Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
LETA

Vai gada beigās sāksies haoss? Kā reforma par sociālajām iemaksām ietekmēs mūs visus 7

Bizness un ekonomika
15. septembrī 05:01 2021. gada 15. septembrī 05:01
  "Likums un Taisnība"
Ap Ziemassvētkiem, kad darba devējiem pienāks pirmie piemaksu rēķini par nenomaksātajām minimālajām sociālajām iemaksām darbiniekiem, kas strādā mazu slodzi, varētu sākties haoss un palielināties bezdarbnieku skaits, uzskata praktizējoša konsultante un pasniedzēja nodokļu, grāmatvedības finanšu un juridiskajos jautājumos Linda Miezīte.

Minimālās sociālās iemaksas ir svarīgas un aktuālas katram Latvijas iedzīvotājam. Tikai ir jautājums, vai mēs katrs apzināmies to svarīgumu, ieguvumus un kopējās iespējas. Pašlaik mēs vēl mēģinām saprast, kas ir noticis kopš 2020. gada marta – no stop pogas nospiešanas biznesam, projektiem, bērnu aktivitātēm, sabiedriskiem pasākumiem, cilvēku izolētībai un spējai pielāgoties jaunai dzīvei. Jā, šis laiks reizē ir bijis fantastisks tehnoloģiju apguvei un ieviešanai mūsu ikdienā, ko mēs diez vai paveiktu, ja mācītos lēnām un izmantotu pamazām.

Vai īstais laiks?

Ieviešot izmaiņas nodokļu politikā gada vidū, 1. jūlijā, kad noslēdzas pirmais finanšu pusgads, ir izaicinājums. Gan biznesu īpašniekiem, gan nevalstiskajām organizācijām, kas īsteno projektus, gan valsts pārvaldei ir jāsaprot, kā ieviest jaunus tehnoloģiskus risinājumus, lai analizētu un sekotu līdzi minimālajām sociālajām iemaksām.

Nav skaidrības, kas notiks pēc trīs mēnešiem, kad būs zināmi pirmie rezultāti, kurš pēc 1. oktobra būs tas, kas segs trūkstošo nodokļu daļu, kurš atstās darbā darbiniekus, kuri strādā nepilnu slodzi vai pāris stundas mēnesī, ja par viņu būs jāmaksā sociālās iemaksas minimālās algas apmērā jeb 170 eiro?

Visa nodokļu politikas maiņa, pielāgošanās jaunajiem nosacījumiem maksās naudu. Ir smags jautājums – cik un kādi būs ieguvumi no šīs nodokļu politikas maiņas? Kurš būs ieguvējs, kurš zaudētājs? Vai tomēr nebūtu bijis loģiskāk atlikt jaunas nodokļu politikas ieviešanu līdz 2022. gada 1. janvārim, gan ļaujot darba devējiem atkopties no Covid-19 pandēmijas radītās krīzes, gan apzinot problēmas, kas skars dažādus sektorus?

Uzskatu, ka nav sabalansēts īstais laiks, no valsts puses nav bijusi iedziļināšanās dažādās situācijās un faktiskajā nodokļu izlietojumā. Rodas jautājums, vai tiešām valsts pārvaldē visi izdevumi ir pamatoti un atbilstoši. Vai visi radušies izdevumi tiek kompensēti ar faktiskajām izmaksām. Ir neskaidrības, neticība, un nav drošības izjūtas par nākotni.

Kas ir pozitīvais

Jā, pirmo reizi saskaroties ar valsts atbalstu pandēmijas krīzē skartajiem biznesiem – algu subsīdijas, dīkstāves pabalsti un apgrozāmie līdzekļi –, varu teikt paldies par operativitāti un atbalstu tiem, kas strādā un darbojās Latvijā. To daudzi darba devēji un darba ņēmēji novērtē un saprot: ja es maksāju nodokļus, es varu krīzes situācijā saņemt arī atbalstu. Bet ne visi guva pozitīvu pieredzi, ne visi ir vienā lādē saliekami.

Pozitīvais no minimālajām sociālajām iemaksām ir tiem, kuri tās maksā, piemēram, kad saņem kādu pabalstu (slimības B lapa, māmiņu alga un citus), pensiju (tās apmērs ir ļoti atkarīgs no šīm iemaksām un darba stāža). Bet cilvēks, kurš nav slimojis, saskāries ar medicīnas problēmām, nesaprot iemaksu svarīgumu un jēgu.

Vai tiešām nepietiek?

Kas notiek šobrīd? Ir pieņemtas likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu izmaiņas, kura izstrādes gaitā nav ņemts vērā sociālo partneru viedoklis, nav notikusi diskusija ar darba devējiem un nozares nevalstiskajām organizācijām.

Likuma izmaiņas visus riskus un problēmas novēlis uz darba devēja pleciem. Vai tiešām nepietiek ar darba devēja veiktajām sociālajām iemaksām 34,09% apmērā par katru darbinieku? Tā ir pietiekami liela summa, kas ir jāatpelna, lai vispār var izmaksāt algu.

Ko darīt tām organizācijām, kurām, piemēram, apkopēja ir nepieciešama tikai 40 stundas mēnesī, projekta darbinieks 20 vai 40 stundas, turklāt šis darbinieks nav izņēmuma grupā, negrib vai nevar strādāt vairāk. Darba devējs diemžēl nevar piespiest un iedot vairāk.

