Cik maksāsim par elektrību, kas nu kļuvusi ļoti dārga

Dažādu produktu un piedāvājumu pārdevēji, tā šķiet, ir pārņēmuši olimpisko spēļu devīzi "ātrāk, augstāk, tālāk" un savā starpā sacenšas, kas spēs savu produktu pārdot pēc iespējas dārgāk. Savukārt patērētājiem nekas cits neatliek kā bikli paiet maliņā un sākt rēķināt, kas, ko un par cik. Tas attiecas arī uz elektroenerģijas tirgu, kur pastāv dažādi varianti, iespējas un opcijas.

Patērētāji var izvēlēties trīs atšķirīgu veidu līgumus: līgumu ar mainīgu cenu, līgumu ar fiksētu cenu un līgumu par universālo pakalpojumu. Kā vēsta šā gada pirmā ceturkšņa dati, elektroenerģijas fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā kopumā veido 60 %, mainīgas cenas līgumu izvēlējušies 16 % mājsaimniecību, universālo pakalpojumu – 24 procenti. Salīdzinot ar 2021. gada pirmo ceturksni, fiksētās cenas līgumu īpatsvars pieaudzis, mainīgās cenas saglabājies aptuveni tāds pats, savukārt universālā pakalpojuma līgumu skaits samazinājies.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Alda Ozola norāda, ka kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas ikviens var izvēlēties  elektroenerģijas tirgotāju un atbilstošāko piedāvājumu. “Kamēr cenas ir zemas, tikmēr lielākoties mēs par saviem rēķiniem tik daudz neuztraucamies. Kad cenas aug, aktīvāk meklējam iespējas samazināt elektroenerģijas izmaksas. Kopumā jāteic, ka kopš tirgus atvēršanas lietotāji kļuvuši izglītotāki un gatavi meklēt risinājumus, kā gudrāk ietaupīt. Daži cenšas samazināt elektroenerģijas patēriņu, citi maina elektroenerģijas tirgotāju vai veic abas darbības kopā,” stāsta Alda Ozola.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa uzsver: “Apstākļos, kad elektroenerģija kļuvusi tik dārga, tie ir būtiski izdevumi katrai mājsaimniecībai, tādēļ īpaši jāraugās, lai izvēlētais elektrības tirgotājs, līguma, kā arī norēķinu veids atbilstu elektroenerģijas patēriņa ieradumiem. Ja tiek nolemts mainīt elektroenerģijas tirgotāju, noteikti rūpīgi jāizpēta līgums, kāda būs elektroenerģijas cena, kāds būs tās noteikšanas mehānisms, līguma minimālais termiņš, kā arī, vai ir paredzēts līgumsods, no līguma atkāpjoties,.”

Gadās, iedzīvotāji ir neizpratnē par krasi atšķirīgiem elektroenerģijas rēķiniem. Kāpēc tie atšķiras? Tāpēc, ka kopējo summu lietotāja maksājumu rēķinā veido elektroenerģijas cena, kas atkarīga no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, SPRK regulētie un apstiprinātie sistēmas pakalpojumu tarifi, obligātās iepirkuma un jaudas komponentes, kā arī valstī noteiktais pievienotās vērtības nodoklis. Ietekmējošie faktori ir arī patēriņš, elektrotīkla pieslēguma parametri (1 vai 3 fāzes), aizsargātā lietotāja esamība mājsaimniecībā.

Izvēlēties piemērotāko

Pašlaik mājsaimniecībām ir iespēja pirkt elektroenerģiju no desmit tirgotājiem, turklāt izvēlēties trīs atšķirīgu veidu līgumus: līgumu ar mainīgu cenu, līgumu ar fiksētu cenu un līgumu par universālo pakalpojumu. Ar ko tie atšķiras, un kas jāņem vērā, lai izvēlētos sev atbilstošāko?

Fiksētas cenas līgums paredz, ka fiksēta cena ir nemainīga noslēgtā līguma noteiktajā periodā (12 vai vairāk mēneši) un neatkarīgi no tā, kad elektroenerģija tiek patērēta – darba dienā, naktī, rīta stundās vai brīvdienās. Līdz ar to lietotājam nav vajadzības regulāri sekot līdzi elektroenerģijas cenu izmaiņām, kā tas ir mainīgas (biržas) cenas gadījumā, kas prasa lietotāju uzmanību, lai pielāgotu savus patēriņa paradumus. Tas rada stabilitāti izmaksu prognozējamībā un pasargā gadījumos, kad cena biržā aug, bet nedod iespēju ietaupīt, ja biržā cena samazinās.

