Banku analītiķi pesimistiski: šogad Latvijas ekonomikā nav pamata gaidīt pieaugumu

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka 2022.gads bija ļoti izaicinošs gads. Noslēdzās Covid-19 krīzes posms, atceļot nepieciešamību pēc infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem. Tas deva optimistisku impulsu ekonomikai. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā strauji mainīja gan noskaņojumu, gan arī izaugsmes perspektīvas.

Kara darbības ietekmē sašūpojās enerģijas tirgus, kas pastiprināja inflācijas vilni un radīja jaunus un nepieredzētus riskus, piemēram, enerģijas nepietiekamības. Gašpuitis norāda, ka uz straujo inflācijas kāpumu bija spiestas reaģēt centrālās bankas un sākt celt procentu likmes, tādejādi iezīmējot lētas naudas ēras beigas. Tieši straujā procentu likmju celšanas viļņa ietekme neprognozējamā ietekme ir starp lielākajiem riskiem ekonomikas izaugsmei šogad.

Tādējādi šis gads nesolās būt vieglāks, bet kopējās perspektīvas ir kļuvušas ne tik drūmas un kopējais prognožu vilnis drīzumā varētu no negatīvā vērtējuma kļūt neitrāls, prognozē Gašpuitis. Viņaprāt noteikti pastiprināsies Krievijas sankciju negatīvā ietekme. Gašpuitis sagaida, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 0,4%.

Apstrādes rūpniecībai labas ziņa ir eirozonas ekonomikas perspektīvu uzlabošanās, norāda Gašpuitis. Arī inflācijas līknes pagriešanās kopsolī ar silto ziemu sniegs atbalstu pirktspējai, kas gada otrajā pusē jau varētu sākt atjaunoties. Tomēr ekonomists akcentā, ka tas nenotiks vienmērīgi, kā dēļ valdībai mērķēti atbalsta pasākumi ir jāturpina. Lielākais izaicinājums ir atgriezt jaudu būvniecības izaugsmē, uzsver Gašpuitis, norādot, ka Eiropas Savienības (ES) fondu potenciāls ir augošs un daudz kas izrietēs no birokrātijas spējas pielāgoties mainīgajai konjunktūrai nozarē tā, lai publiskie projekti sāktos un iesāktie turpinātos.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka, lai gan Latvijas ekonomikā pērnā gada pēdējos mēnešos bija vērojama neliela izaugsme, tomēr šogad Latvijas ekonomikā nav pamats gaidīt pieaugumu. Āboliņš prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad varētu sarukt par 1-1,5%, savukārt 2024.gadā gaidāma izaugsme 3-3,5% apmērā.

Āboliņš skaidro, ka, neskatoties uz nelielo kāpumu ceturkšņa laikā, Latvijas ekonomika šobrīd atrodas uz nelielas recesijas robežas un no krituma gada griezumā Latvijas ekonomikai ir izdevies izvairīties tikai tādēļ, ka 2021.gada nogalē Latvijā bija mājsēde un daudzi ar Covid-19 saistītie ierobežojumi.

Vienlaikus Āboliņš uzsver, ka ir arī labas ziņas - Eiropai un Baltijas valstīm ir izdevies izvairīties no enerģijas krīzes sliktākajiem scenārijiem, un dabasgāzes cenas Eiropā kopš vasara ir būtiski samazinājušās. Šobrīd šo cenu kritumu gan jūt tikai tie, kam ir dinamiskie elektrības tarifi, taču šī gada laikā energoresursu cenu kritums pakāpeniski atspoguļosies arī apkures rēķinos.

Labāka situācija Eiropas enerģētikā ļauj nedaudz pozitīvāk raudzīties uz šo gadu arī ekonomikā kopumā, teic Āboliņš. Eiropas uzņēmēju noskaņojums pēdējos mēnešos sāk nedaudz uzlaboties, un arī eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes vairs netiek samazinātas. Tomēr no recesijas Eiropā, visticamāk, neizdosies izvairīties un, piemēram, Zviedrijā jau pērnā gada nogalē ir sācies ekonomikas kritums, atgādina ekonomists.

Tāpat enerģijas krīzi ir izdevies pārvarēt, aizvietojot dabasgāzes importu no Krievijas ar citiem piegādātājiem, izmantojot citus energoresursus, piemēram, koksnes kurināmo un ogles, kā arī samazinot ražošanu energointensīvākajās rūpniecības nozarēs. Tas nozīmē, ka rūpniecība gan Latvijā, gan Eiropā jau šobrīd ir recesijā, un izaicinājums ir ne tikai ierobežota energoresursu pieejamība, bet arī pietiekami augsts krājumu līmenis daudzās nozarēs, kā rezultātā jauno pasūtījumu apjoms ir zems. Atkopšanās rūpniecībā ir gaidāma ne ātrāk kā gada otrajā pusē, prognozē Āboliņš.

