Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. (Foto: LETA)

Eksperta viedoklis: kriptovalūtas, Bitcoin faktors un to nākotne

Bizness un ekonomika
2021. gada 15. maijā 08:28 2021. gada 15. maijā 08:28
  Jauns.lv
Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu. Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam, uzskata "SEB bankas" ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās. Patlaban Bitcoin ir pieejami finanšu instrumenti, piemēram, funkcionējošs nākotnes līgumu tirgus, fondi un citi ieguldījumu produkti. Tātad Bitcoin līdzšinējais kāpums skaidrojams arī ar labvēlīgiem tirgus nosacījumiem un pieaugošai atzinībai kā tirgus aktīvam.

Tāpat kā daudzu citu aktīvu gadījumā, pastāv liels burbuļa risks. Bet analizēt Bitcoin vērtību ir īpaši sarežģīti. Tradicionālajiem aktīviem, piemēram, akcijām, obligācijām vai nekustamajam īpašumam, ir raksturīga atdeves likme, ko var izmantot, lai aprēķinātu to vērtību attiecībā pret citiem aktīviem. Bitcoin un izejvielām, kurām trūkst šāda iespēja, ir pat neiespējami noteikt tā patieso vērtību. Daudzām izejvielām iespējams gūt priekšstatu par to vērtības attīstību, sekojot pieprasījuma izmaiņām. Piemēram, prognozējot naftas cenu, ir zināms, cik daudz naftas tiks pasaulē patērēts, ņemot vērā ekonomisko izaugsmi utt.

Bitcoin cenu noteikt ir grūtāk, jo visām cenu prognozēm jābūt balstītām uz pieņēmumu par to, cik plaši un intensīvi šī "valūta" nākotnē tiks izmantota. Un šeit pastāv kardināli atšķirīgu uzskatu klāsts – no tādiem, kas uzskata, ka Bitcoin aizstās parastās valūtas, līdz tiem, ka tā tiks aizliegta un kļūs nevērtīga. Patiesība, iespējams, ir kaut kur pa vidu.

Pēdējos gados Bitcoin un citas kriptovalūtas ir spērušas nozīmīgus soļus, lai kļūtu par atzītu ieguldījumu aktīvu. Pērn viens no pasaules veiksmīgākajiem riska ieguldījumu fondu pārvaldniekiem Pols Tjūdors Džonss ziņoja, ka ir ieguldījis Bitcoin. Šī gada sākumā Tesla paziņoja, ka ir nopircis Bitcoin USD 1,5 miljardu vērtībā, bet pasaules lielākā kriptovalūtas biržas Coinbase akcijas, kuras tirgus vērtība pārsniedz USD 60 miljardus, nonāca Nasdaq biržā. Ir arī citi piemēri, kad uzņēmumi un bankas paziņo, ka sāks piedāvāt dažāda veida pakalpojumus kriptovalūtām.

Lai gan izplatība pieaug, ​​ir arī daudz skeptiķu. Starp lielākajiem pretiniekiem ir centrālās bankas, kuras kriptovalūtas uzskata par pieaugošiem draudiem to valūtu monopoliem. Iespējams tās neuztraucas par neatkarīgām kriptovalūtām. Lielākas galvassāpes tām ir lielo tehnoloģiju uzņēmumu privāto valūtu plāni ar fiksētu valūtas kursu pret tradicionālajām valūtām (tā sauktajām stablecoins). Visspilgtākais piemērs ir Facebook Diem (agrāk Libra), kas faktiski varētu kļūt par draudu parastajām valūtām, ja to sāktu izmantot miljardiem cilvēku visā pasaulē. Sākotnēji Librai bija paredzēts sākt darboties 2020. gada sākumā, taču projekts izraisīja lielas aizdomas no ASV un ES, radot kavēšanos un izmaiņas koncepcijā. Šobrīd ir plāni laist klajā jauno variantu - Diem. Bet neviens no šiem plāniem nav iecirsts akmenī, un nevajadzētu brīnīties, ja projekts kavēsies. Diem / Libra problēmas ir labs piemērs tam, ka valdības un centrālās bankas nav gatavas pieņemt konkurenci. Īpaši ASV ir nopietni iemesli darīt visu, lai saglabātu dolāra kā pasaules lielākās valūtas statusu. To šodien izmanto gandrīz 9 no 10 globālajiem darījumiem. Tas, ka dolārs ir tik dominējošs, dod milzīgu spēku ASV, jo kontrolē to piegādi. Tie, kas vēlas dolārus izmantot elektroniski, ir pilnībā atkarīgi no Amerikas banku sistēmas, kas padara ASV ietekmi vēl lielāku.

Ne ASV, ES, Ķīna vai kāda cita valsts ar savu valūtu nav ieinteresēta ļaut Bitcoin vai jebkurai citai kriptovalūtai kļūt par maksāšanas līdzekli. Galvenais ierocis ir to regulēšanas un uzraudzības sistēmas. Dažādos veidos ierobežojot kriptovalūtu lietderību vai likumību, valstis var šos draudus ierobežot. ES jau ir iesniegusi projektu tam, kā varētu izskatīties kriptovalūtu tiesiskais regulējums. Noteikumi nav nekas slikts, drīzāk nepieciešami. Regulācija un labāka uzraudzība ir svarīga, lai apgrūtinātu kriptovalūtu izmantošanu dažāda veida nelikumīgām darbībām, stiprinātu patērētāju aizsardzību un palielinātu prognozējamību.

