patīk man kaut kas vai nepatīk - mēs visi, arī es, esam ielikti situācijā ar vēsturisko mantojumu," pauda Ministru prezidente, skaidrojot, ka Latvija no projekta nevar atteikties arī tā nodrošinātās militārās mobilitātes dēļ.
Siliņa redz, ka pie atbildīgo par problēmām meklēšanas varēs strādāt opozīcijas Saeimā rosinātā parlamentārās izmeklēšanas komisija. "Ja tur būs aizdomas par, es nezinu, esošā vai iepriekš iepriekšējā ministra atbildību, tad, protams, tur būs jāvērtē," sacīja Ministru prezidente.
Viņa tieši nekomentēja jautājumu, vai pilnībā uzticas satiksmes ministram Kasparam Briškenam (P) un vai pilnībā atbalsta to, ka Briškens turpina darbu ministra amatā.
Kā ziņots, starptautiskās "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā 6,4 miljardus eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, pirmdien žurnālistiem sacīja izmaksu un ieguvumu analīzes veicēja, kompānijas "Boston Consulting Group" pārstāvis Čaba Bakošs.
Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts, kurā pēdējā laikā izgaismojas problēmas ar termiņu ievērošanu un finansējuma apgūšanu, paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
