Ikviens Latvijas iedzīvotājs tiek aicināts atrast savu vietu kosmosā

Šajā programmā varēs iepazīt kosmosa nozares daudzveidību, komercializācijas iespējas un pieejamo finansējumu, informē Latvijas zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu attīstības platformas "Commercialization Reactor" dibinātājs Nikolajs Adamovičs.

"Kosmosa Izaicinājums" ir programma, ko izstrādājis "Commercialization Reactor" sadarbībā ar Latvijas Kosmosa industrijas asociāciju. Tajā var pieteikties līdz 14. februārim šajā tīmekļa vietnē https://www.commercializationreactor.com/space-challenge/.

Programmā ir aicināti pieteikties zinātnē bāzētie un tehnoloģiskie jaunuzņēmumi, pētnieki un kosmosa jomas entuziasti neatkarīgi no tā, vai ir zināšanas par kosmosa jomu vai nav.

"Pasaules kosmosa ekonomika ir strauji augoša. Atbilstoši vadošās kosmosa bezpeļņas organizācijas "Space Foundation" aplēsēm, 2022. gadā tā palielinājās par 8%, sasniedzot aptuveni 500 miljardus eiro, turklāt nākamajos piecos gados kopējais pieaugums varētu būt 41%. Eiropas Savienības dalībvalstīm, tai skaitā Latvijas kosmosa nozares uzņēmumiem, ir pieejami dažādi finansēšanas instrumenti, kas nozīmē, ka arī mēs varam izmantot šo augošo potenciālu," uzsvēra Adamovičs.

Šogad plānots, ka Latvijā darbu sāks Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centrs jeb ESA BIC, "Commercializtion Reactor" būs tā vadošais partneris. ESA BIC ir lielākais šāda veida biznesa inkubatoru tīkls, kas paredzēts tieši uzņēmumiem, kuru idejas saistītas ar kosmosa nozari. Tajā varēs, inkubēt uzņēmumus, saņemt tehnisko atbalstu no EKA speciālistiem, konsultācijas intelektuālā īpašuma jomā, piekļuvi kontaktiem un biznesa partneriem, grantu līdz 50 tūkstošiem eiro produkta vai intelektuālā īpašuma attīstībai  u.c.

"Kosmosa Izaicinājuma" programma radīs jaunas iespējas īstenot projektus, jo tiešsaistes programmas dalībnieki varēs izprast kosmosa industriju un "NewSpace" ekonomiku, kādas ir iespējas un vajadzības, kā atrast sava uzņēmuma vai projekta vietu tajā, uzzināt, vai tehnoloģijai ir pielietojums kosmosa nozarē, kā attīstīt idejas un meklēt pieejamo finansējumu.

Latvija kopš 2020. gada ir EKA asociētā dalībvalsts, kas nozīmē, ka varam piedalīties visās EKA izvēles programmās – tātad tā ir piekļuve finansējumam, kā arī mums ir iespēja iegūt svarīgus kontaktus šajā nozarē un veidot efektīvas sadarbības. 2022. gadā EKA kopējais budžets bija 7,15 miljardi eiro.

Taču tas nebūt nav viss – finansējums pieejams arī programmā "Horizon Europe" – 34,5 miljoni eiro, kas paredzēti tieši satelītdatu lietojuma (lejupējo risinājumu) attīstīšanai, proti, izmantot kosmosa tehnoloģijas pakalpojumiem uz Zemes. Šajā programmā atvērta pieteikšanās līdz šāgada 14. februārim.

Protams, kosmosa ekonomikā lauvas tiesu aizvien veido satelītu pakalpojumi, taču arī komercsektora nozīme aizvien turpina palielināties. "Space Foundation" ziņo, ka pasaulē kosmosa nozares uzņēmumu ienākumi 2022. gadā sasnieguši 391 miljardu eiro.

"Kaut arī līderi kosmosā ir lielvalstis Ķīna, ASV un citas, – pieredze liecina, ka arī Latvijas uzņēmumi var kļūt un jau ir kļuvuši par kosmosa nozares dalībniekiem un piegādātājiem kosmosa misiju īstenotājiem. Piemēram, jaunuzņēmuma "Eventech" laika mērīšanas ierīce būs daļa no asteroīdu izpētes misijas "Hēra", viņi arī izstrādāja daļu no nolaišanās sistēmas plānotajai misijai uz Mēnesi. Tikmēr Vides risinājumu institūts izmanto Zemes novērošanas datus, lai izstrādātu risinājumus lauksaimniecībai – attālinātai sējumu uzraudzībai un sertificēšanai," skaidroja Adamovičs.

Savukārt cits uzņēmums "Allatherm" pēc EKA pasūtījuma sadarbībā ar vienu no Eiropas vadošajiem kosmosa industrijas uzņēmumiem, Vācijas kompāniju "OHB System AG", ir radījis ksenona sūkni. Tas palīdzēs uzpildīt degvielu "Lunar Gateway" kosmosa stacijā, kuru jau 2025. vai 2026. gadā palaidīs Mēness orbītā. Kopumā Latvijā ir aptuveni 50 organizācijas, kurām jau ir aktivitātes globalajā kosmosa industrijā.

Vēl "Commercialization Reactor" platformas uzņēmums "Spatialite Antenna Systems" attīsta šķidro kristālu kompozītmateriālus, kurus var izmantot bezvadu komunikāciju un radaru antenām kā uz Zemes, tā arī kosmosā.

"Mūsu platformas stiprā puse ir spēja apvienot aktuālās nozares, cilvēkus ar uzņēmēja garu un zinātniekus, dot viņiem nepieciešamās zināšanas, kā arī ir finansējumu uzņēmumu attīstībai, ja redzam, ka idejai ir komercializācijas potenciāls. Mums ir stabila spēja ik gadus palīdzēt izveidoties jaunuzņēmumiem, "Commercialization Reactor" ir attīstījis vairāk nekā 60 kompāniju, taču nākotnē mēs plānojam palielināt kapacitāti un radīt vismaz 15 – 20 jaunuzņēmumus gadā, kas Latvijai būtu ļoti labs rādītājs zinātņietilpīgas uzņēmējdarbības jomā," teica Adamovičs.