Tomēr uz ilgāku laiku fiksēta cena līguma darbības laikā var izrādīties augstāka par biržas cenu, teiksim, gadījumos, ja biržā ilgāku laiku cena samazinās. Jābūt arī īpaši vērīgiem līguma slēgšanas brīdī – tirgotāji mēdz iestrādāt tajā tiesības vienpusēji mainīt elektroenerģijas cenu vairākas reizes gadā, piemēram, gadījumos, ja biržā cena ilgstoši ir augsta. Iespējams arī līgumsods par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, mainot produktu vai tirgotāju. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Alda Ozola aicina cilvēkus būt vērīgākiem un rūpīgāk iepazīties ar līguma nosacījumiem. “Laikā, kad enerģijas cenu līmenis palielinās, no lietotājiem visvairāk saņemam sūdzības par fiksētas cenas līgumiem, piemēram, gadījumos, kad pēc trim mēnešiem fiksētas cenas pakalpojuma cena tiek palielināta. Visbiežāk tirgotāji līgumā ir paredzējuši iespēju līguma darbības laikā cenu pārskatīt, līdz ar to lietotāji, noslēdzot līgumu, piekrīt iespējamai cenu pārskatīšanai.”

Patērētājam ir dota iespēja arī izvēlēties starp divām norēķinu metodēm – rēķinu un izlīdzināto maksājumu. Vienā gadījumā norēķini notiek pēc faktiskā patēriņa (rēķina summa katru mēnesi ir atšķirīga), otrā – pēc aplēstā patēriņa (rēķina summa katru mēnesi ir vienāda). Tomēr kopējās izmaksas ar abām norēķinu metodēm ir vienādas, jo reizi gadā izlīdzinātajam maksājumam tiek veikts pārrēķins pēc faktiskā patēriņa.

Par starpību, kas radusies starp faktisko un iepriekš prognozēto patēriņu, attiecīgi tiek palielināti vai samazināti nākamie izlīdzinātie maksājumi. Lai nerastos domstarpības, PTAC iesaka rūpīgi sekot saviem elektroenerģijas patēriņa paradumiem un būtisku patēriņa izmaiņu gadījumā informēt tirgotāju, aicinot pārskatīt patēriņa prognozi.

Naktīs un brīvdienās – lētāk

Ko patērētājiem sola mainīgās cenas jeb biržas līgums? Tas ir izdevīgs lietotājiem, kuri lielāko daļu elektroenerģijas patērē no pulksten 23.00 līdz 6.00 vai brīvdienās jebkurā diennakts stundā un kuru elektroenerģijas patēriņš ir vairāk par 400 kWh/mēnesī. Vietā piebilst, ka elektroenerģijas tirgotājiem norēķini par biržas cenu ir saistīti ar zemākiem riskiem, līdz ar to administratīvās izmaksas, kas ietver risku samazināšanu, ir zemākas, tādējādi ilgtermiņā biržas cena ir izdevīgāka. Piemērojot savus patēriņa paradumus biržas cenai, proti, patēriņu pārceļot uz laiku, kad elektroenerģija biržā ir lētāka, lietotājiem ir iespējams samazināt savu rēķinu. Būtiski, ka tirgotāji šāda veida līgumam parasti nepiemēro maksu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu.

Taču, kā norāda SPRK un PTAC, cilvēkiem jābūt gataviem uzņemties cenas svārstību riskus, tostarp ilgstoši augstai cenai, ko ietekmē notikumi tirgū, kā arī elektrības cenai regulāri jāseko Nord Pool biržas Latvijas cenu zonā. Šī birža darbojas pēc Skandināvijas laika zonas, tāpēc uzrādītais laiks no Latvijas laika atšķiras par stundu. Tajā iespējams redzēt nākamās dienas cenas katrai diennakts stundai. Sekot cenai palīdz mobilā lietotne – tā var saņemt cenas savā telefonā katru dienu.

Daudzi patērētāji ir pārsteigti, ka elektroenerģijas cena nakts stundās dažkārt ir pat divas reizes zemāka. Kāpēc tā? Skaidrojum – liela daļa patērētāju, arī energointensīvi ražošanas uzņēmumi, dienas laikā patērē daudz vairāk elektroenerģijas nekā naktī. Tāpēc naktī pieprasījums pēc elektroenerģijas samazinās, un vienlaikus samazinās arī cena.

