Tas jāzina katram: būtiskākās izmaiņas 2023. gadā. Kas kļūst dārgāks, būs vairāk un vispār nebūs?

Mainās gan darba samaksa, gan dažādu atvieglojumu saņemšanas kārtība, nodokļi un maksājumi teju visās jomās. Tāpat no jaunā gada arī paaugstinās maksājumi par dažādiem pakalpojumiem, piemēram, par atkritumu izvešanu vai dabasgāzes piegādi līdz mājoklim.

Minimālā alga pieaug par 120 eiro

Visus strādājošos, protams, tos, kuri nodarbināti legāli, ietekmēs minimālās algas pieaugums – no 1. janvāra tā vairs nav 500, bet gan 620 eiro. Tas ir “uz papīra”, pirms nodokļu nomaksas. Mazo algu saņēmējiem tas nozīmēs 96 eiro mēnesī vairāk nekā līdz šim.

Minimālās algas paaugstināšana ietekmēs arī visus tos, kuru darba alga ir piesaistīta vai tiek aprēķināta pēc minimālās algas likmes, nevis tā noteikta kā fiksēta summa. Tas attiecas arī uz darbiniekiem, kuru darba samaksa atkarīga no stundas likmes: 2023. gadā noteiktas četras dažādas minimālās algas stundu tarifa likmes atkarībā no darba stundu skaita mēnesī, lai to pielīdzinātu minimālās algas apmēram.

Līdz ar minimālās algas celšanos automātiski pieaugs arī citas izmaksas, kas noteiktas minimālās algas apmērā. Piemēram, depozīta iemaksājums gan juridiskās, gan fiziskās personas maksātnespējas procesā ir divu minimālo mēnešalgu apmērā, līdz ar to līdzšinējo 1000 eiro vietā pieteikuma iesniedzējam būs jāmaksā 1240 eiro (depozīts tiek iemaksāts, lai segtu procesa izmaksas).

Tāpat ir vietvaras, kurās dažādu pabalstu apmērs ir noteikts minimālās algas apmērā. Te var minēt Gulbenes novadu, kur bērna piedzimšanas pabalsts noteikts vienas minimālās algas apmērā.

Sadārdzinās dabasgāze

Stājušies spēkā jauni akciju sabiedrības “Gaso” dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kuri paredz, ka fiksētā daļa visiem lietotājiem pieaugs par 22%, savukārt mainīgās daļas pieaugums būs atkarīgs no dabasgāzes patēriņa. Sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas saistītas ar ievērojamu dabasgāzes cenas pieaugumu, kā arī būtisku lietotājiem nodotās dabasgāzes daudzuma kritumu, skaidro “Gaso”.

Lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ikmēneša maksājums palielināsies par 1,53 eiro jeb 14%, savukārt lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei - par 4,50 eiro jeb 2%. Izmaiņas “Gaso” sadales sistēmas pakalpojuma tarifos ietekmēs arī pārējos dabasgāzes sistēmas lietotājus, tai skaitā siltumapgādes komersantus, kuri jaunās izmaksas ietvers līdz ar nākamo tarifu pārskatīšanu.

Savukārt “Latvijas gāze” paziņojusi, ka dabasgāzes tarifi no 2023. gada 1. janvāra saruks mājsaimniecībām ar lielāku patēriņu, bet pieaugs mājsaimniecībām ar mazu patēriņu. Piemēram, mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, tirdzniecības gala tarifs ar PVN un akcīzes nodokli no 2023. gada palielināsies par 11% - no 1,8252 eiro par kubikmetru līdz 2,02508 eiro. Savukārt mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs saruks par 23,8% - no 1,52715 eiro kubikmetrā līdz 1,16354 eiro.

Arī mēslot kļūst dārgāk

Tā kā Dabas resursu nodokļa likums paredz, ka ik gadu pakāpeniski tiek palielināta dabas resursu nodokļa likme, kas ietekmē maksu par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā, atkritumu apsaimniekošanas kompānijas no 2023. gada paaugstina maksu par atkritumu izvešanu. Katrā pašvaldībā tā atšķiras, un ne jau uz lēto pusi.

Tā Ādažos nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošana pieaugusi no 26,82 eiro kubikmetrā līdz 32,45 eiro. Privātmājās visbiežāk izmanto 0,24 m³ konteineru un nu par tā izvešanas reizi 7,39 eiro vietā būs jāmaksā 7,79 eiro. Savukārt Salaspilī nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošana pieaugusi no 20,72 eiro kubikmetrā līdz 25,07 eiro, kas nozīmē, ka par 0,24 m³ konteinera izvešanu jāmaksā ne vairs 5,63, bet gan 6,02 eiro.

Pieaug ūdens cena

Tāpat no jaunā gada daudzviet pieaug arī ūdensapgādes tarifi. Piemēram, Jūrmalā par kubikmetru ūdens nu 1,15 eiro vietā jāmaksā 1,63 eiro, bet par kanalizāciju 2,26 vietā 2,92 eiro, bet Smiltenē par kubikmetru ūdeni nu 1,08 eiro vietā jāmaksā 1,42 eiro, bet par kanalizāciju 1,25 vietā 1,62 eiro.