Jābūt variantam

Tā kā radošajās nozarēs un nevalstiskajās organizācijās ir projekti, kuros darbinieki, projektu lektori darbojas uz autoratlīdzības pamata, ir izaicinājumi, kas turpmāk skars autorus.

Ne katrs autors ir grāmatvedis un pats spēj veikt uzskaiti, kas saistīta ar nodokļu politiku, līgumiem, kas jāslēdz. Autoriem turpmāk būs jāveido papildu deklarācija, kas radīs papildu izmaksas arī valstīji – programmēšanu, izskaidrošanu un tamlīdzīgi.

Ir jābūt variantam, kā izmaksāt atlīdzību vienkāršā veidā, ja ir veiktas minimālās sociālās iemaksas vai vairāk. Piemēram, Anna strādā ar 750 eiro lielu bruto darba algu, kas nozīmē, ka visi nodokļi nomaksāti. Viņai piedāvā vadīt semināru – viņa noslēdz līgumu ar pasūtītāju par 100 eiro.

Anna šo līgumu reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, kas izmaksas brīdī ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (10%, 15%, 23% – tas ir jautājums, kas jāizdiskutē), ko nomaksā pasūtītājs jeb semināra organizators. Visas puses beigās ir laimīgas, ieguvēji visi. Anna nopelna papildu līdzekļus pie savas pastāvīgās algas un vēl nomaksā papildu nodokļus valstij. Ja Anna vēlas pati piemaksāt obligātās sociālās iemaksas, tad viņa var brīvi izvēlēties pati to veikt.

Uzskatu, ka jābūt diskusijai un viedokļu apmaiņai, izmaksu balansam un reālam ieguvumam gan tam, kurš maksā nodokļus, gan tam, par kuru maksā nodokļus, lai motivētu veikt iemaksas. 

2020. gads ļoti labi parādīja problēmu par minimālajiem dīkstāves pabalstiem, bet vai bizness, projekti, uzņēmējdarbības vide ir spējīga pacelt uzlikto? To mēs redzēsim pirms Ziemassvētkiem, kad pienāks pirmie piemaksu rēķini darba devējiem.

Pieļauju, ka tajā mirklī sāksies haoss, palielināsies bezdarbnieku skaits, uzliekot slogu valsts sociālajai sistēmai, būs grūti atrast darbiniekus projektiem, samazināsies nevalstisko organizāciju īstenotās vietējo kopienu aktivitātes, varētu arī palielināties ēnu ekonomika.

Projektu īpatnības

Nevalstiskajā sektorā, kas ierasti darbojas uz projektu bāzes, saņemot finansējumu no ārējiem avotiem (pašvaldībām, starptautisku organizāciju filiālēm Latvijā, Eiropas Savienības un tamlīdzīgi), projekti tiek rakstīti un iesniegti pat vienu, pusotru gadu, pirms tie saņem apstiprinājumu par finansējuma piešķiršanu.

Projektos iesaistītajām personām var būt dažādas nodarbinātības iespējas, un pat nodarbināto stundu apmērs var būt ļoti atšķirīgs. Turklāt nevalstisko organizāciju īstenotajos projektos pārsvarā ir strikti noteikts ierobežojums administrācijas vajadzībām – 18–20% no kopējā finansējuma.

Projekta īstenošanas laiks arī var būt no dažiem mēnešiem līdz 3–5 gadiem (tātad pirms ilgāka laika apstiprināts projekta finansējums). Nevalstisko organizāciju īstenotajos projektos iesaistītās personas var nebūt atvieglojumu pārstāvji, viņu atlīdzība var nesasniegt apmēru, kas nepieciešams minimālo sociālo iemaksu segšanai.

Projekta apstiprinātajā budžetā ir iekļautas visas izmaksas, kas rodas, un projekta finansētājs tās sedz, nav paredzētas piemaksas vai izmaksu pārskatīšana nodokļu politikas maiņas dēļ valstī.

Pārāk daudz jautājumu

Vēl ir jautājums, kā darba devējs var pārbaudīt personas statusu izņēmumu grupā, ja darbinieks par to neinformē. Kādi dokumenti ir jāiesniedz darbiniekam, ja viņš ir izņēmuma grupā?

Kas var atbildēt uz šiem jautājumiem – vai Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra?

Ir pārāk daudz neskaidru jautājumu, bet maz loģisku atbilžu.

Cerams, ka valdība ieklausīsies dažādu nevalstisko organizāciju viedoklī un aicinās uz dialogu, lai ieguvēji būtu visi.

Citi šobrīd lasa

Daugavpils profesors Arvīds Barševskis neziņā par filipīniešu un indonēziešu studentiem  1
Vācu kurpnieks specializējas apavu radīšanā milžiem
Pēc apšaudes Permas universitātē pašnāvību izdara reģiona izmeklēšanas komitejas vadītājs
Tēmas: Covid-19
Skatīt visus komentārus

Впервые услышала голос отца только по телефону: какая была жизнь новой девушки Харламова до их встречи

Неидеальная мать: Муцениеце призналась, что "забила" на развитие своих детей