Vēl pieejams arī universālais pakalpojums, kura īpatsvars arvien samazinās. Jāpiebilst, ka 2015. gada 1. janvārī, atveroties mājsaimniecību tirgum, šis pakalpojums tika piemērots visām mājsaimniecībām, kas līdz tam nebija izdarījušas izvēli par labu citam produktam vai tirgotājam. Universālā pakalpojuma gadījumā elektroenerģijas maksa ir fiksēta 12 mēnešiem un atšķirībā no citu veidu līgumiem neparedz elektroenerģijas cenu pārskatīšanu gada laikā un maksu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Saskaņā ar pastāvošo regulējumu visiem tirgotājiem, kas apkalpo mājsaimniecības, ir pienākums savā piedāvājumā iekļaut arī universālo pakalpojumu.

Jāņem vērā, ka konkrētais pakalpojums parasti ir dārgāks par citiem tirgū pieejamajiem, jo tirgotājam tas nozīmē pienākumu sniegt pakalpojumu par fiksēto cenu 12 mēnešus, bet pa to laiku cenas biržā var krasi mainīties. Un tomēr, ja cenas biržā strauji kāpj, šī pakalpojuma lietotāji ir ieguvēji, ņemot vērā, ka tirgotāji universālā pakalpojuma ietvaros nedrīkst pārskatīt cenu.

Papildpakalpojumi – vajadzīgie un nevajadzīgie

Pakalpojuma maiņu pie esošā tirgotāja var veikt katru mēnesi līdz 31. datumam, savukārt tirgotāju maiņu – līdz 15. datumam. Ar elektroenerģijas tirgotājiem, kas apkalpo mājsaimniecības, var iepazīties AS Sadales tīkls tīmekļvietnē. Iespēju salīdzināt tirgotāju piedāvājumus sniedz virtuālie kalkulatori, piemēram, www.energija24.lv un www.elektroenergija.lv.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija iesaka patērētājiem rūpīgi iepazīties ar tirgotāju piedāvājumu viņu tīmekļvietnēs un izpētīt līgumu projektus. Piemēram, tirgotāji, piedāvājot pievilcīgu cenu, visbiežāk paredz, ka līgumu var slēgt uz ilgu termiņu, bet līguma laušanas gadījumā var piemērot sankcijas. Tāpat vēlams pievērst uzmanību, kādas komponentes tirgotājs iekļāvis elektroenerģijas cenā, proti, vai norādītā cena par 1 kWh ietver obligāto iepirkuma komponenti, maksu par elektroenerģijas sadalīšanu un pievienotās vērtības nodokli. Pēc piedāvājuma saņemšanas jāpievērš uzmanība, vai tajā nav iekļauti nevajadzīgi papildpakalpojumi. Jāņem vērā līgumā iekļautās iespējamās soda sankcijas līguma laušanas gadījumā un tirgotāja tiesības pārskatīt elektroenerģijas cenu līguma darbības laikā. Neskaidrību gadījumā var vērsties PTAC un SPRK.

Un vēl mazliet par elektrības biržu. Biržā visi elektroenerģijas ražotāji pārdod saražoto pircējiem, tai skaitā AS Latvenergo, kas to savukārt pārdod gala lietotājam – klientam. Nord Pool Spot – ziemeļvalstu enerģijas birža – darbojas Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā, Lietuvā un arī Latvijā. Nord Pool Spot biržas cena tieši ietekmē Baltijas reģiona elektroenerģijas cenu, tāpēc arī šīs birzās cenas ir kā vislabākais, patiesākais un objektīvākais cenu izziņas avots. Elektroenerģija ir nepieciešama katru stundu ik dienu, un arī biržā tā tiek tirgota pa stundām, bieži par ļoti atšķirīgu cenu. Daugavas HES, kā arī Rīgas TEC nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu pilnībā spēj nodrošināt dažus mēnešu gadā, pārējā laikā elektroenerģija tiek importēta, un cenu ārvalstu piegādātāji nosaka, vadoties no Nord Pool Spot cenām. Tas nodrošina caurskatāmu cenu noteikšanas mehānismu.

Bez visa liekā

Viena lieta – izvēlēties piemērotāko piedāvājumu, otra – pašam samazināt elektroenerģijas patēriņu. Šeit būtisku ieguvumu var sniegt tieši ikdienas ieradumu maiņa. Ieteicams izvēlēties tehniku ar marķējumu A. Iegādājoties jaunu sadzīves tehniku – ledusskapi, veļasmašīnu, saldētavu vai spuldzes –, ir svarīgi pievērst uzmanību Eiropas Savienības izstrādātam marķējumam. Lielie burti no A līdz G norāda elektroenerģijas patēriņu. Ja marķējums ir A, tas nozīmē, ka ierīce patērēs mazāk enerģijas nekā tā, kas marķēta ar B, C vai G. Piemēram, ja ledusskapis ir pietiekami vecs, tā elektrības patēriņš var būt pat uz pusi lielāks nekā mūsdienīgam ledusskapim. Ir pieejamas A+, A++ un A+++ klases sadzīves tehnikas ierīces, kas būtiski palīdz samazināt elektrības rēķinus. Visenergoefektīvākie ir modeļi ar trīs + zīmēm. Turklāt vēlams regulāri atlaidināt ledusskapi. Ja ledus kārtiņa saldētavā pārsniedz 1 cm, ledusskapis patērē divas reizes vairāk elektrības.