Ūdensapgādes tarifi pieaug teju visās pašvaldībās. No janvāra ar lielākiem izdevumiem jārēķinās arī iecavniekiem, kuldīdzniekiem, talsiniekiem un citiem.

Izmaiņas vecāku pabalsta saņemšanā

Par bērniem, kuri būs dzimuši no 2023. gada 1. janvāra, kopējais vecāku pabalsta saņemšanas laiks būs noteikts mēnešos, kurus skaita no bērna dzimšanas dienas. Reāli iznāk, ka “bērna naudu” vecāki varēs saņemt par vienu mēnesi ilgāk nekā līdz šim.

Vecāki varēs izvēlēties – saņemt pabalstu 13 vai 19 mēnešus. Ja izvēlas pabalstu saņemt 13 mēnešus, tad deviņu mēnešu pamatdaļa vienam no vecākiem jāizmanto līdz bērna viena gada vecumam, bet ja 19 mēnešus - 15 mēnešu pamatdaļa jāizmanto līdz bērna pusotra gada vecumam. Savukārt divu mēnešu daļa ir tā saucamā “nenododamā daļa”, kuru bērna tēvs un māte katrs divus mēnešus var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam (tas neattiecas uz gadījumiem, ja bērnam nav noteikta paternitāte vai viens no vecākiem miris; šādā gadījumā šo “nenododamo daļu” var izmantot viens vecāks).

Izvēloties pabalstu saņemt 13 mēnešus, tā apmērs ir 60% no pabalsta pieprasītāja vidējās iemaksu algas, bet, ja to izvēlas saņemt 19 mēnešus - 43,75% no vidējās iemaksu algas.

ID karte obligāta

Iepriekš tika ziņots, ka eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments no 2023. gada 1. janvāra, bet augusta beigās Saeima pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas to par obligātu dokumentu nosaka tikai no 1. maija. Uz pensionāriem paredzēts pārejas periods līdz 2030. gada 31. decembrim, kura laikā viņiem pietiek tikai ar pasi. Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā to, ka kovida laikā cilvēkiem bija ierobežotas iespējas saņemt vai atjaunot personu apliecinošus dokumentus, līdz ar to iepriekš likumā noteiktajā termiņā visi nespēja laikus noformēt eID karti.

Tas nozīmē, ka līdz maijam personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un kurai izsniegta tikai pase, ir pienākums saņemt arī personas apliecību. Personas apliecība noteikta kā viens no valsts garantētiem identifikācijas rīkiem, lai iedzīvotāji varētu ērti, ātri un efektīvi saņemt jebkuru no valsts nodrošinātajiem elektroniskajiem pakalpojumiem.

Cilvēka rīcībā vienlaikus varēs būt arī pase, kas, piemēram, nepieciešama ceļojot, tajā ielīmējot vīzas. Pases saņemšana tagad ir brīvprātīga – tā var būt, gan arī nē.

Sadārdzinās pasta sūtījumi

No janvāra “Latvijas pastā” kļuvis dārgāk nosūtīt gan vēstules, gan paciņas. Iekšzemes vienkāršs A klases vēstules sūtījums svarā līdz 20 gramiem nu maksā 1,65 eiro līdzšinējo 1,20 eiro vietā, bet iekšzemes ierakstītas pakas sūtījums (no viena līdz diviem kilogramiem) – 6,21 eiro līdzšinējo 2,97 eiro vietā.

Pārrobežu pasta pakalpojumiem izmaiņas nav tik straujas – vienkāršas A klases vēstules sūtījums uz ASV svarā līdz 20 gramiem maksās 1,83 eiro līdzšinējo 1,67 vietā, bet ierakstītas pakas nosūtīšana uz ASV (nepārsniedzot vienu kilogramu) maksās 25,05 eiro līdzšinējo 23,91 eiro vietā. Arī turpmāk pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu tarifi tiks iedalīti 14 valstu un teritoriju grupās, bet pārrobežu pakām – astoņās valstu un teritoriju grupās.

Veselība maksās dārgāk

Pacientu līdzmaksājums par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir palicis nemainīgs, bet maksas pakalpojumu cenas gan ir pieaugušas. Par kādu summu, ir jāinteresējas katrā ārstniecības iestādē.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā par ārsta konsultāciju tagad līdzšinējo 40 eiro vietā jāmaksā 50 eiro. Maksas pakalpojumu cenas ir palielinājusi arī Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca: speciālista konsultācija iepriekš tur maksāja 45 eiro, bet tagad 55 eiro. No jaunā gada vidēji par 10% dārgāki kļuvuši arī maksas pakalpojumi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā.

Izmaiņas sabiedriskajā transportā

Ar būtiskām izmaiņām jārēķinās tiem, kuri saņem atlaides sabiedriskajā transportā – gan visā Latvijā, gan arī Rīgā. Galvaspilsētā vispār mainās visas transporta biļešu cenas.