Vienlaikus ekonomists uzsver, ka labā ziņa Latvijas ekonomikā ir tā, ka šī gada pirmajā pusē inflācija strauji kritīs un šogad gadā kopumā iedzīvotāju pirktspēja varētu palikt pērnā gada līmenī. Vienlaikus Latvijas ekonomikā tuvākajos divos gados tiek plānotas apjomīgas Eiropas Savienības fondu investīcijas, kas varētu būt 700-900 miljonus lielākas nekā pērn. Tas palīdzēs būvniecības nozarei brīdī, kad privātajā sektorā aktivitāte ir zemāka.

Līdz arī inflācijas mazināšanai arī centrālo banku procentu likmju celšana, visticamāk, tuvojas beigām, uzskata Āboliņš. Augstākas procentu likmes gan jau šobrīd strauji atdzesē mājokļu tirgu un, neskatoties uz pozitīvāku situāciju enerģētikā, pasaules ekonomikā joprojām daudzi signāli norāda uz recesijas tuvošanos. Labākas ziņas šogad varētu būt gaidāmas no Ķīnas, kur gaidāma ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, taču lielāks pieprasījums Ķīnā var atkal veicināt dabas resursu cenu kāpumu un tādēļ ar inflācijas radītie izaicinājumi noteikti nav beigušies, uzskata Āboliņš.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula atzīst, ka "recesijas maldugunis nav norimušas" - lai gan bija gaidāms, ka nenoteiktības, piesardzības un augsto enerģijas cenu virzītā IKP pietupienu un palēcienu mija gada nogalē piezemēsies divu ceturkšņu secīgā tautsaimniecības lejupslīdē, tomēr saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu ceturtajā ceturksnī IKP palielinājās par 0,3%.

Vienlaikus Paula uzsver, ka no aktuālo sezonāli koriģēto IKP datu laikrindas redzams, ka recesija jau bijusi otrajā un trešajā ceturksnī, tāpēc ar ovācijām, visticamāk, vēl jānogaida.

Īstermiņa dati rāda, ka apstrādes rūpniecība ceturtajā ceturksnī turējusies cienījami, skaidro Paula. Tas, ka Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ sankcijas attiecībā uz atsevišķu preču piegādēm un eksportu stājās spēkā pakāpeniski, varētu būt devis nozarei laiku pārkārtot materiālu pieejamības un gatavās produkcijas noieta kanālus. Līdzīgi pēdējo mēnešu laikā mazinājusies nenoteiktība attiecībā uz energoresursu pieejamību, piemēram, slēgta vienošanās par dabasgāzes regazifikāciju Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālī, Somijā pamazām darbu sāk jauns terminālis, kas paver iespēju alternatīvam piegādes kanālam.

"Šie apsvērumi mazina "kuprveida" dinamikas veidošanos importā un krājumos. Materiālu trūkumam kā darbību kavējošam faktoram jaunākajās Eiropas Komisijas rūpnieku noskaņojumu aptaujās mazinājusies aktualitāte," norāda Paula.

Pēc ieilgušās lejupslīdes, kuras laikā uz 2022.gada trešo ceturksni būvniecība bija zaudējusi vairāk nekā 27% no pievienotās vērtības līmeņa, kāds bija sasniegts pirms pandēmijas, nozarē pagrieziena punkts varētu būt noticis jau 2022.gada nogalē, pauž Paula. Viņasprāt, uz to norāda Valsts kases budžeta izpildes dati par kapitālo izdevumu dinamiku. Ņemot vērā iesāktos un izsludinātos projektus, piemēram, transporta un enerģijas infrastruktūras izbūvē, kā arī termiņa tuvošanos atsevišķu ES fondu līdzekļu izmantošanai, 2023.gadā varētu gaidīt zināmu būvniecības "renesansi".

Nesen publicētie dati par vājo mazumtirdzniecības attīstību 2022.gada decembrī jau atspoguļoja patērētāju pirktspējas sarukumu un piesardzību. Paula norāda, ka līdzīgi faktori varētu būt negatīvi ietekmējuši arī atsevišķu citu, piemēram, ar atpūtu un izklaidi saistīto pakalpojumu dinamiku gada nogalē. Vienlaikus no īstermiņa datiem par pakalpojumu nozaru apgrozījumu, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma noprotams, ka vairāku pakalpojumu, piemēram, gaisa transporta izmitināšanas un ēdināšanas, aktivitāte saglabājusies samērā augsta.

Gaidāms, ka "investīciju motoriņš" šogad kļūs spēcīgāks, prognozē Paula. Tikmēr privātā patēriņa spars ekonomistes ieskatā, visticamāk, "neuzplauks līdz ar pavasara ziediem". Lai gan valdības atbalsts ir līdzējis stabilizēt pirktspēju un patērētāju pārliecību, to noskaņojuma līmenis saglabājas zems. Tāpat masveida atbalsta instrumentu nepieciešamība daļēji tomēr atspoguļo tautsaimniecības funkcionēšanas nepilnības, un tie nevar kļūt par ilgstošu, pašsaprotamu pamatu izaugsmei, uzsver Paula.

