Pēc VDD “rekomendācijas” turku būvniekus nepielaiž “Rail Baltica”
Turcijas uzņēmumu apvienību, kas piedāvāja “Rail Baltica” sliežu trasi uzcelt krietni lētāk, izslēdza no iepirkuma pēc Valsts drošības dienesta (VDD) rekomendācijas. Kas bijis pretenziju pamatā, netiek atklāts. LTV raidījums “de facto” noskaidroja, ka viena no Turcijas būvfirmām bieži pildījusi Krievijas kompāniju pasūtījumus, tajā skaitā pašlaik pēc “Rosatom” pasūtījuma ceļ pirmo atomelektrostaciju Turcijā. Turki lēmumu apstrīdējuši.
Pagājušajā nedēļā noslēdzās iepirkums par jaunā sliežu ceļa “Rail Baltica” pamata trases būvēšanu. Tiesības slēgt līgumu ieguva franču, poļu un itāļu kopuzņēmums “E.R.B. Rail Baltica JV”. Viņu piedāvātā līgumcena ir 3,7 miljardi eiro (3 698 833 520 eiro). Otrs pretendents no Turcijas ar aptuveni pusmiljardu eiro zemāku cenu (3 162 418 257 eiro) finālā noraidīts kā neatbilstošs.
Divu Turcijas uzņēmumu “IC İÇTAŞ İNŞAAT SANAYİ VE TİCARETŞ” un “DOĞUŞ İNŞAAT VE TİCARET A.Ş” piedāvājumu konkursa komisijas nevērtēja, sekojot VDD ieteikumam.
“Rekomendācijas saturu plašāk es nevarēšu komentēt, bet viņa ir saņemta negatīva par konkrēto pretendentu,” saka Einārs Jaunzems, “Eiropas dzelzceļa līniju” (EDZL) projekta ieviešanas departamenta direktors un iepirkuma komisijas priekšsēdētājs.
Visiem komisijas locekļiem bijusi iespēja ar drošības iestādes dokumentu iepazīties, un par gala lēmumu visiem domas sakritušas.
“Rekomendācija ir gluži vienkārši nosaukums šim administratīvajam aktam, bet tā dokumenta būtība ir tāda, ka ar šo pretendentu līgumu mēs slēgt gluži vienkārši nevarētu. (..) Mums ir jāņem vērā šī rekomendācija kā aizliegums turpināt iespējamo sadarbību,” skaidro Jaunzems.
“de facto” konkrētie Turcijas uzņēmumu izslēgšanas iemesli nav zināmi. Taču vienai no turku apvienības kompānijām ir cieša sadarbība ar pasūtītājiem no Krievijas. Turcijas holdings IC ir būvējis vairākus tiltus Sanktpēterburgā, Pulkovas starptautiskās lidostas termināli un maksas ātrgaitas šoseju starp Maskavu un Sanktpēterburgu.
Pašlaik IC holdings kopā ar Krievijas būvfirmu “Titan-2” pēc “Rosatom” pasūtījuma ceļ pirmo Turcijas atomelektrostaciju. Maijā Akuju spēkstacijai piegādāja pirmo kodoldegvielas porciju. Simboliskajā pasākumā attālināti piedalījās un atļauju sertifikāta nodošanai Turcijai sniedza Vladimirs Putins.
Turcijas holdings IC atomelektrostaciju ceļ kopā ar Krievijas kompāniju “Titan-2”, kuras ģenerāldirektors ir Grigorijs Naginskis, bijušais Krievijas aizsardzības ministra vietnieks un ministrijas aģentūras “Specstroj” direktors.
Turcija no vienas puses ir NATO dalībvalsts, no otras – tā prezidentu līmenī uztur diplomātiskās un biznesa attiecības ar Krieviju.
“Daudzi cerēja, ka pēc Turcijas prezidenta vēlēšanām, attiecības starp Turciju un rietumiem - un sevišķi starp Turciju un NATO - uzlabosies. Mēs neredzam ļoti kardinālus uzlabojumus, bet mēs arī neredzam pilnīgu mešanos otrā grāvi. Tā kā spēle turpinās, to sauc par balansēšanu, līdzsvarošanu starp Krieviju un NATO,” stāsta ārpolitikas eksperts Veiko Spolītis.
Viņš gan atzīmē, ka ne vienmēr Turcijas intereses sakrīt ar Turcijas prezidenta Radžepa Tajipa Erdogana interesēm, pie kurām var pieskaitīt sadarbību enerģētikas jomā.
“Kopumā Krievijas daļa Turcijas eksportā ir zem 4%, tā ka izdariet secinājumus paši. Galvenais tirdzniecības avots Turcijai ir Eiropas Savienība. Turcijas iedzīvotāju rūpes šobrīd ir inflācija, kas ir ap 110%. Ja Krievija palīdz Erdoganam risināt šīs problēmas, tad turki ir mierā,” atzīmē Spolītis.
Vai Turcijas uzņēmumu apvienība izslēgta no “Rail Baltica” projekta tieši Krievijas partneru dēļ, atbildes uz šo jautājumu nav. VDD atturējās konkrēto gadījumu komentēt.
EDZL stāsta, ka “Rail Batica” projektā jau bijis šāds precedents, ka dalībnieks izslēgts VDD iebilžu dēļ. “de facto” zināms, ka agrākā iepirkuma stadijā no iepirkuma izslēdza Ķīnas kompāniju.
Turcijas uzņēmumu apvienība ir apstrīdējusi izslēgšanu no konkursa Iepirkumu uzraudzības birojā. Tādēļ trases būvnieks vēl var arī mainīties.
LTV raidījumam “IC İÇTAŞ” un “DOĞUŞ” pauda, ka par izslēgšanu no iepirkuma bijuši pārsteigti, jo bija iesniegušu ar atrāvienu vislabāko finanšu piedāvājumu. “Saistībā ar jūsu jautājumu par Valsts drošības dienesta rekomendāciju, mēs vēlamies precizēt, ka neesam saņēmuši tās kopiju vai jebkādu informāciju, kas attiecas uz to. Tāpēc mēs nezinām konkrētos pamatojumus. (..) Mēs neuzskatām, ka tas ir saistīts ar Turcijā būvējamo atomelektrostacijas projektu, jo uz projektā iesaistītajām struktūrām netiek piemērotas nekādas sankcijas. Mūsu uzņēmums ir veiksmīgi īstenojis daudzus liela mēroga projektus, īpaši Āzijā, Eiropā un ASV,” rakstīts kompānijas atbildē.
Gan EDZL, gan nu jau bijušais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS), kura pārraudzībā atradās Valsts drošības dienests, ir pārliecināti, kas lēmums bijis pareizs. “Es esmu diezgan drošs, ka šī tiesvedība Latvijai īsti ne ar ko nedraud,” pauda ministrs.
Jāprecizē, ka Turcijas būvnieku apvienības piedāvātā cena, lai arī bija viszemākā, varēja arī mainīties, ja pasūtītājs būtu vērtējis, vai aprēķini ir adekvāti. Taču kā noprotams, apvienība tika izslēgta pirms detalizētas finanšu piedāvājuma izskatīšanas.