I un II grupas invalīdi, politiski represētas personas, nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, bērni-bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie bērni un daudzbērnu ģimenes, kas izmanto atlaides braukšanai reģionālajā sabiedriskajā transportā (vilcienos un autobusos), viņiem visiem ir jānoformē eID karte, lai biļešu pārdevējs (autovadītājs vai biļešu kasieris) varētu nolasīt personas datus, cita veida apliecības vairs nedarbosies. Autotransporta direkcija informējusi, ka jauno sistēmu plānots ieviest 2023. gada pirmajā pusgadā, tā kā atlaižu saņēmējiem vēl ir dažu mēnešu laiks, lai izņemtu eID karti.

Savukārt no 2. janvāra spēkā stājas jaunie tarifi “Rīgas satiksmes” tramvajos, trolejbusos un autobusos. Mēneša biļetes cena visiem transporta veidiem, visām mēneša dienām tagad ir 30 eiro līdzšinējo 50 eiro vietā. Viena brauciena biļetes (1,15 eiro) vietā tagad par pusotru eiro varēs nopirkt pusotras stundas laika biļeti. Tāpat varēs iegādāties 24 stundu biļete par pieciem eiro, trīs dienu - par astoņiem eiro, kā arī piecu dienu biļeti par desmit eiro. Saglabātas arī visas atlaides pasažieriem, kuriem tiesības iegādāties biļetes par puscenu: viņiem mēnešbiļete visiem transporta veidiem maksās 15 eiro. Citu biļešu veidu vairs nebūs. Savukārt bez maksas Rīgas sabiedriskajā transportā varēs braukt visi tie, kuriem uz to bija tiesības līdz šim.

Paaugstinās pensijas vecums

Kā katra gada sākumā arī šogad par trim mēnešiem pieaug pensionēšanās vecums, līdz 2025. gadā tas sasniegs 65 gadus. Līdz 2023. gada beigām tas nu būs 64 gadi un seši mēneši (priekšlaicīgā pensijā varēs doties divus gadus ātrāk, sasniedzot 62 gadiem un sešu mēnešu vecumu).

Vairāk tukšo pudeļu

No 2023. gada jūnija paplašināsies tukšās taras klāsts, kuru varēs nodot depozīta sistēmā. Nu varēs nodot arī sīrupa un alkoholisko kokteiļu, kas veidoti uz spirta bāzes (ar alkohola saturu līdz 15 %), stikla, plastmasas (PET) un skārdeņu iepakojumus, kā arī visu veidu alkoholisko PET pudeles vai skārdenes.

Cigaretes būs dārgākas

Saskaņā ar likumā “Par akcīzes nodokli” noteikto ar 2023. gada 1. janvāri tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem par pieciem procentiem. Pagaidām veikalos vēl ir nopērkami vecie krājumi, bet tuvāko pāris mēnešu laikā parādīsies jaunais pievedums, un tad cigarešu paciņa maksās par pārdesmit eirocentiem dārgāk.

Kancelē čeku loteriju

Valdība nolēmusi beigt pirms trīsarpus gadiem ieviesto čeku loteriju, noslēdzot to ar pēdējo balvu izlozi februārī un naudas balvu izmaksām aprīlī par 2022. gada iesniegtajiem čekiem. Finanšu ministrija secinājusi, ka čeku loterija sākotnējā tās laikā bija vērtējama kā efektīvs rīks ēnu ekonomikas mazināšanai, veidojot pircēju ieradumu ikdienā pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus, kas pozitīvi ietekmēja valsts budžeta ieņēmumus, bet 2022. gada nogalē jau atzina, ka “loterijas nesasniedz plānoto vidējo dalībnieku skaitu un iecerētais iesniegto maksājumu dokumentu skaits nesasniedz plānoto vērtību”.

Pagarina īpašo režīmu autoratlīdzības saņēmējiem

2021. gada nogalē radošajā vidē plašu brēku sacēla autoratlīdzības saņēmēji, kuriem lika reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem un pašiem VID elektroniskajā sistēmā nomaksāt nodokļus. Daļa honorāru saņēmēju bija spiesti reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, bet daļai piešķīra pārejas periodu līdz 2023. gada 1. janvārim, kas nozīmēja to, ka par viņiem iedzīvotāju ienākuma nodokli samaksāja autoratlīdzības izmaksātājs.

Nu šis pārejas periods pagarināts vēl par gadu – līdz 2023. gada 31. decembrim. Tas nozīmē, ka vēl vismaz gadu honorāru saņēmēju, par kuriem nodokli maksāja to izmaksātājs, var neķēpāties ar “grāmatvedības burvestībām”. Tomēr jāsaka, ka putra ievārīta pamatīga, jo ir cilvēki, kuri autoratlīdzības saņem gan no izmaksātājiem, kuri samaksā visus nodokļus, gan no tādiem, kurus to atstāj paša autora ziņā. Un šajā gadījumā honorāru saņēmējam ir pamatīgi ko noņemties, lai visus ciparus ierakstītu VID deklarācijas pareizajās ailēs.