Ekonomiste uzsver, ka precīzāk pērnā gada izaugsmes dinamiku varēs vērtēt pēc mēneša, līdz ar izvērsto IKP datu publicēšanu.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka vissvarīgākais skaitlis šodienas Centrālās statistikas pārvaldes ziņojumā - attiecībā pret iepriekšējo periodu IKP ceturtajā ceturksnī pieauga par 0,3%. Tātad ir pārtraukta divus ceturkšņus ilgusī IKP samazināšanās pret iepriekšējo periodu, ko izraisīja kara radītā nenoteiktība, tirdzniecības sakaru pārtraukums, piegāžu ķēžu samezglojumi un enerģijas cenu kāpums.

Tas ir neliels panākums, taču apsveicams, jo ārējā vide ceturtajā ceturksnī joprojām bija ļoti nelabvēlīga, norāda Strautiņš. Īpaša uzslava pienākas rūpniecībai par pārsteidzoši sekmīgo pretošanos izmaksu kāpumam un tirgu vājumam, kā arī patērētājiem par apbrīnojamo noturību enerģijas izdevumu radīto grūtību priekšā.

Strautiņš uzskata, ka apstrādes rūpniecība pērnā gada nogalē paveica vairāk, nekā no tās varēja prasīt. Augstās enerģijas cenas un apvienojumā ar atsevišķu svarīgu galaproduktu (zāģmateriāli) cenu kritumu veidoja konkurētspējai nelabvēlīgu vidi, taču ražošanas izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo ceturksni bija pozitīvas, ja vien decembra dati neslēpj kādu nejauku pārsteigumu. Apbrīnojami strauja attīstība ir turpinājusies biznesa pakalpojumu, kā arī informācijas un sakaru nozarēs, pateicoties pakalpojumu eksporta spožajam sniegumam.

IKP ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas, tikpat ilgi ekonomika nav augusi gada griezumā - trešajā ceturksnī kritums par 0,6%, bet ceturtajā ceturksnī nulle, atgādina Strautiņš, skaidrojot, ka šo vājuma brīdi ir radījuši nelabvēlīgi ārējie apstākļi, bet, tiem mazinoties, izaugsme atsāksies.

Turklāt Strautiņa ieskatā šis brīdis jau tuvojas, piemēram, elektrības un gāzes cenas janvārī ir apmēram četras reizes mazākas nekā pērn augustā. Ekonomists prognozē, ka patēriņš gada vidū atgūsies strauji, ilgāku laiku tas var prasīt ražotājiem, jo recesijas vai vājas izaugsmes inerce eksporta tirgos būs ilgstošāka. Savukārt pakalpojumu eksportētājiem šis gads solās būt ļoti ienesīgs.

Investīciju dinamika ļoti lielā mērā ir valsts pārvaldes lēmumu ietekmes zonā, pauž Strautiņš. Viņaprāt, šis ir labākais laiks, kad strauji paātrināt ES fondu apguvi - ekonomiskā situācija kopumā ir viduvēja, materiālu (enerģija, metāli, koksne) cenas biržās ir samazinājušās. Lai kādas patlaban būtu grūtības kvalificētu darbinieku piesaistē celtniecībā, turpmākajos gados tās būs lielākas.

Saskaņā ar pirmdien publicēto provizorisko vērtējumu pērn kopumā Latvijas ekonomika auga par 1,8%. Pagājušajā gadā kopumā straujāk augošā nozare bija izmitināšana un ēdināšana (apmēram par 60%), bet lielākā pozitīvā ietekme bija komercpakalpojumiem, kas auga apmēram par 15%. Savukārt lielākā negatīvā ietekme bija tirdzniecībai un celtniecībai.

Strautiņš akcentē, ka pērnā gada datos ir redzams pamatīgs kontrasts starp galvenajām eksporta nozarēm (lauksaimniecība un mežsaimniecība, apstrādes rūpniecība, transports, izmitināšana un ēdināšana, informācija un sakari, komercpakalpojumi), kurās visās ir bijis pieaugums, dažās ļoti straujš, un uz iekšējo pieprasījumu vērsto ekonomikas daļu, kur rezultāti bija ļoti dažādi.

Strautiņš prognozē, ka šogad galvenā veiksmes un neveiksmes robežšķirtne būs nevis eksports un vietējais tirgus, bet pakalpojumu un preču nozares. Ekonomists uzskata, ka 2023.gadā kopumā IKP izmaiņas būs tuvu nullei, bet ar lieliem kontrastiem starp ceturkšņiem, kā arī rezultātiem dažādos Latvijas reģionos - atkarībā no to ekonomikas struktūras.

Ir ticami, ka šī gada pirmajā ceturksnī IKP ceturkšņa griezumā visdrīzāk atkal samazināsies, prognozē Strautiņš, jo izsīkst iepriekš uzkrātais eksporta pasūtījumu portfelis, kas palīdzēja uzturēt ražošanu. Patērētājiem laikā līdz aprīlim būs lielākie enerģijas rēķini, un nākamā sezona jau būs daudz vieglāka. Strautiņa ieskatā izaugsmes atsākšanās gaidāma otrajā ceturksnī. Viszemāko punktu ir pārvarējušas gaidas par Latvijas ekonomikas nākotni, vislielākais pesimisms bijis pirms diviem-trīs mēnešiem.