Pasaulē augstākās neiekarotās virsotnes, kas vilina ekstrēmo sajūtu cienītājus
Kaut arī kalnu neiekarotais statuss piešķir tiem īpašu pievilcību, vienlaikus tas rada arī nopietnus riskus. Kuras ir pasaulē augstākās neiekarotās virsotnes, un kādus noslēpumus tās glabā?
Virsotnes pieveikt traucē tehniskās grūtības, skarbi laikapstākļi un vietējie likumi, kas aizliedz kāpšanu noteiktā augstumā.
Ir arī milzīgi riski. Piemēram, lielā augstumā laikapstākļi var strauji mainīties. Arī ledāji, sniega sega un stāvas nogāzes prasa augstu kāpšanas prasmju līmeni.
Katrs, kurš kaut reizi ir bijis augstu kalnos, noteikti ir izjutis skābekļa trūkumu.
Tas var izraisīt ne tikai aizdusu, reiboņus vai dezorientāciju, bet arī augstuma slimību, kas nereti izpaužas kā samaņas zaudēšana vai pat elpošanas un sirdsdarbības izbeigšanās.
Alpīnistiem šādu virsotņu pievarēšana ir ne vien fizisks, bet arī garīgs izaicinājums. Tā viņi sasniedz dažādus personiskos mērķus.
Kāpšana prasa ievērojamu pašdisciplīnu, paškontroli, motivāciju, arī pacietību un noturību,
jo kalnos sasniegumi nāk lēni – kāpieni ir ilgi un grūti un bieži nepieciešama vairākas dienas vai pat nedēļu ilga piepūle.
Ir uzņemts daudz filmu par kalnos kāpējiem, viņu piedzīvojumiem un atklāsmēm, kas ieskatās spraigu lēmumu pieņemšanā, spējā saglabāt mieru bīstamās situācijās un cilvēka saiknē ar dabu, tās plašumu un vienlaikus – trauslumu.
Viena no pēdējo gadu veiksmīgākajām dokumentālajām filmām par kāpšanu kalnos ir Džimija Čina kino meistardarbs "Brīvais kāpiens" ("Free Solo"), kas 2019. gadā saņēma arī "Oskara" balvu. Tā stāsta par izcilā alpīnista Aleksa Honolda kāpienu 900 metrus augstajā "El Kapitanas" klintī bez jebkāda nodrošinājuma.
Godalgoto filmu kanālā "National Geographic" būs iespējams skatīties sestdien, 17. februārī, plkst. 15.15. Gaidot pirmizrādi, piedāvājam iepazīties ar pasaulē augstākajām neiekarotajām virsotnēm un to glabātajiem noslēpumiem.