Gatavojot maltīti uz plīts, pannām un katliem lieciet virsū vāku – tas ļaus ietaupīt līdz pat 25 % elektroenerģijas vai gāzes. Tāpat der pārliecināties, kāds enerģijas patēriņš ir plītij, ko lietojat vai plānojat iegādāties. Par ekonomiskākajām ir atzītas indukcijas tipa elektriskās plītis ar stikla keramikas virsmu. To elektrības patēriņš ir par 50 % mazāks nekā plītīm ar metāla sildvirsmu. Elektriskās plīts sildvirsmas riņķi darbojas ar dažādu jaudu – lielākie riņķi, protams, patērēs vairāk elektroenerģijas nekā mazākie, turklāt modernām elektriskajām plītīm pieejami dažādu jaudu lietošanas režīmi. Ir vērts iegādāties tādus katlus un pannas, kuru pamatnē iestrādāta alumīnija plāksne, kas akumulēs siltumu un ļaus gatavošanā izmantot iespējami mazāko enerģijas daudzumu.

Ieteicams arī izmantot ekonomiskās spuldzes, kuras gan maksā vairāk, tomēr ilgtermiņā ieguvums būs krietni lielāks. Ekonomiskās spuldzes ietaupa pat 80 % elektroenerģijas un kalpo līdz 15 reizēm ilgāk nekā parastās. Jāņem gan vērā, ka energoefektīvās spuldzes nav vēlams bieži ieslēgt un izslēgt – tādējādi tās ātrāk izdegs.

Un vēl – spuldzēm vēlams notīrīt putekļus. Putekļainas spuldzes patērē daudz vairāk elektroenerģijas nekā tīras. Tīrot māju, ieteicams regulāri notīrīt arī visas spuldzes, lai uzlabotu ne tikai redzamību, bet arī energoefektivitāti.

Daļa ierīču, kas mājās patērē eletroenerģiju, strādā snaudas režīmā. Tas nozīmē, ka tās patērē nedaudz elektroenerģijas arī tad, kad netiek izmantotas, bet ir ieslēgtas kontaktligzdā. Snaudas režīmā darbojas, piemēram, mikroviļņu krāsns, trauku mazgājamā mašīna, veļas mašīna un mūzikas centrs. Šajā režīmā, protams, tiek patērēts ļoti neliels enerģijas daudzums, turklāt katru reizi, kad ierīci beidzam lietot, to atslēgt varētu būt diezgan neērti. Taču šo faktoru vērts atcerēties, piemēram, dodoties garākās brīvdienās – tad ieteicams ierīces no kontaktligzdām atvienot. Alternatīva ir rozetes, kas aprīkotas ar speciālu taimeri, kurš ierīces pēc lietošanas automātiski izslēdz. Šīs rozetes ļauj ērti ieprogrammēt ierīču ieslēgšanu un izslēgšanu.

Lai gan saules paneļu ierīkošana nebūt nav salīdzināma ar ikdienas ieradumu maiņu, ikvienam privātmājas īpašniekam mūsdienās vērts apsvērt šo soli un aprēķināt tā potenciālo finansiālo izdevīgumu. Saules paneļu ierīkošana ir veids, kā potenciāli samazināt elektrības rēķinus līdz pat 50 %, turklāt tā ir 100 % videi draudzīga enerģija. Īpaši vērtīgi saules paneļus ierīkot ir mājoklim, kurā jau ir vai kurā apkures vajadzībām iespējams ierīkot arī siltumsūkni. Siltumsūkņa vienīgās izmaksas veido tā ierīkošanas un patērētās elektroenerģijas cena, un neatkarība gan no svārstīgajām gāzes, gan elektrības cenām ir lieliska alternatīva.

Par turpmāko

Pamatīgu saviļņojumu sabiedrībā radīja Sadales tīkla paziņojums, ka tas nākamajā gadā plāno paaugstināt tarifu vidēji par 75 procentiem. Kā tiek prognozēts, tipiskai mājsaimniecībai – daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem ar aptuveni 100 kWh patēriņu mēnesī – tarifa pieaugums, ieskaitot sadales tarifā iekļauto pārvades maksu, varētu būt 6–8 eiro. Plānots, ka jaunais sadales tarifs stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Vienlaikus, lai virzītu izmaiņas pakāpeniski un līdz ar to mazinātu kopējo tarifa maksas pieaugumu, Sadales tīkls iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai priekšlikumu tarifa korekcijai un attiecīgi daļējam maksas pieaugumam jau no 2023. gada 1. janvāra.

Reaģējot uz paredzamo tarifa kāpumu, daudzi sit trauksmes zvanu un norāda, ka tas katastrofāli ietekmēs Latvijas valsts turpmāko attīstību. Piemēram, atjaunojamās enerģijas ražotāja SIA Evecon valdes priekšsēdētājs Gatis Lazda uzskata, ka Sadales tīkla jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās. Viņaprāt, jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus visām Latvijas mājsaimniecībām, bet īpaši tas būs vērsts pret energoefektīvām mājsaimniecībām, kurām elektroenerģijas pieslēguma un piegādes izmaksas palielināsies līdz pat septiņām reizēm. Bez ievērojamām valsts subsīdijām mājsaimniecībām vairs nebūs izdevīgi kļūt zaļākām, ieguldīt naudu un uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai, mainīt apkures veidu un izmantot elektrotransportu. Ar būtiskāko cenas pieaugumu tiks sodītas mājsaimniecības, kas izmantoja valsts atbalstu mikroģeneratoru, saules paneļu vai vēja ģeneratoru uzstādīšanai. Lietuvā un Igaunijā šādus drakoniskus tarifus zaļajiem projektiem neviens neplāno piemērot, un tas nozīmē, ka Latvija sistēmiski turpinās palielināt savu atpalicību no abām kaimiņvalstīm zaļās enerģētikas jomā.

Gatis Lazda teic: “Plānotās izmaiņas būs jauns šķērslis arī valstij svarīgo zaļās enerģijas lielo projektu attīstībai, jo uzkraus kārtējās papildu izmaksas, kas kavēs lētākas elektroenerģijas ražošanu. Tarifu projektā paredzētā maksa elektroenerģijas ražotājiem palielinās par 570 procentiem. Tāpēc AS Sadales tīkls jauno tarifu projektu var uzskatīt par būtisku atkāpšanos no valsts līdz šim veidotās politikas CO2 mazināšanas jomā.”  Viņš arī norāda, ka jauno tarifu mērķis ir palielināt AS Sadales tīkls ieņēmumus, tajā skaitā uz zaļās enerģijas ražošanas rēķina. Viņaprāt, šis ir brīdis, kad valstiskā līmenī ir jāizvēlas – vai nu visi strādā, lai kāpinātu atsevišķu valsts uzņēmumu peļņu, vai arī turpina sākto ceļu energoneatkarības un energoefektivitātes virzienā, tiecoties sasniegt ES līmenī noteiktos Zaļā kursa mērķus CO2 mazināšanā.

“Līdz šim Latvijas politika bija vērsta uz to, lai atbalstītu mājsaimniecību pāriešanu uz energoefektīvākiem un lētākas enerģijas risinājumiem, kā arī aizstātu ierastos apkures veidus ar zaļākiem risinājumiem,” saka Lazda. “Atbilstoši visā valstī pēdējos gados pieauga to mājsaimniecību skaits, kas ir aprīkotas ar saules paneļiem, saules kolektoriem un siltumsūkņiem. Paļaujoties uz šo valsts energoefektivitātes politiku un valsts atbalsta pieejamību, iedzīvotāji un uzņēmumi pēdējos gados veica nozīmīgus ieguldījumus savos mājokļos un uzņēmumos. Iedzīvotāji un uzņēmumi rekordlielos apmēros aizņēmās un investēja, lai pēc iespējas ātrāk efektivizētu savus mājokļus. Savukārt AS Sadales tīkls jauno tarifu projektu varam uzskatīt par mēģinājumu sagraut visu to, kas valstiskā līmenī pēdējo gadu laikā ir paveikts energoefektivitātes un energoneatkarības jomā. Jaunie AS Sadales tīkls tarifi primāri sodīs visas tās mājsaimniecības, kas pēdējos gados ieguldīja energoefektivitātē un zaļās enerģijas risinājumos. Plānotā rēķinu samazinājuma vietā tieši tām izmaksas nevis samazināsies, bet, gluži pretēji, pieaugs.”

Jāteic, ka jaunā tarifa projekts pagaidām vēl karājas gaisā, tā pamatotību vērtē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kurai, iespējams, izdosies samazināt Sadales tīkla lielo apetīti.