Centrālās bankas ir apzinājušās, ka kriptovalūtu panākumus daļēji nosaka parasto valūtu trūkumi. Vienkārši sakot, tradicionālās valūtas ir nepiemērotas, lai apmierinātu nākotnes pakalpojumu un maksājumu prasības. Tādejādi daudzas centrālās bankas plāno ieviest savas elektroniskās valūtas, kam būs vairāk funkciju nekā mūsdienu tradicionālajām valūtām. Zviedrijas Riksbank ir tālejoši plāni ieviest e-kronu. Ķīnā varas iestādes jau ir sākušas testus ar e-juaņu. Tomēr nevienu no šīm valūtām skaidras naudas veidā nevarēs izmantot anonīmi, un, visticamāk, arī ārpus attiecīgās valsts robežas.

Ievērojama Bitcoin kritika ir, ka tās virtuālā “ieguve” patērē lielu enerģijas daudzumu. Datori visā pasaulē, kas piedalās “rakšanā”, patērē lielu enerģijas daudzumu. Pagājušajā gadā Bitcoin tīkls patērēja 77 TWh elektroenerģijas, kas ir vienāds ar Zviedrijas gada patēriņu. Jo augstāk kāpj Bitcoin cena, jo vairāk pieaug interese par tās ieguvi. Ir uzskats, ka šis patēriņš ir enerģijas izšķiešana. Ieguves process ir tas, kas nepārtraukti garantē Bitcoin blokķēdes drošību, nodrošinot, ka neviens savus Bitcoin nevar pārdot vairākas reizes. Lielo elektroenerģijas patēriņu tādējādi var uzskatīt par tīkla drošības uzturēšanas izmaksām. Bet tas nemaina faktu, ka elektroenerģijas patēriņš ir problēma. Šodien viena Bitcoin darījuma veikšanai nepieciešams tikpat daudz enerģijas kā vairāk nekā 700 000 parasto maksājumu karšu darījumu. Pieaugošā interese par klimata un ilgtspējības jautājumiem raisīs arvien lielāku uzmanību vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības (ESG) diskusijām par Bitcoin, un milzīgais enerģijas patēriņš var kļūt par pieaugošu Bitcoin tēla problēmu. Tajā pašā laikā nevajadzētu par zemu novērtēt ar kriptovalūtu saistītos tehnoloģiskos jauninājumus. Ir dzirdami paziņojumi par pāreju uz energoefektīvākām metodēm drošības uzturēšanai blokķēdē, kuru pamatā nav virtuālā ieguve.

Viens no Bitcoin Ahileja papēžiem, kas kļūst arvien acīmredzamāks, ir, ka Bitcoin īpaši labi nedarbojas kā maksāšanas līdzeklis. Papildus problēma ir lielās cenu svārstības, kas sarežģī cenu noteikšanu. Blokķēdes tehnoloģija, uz kuras balstās Bitcoin, ir lēna. Bitcoin tīklam nav nepieciešamās jaudas, lai raiti apstrādātu maksājumus un darbotos kā globāls maksāšanas līdzeklis. Pašlaik Bitcoin blokķēde apstrādā ne vairāk kā 7 darījumus sekundē un darījuma apstiprināšana prasa desmit minūtes. Piemēram, VISA maksājumu sistēmu, kam jau ir 30 gadi, joprojām var apstrādāt 1700 darījumus sekundē. Lai arī tehniskā attīstība turpinās, jaudas problēma vēl nav atrisināta.

Viena no jomām, kur Bitcoinu izmanto kā maksāšanas līdzekli, ir dažāda veida noziedzība. Noziedzniekiem Bitcoin trūkumus kompensēja anonimitāte. Lai gan tagad tos ir iespējams izsekot, tas ir sarežģīti un prasa daudz resursu. Ir citas kriptovalūtas, kas ir īpaši izstrādātas, lai nodrošinātu darījumu neizsekojamību. Saskaņā ar blokķēdes analīzes firmas Chainalysis datiem 2020. gadā tikai 0,34% (2,1% 2019. gadā) no Bitcoin plūsmām varētu būt saistīti ar nelegāliem pakalpojumiem. Nav daudz, bet jāpiezīmē, Chainalysis nespēj identificēt plūsmas, kas saistītas ar naudas atmazgāšanu vai izvairīšanos no nodokļiem. Kriptovalūtu nelegālās izmantošanas samazināšana būs svarīga joma turpmākajā tirgus regulēšanā un uzraudzībā, ko var izmantot, lai ierobežotu izmantojamību un līdz ar to tās popularitāti.

Tā kā Bitcoin un lielāko daļu citu kriptovalūtu kā maksāšanas līdzekli izmanto samērā maz, šīs valūtas ir kļuvušas par kaut ko tādu, kas tiek pirkts un pārdots galvenokārt kā finanšu ieguldījums. Kā ieguldījuma aktīvs Bitcoin nerada draudus tradicionālajām valūtām vairāk nekā fiziskais zelts un drīzāk pārtapis par tā ekvivalentu - konkurentu. Lai gan Bitcoin ir tikai nedaudz vairāk kā desmit gadu, tās vērtība šodien pārsniedz USD 1 triljonu. Tas ir vienāds ar 11% no visa fiziskā zelta vērtības pasaulē. Šodien cilvēkiem pieder zelts kā ieguldījums un vērtības uzkrājums, ne maksāšanas līdzeklis. Visticamāk, ka šī ir Bitcoin nākotne. Kamēr tā neapdraud tradicionālās valūtas kā maksāšanas līdzeklis, valdības un centrālās bankas visā pasaulē ļaus tam dzīvot tālāk. Bet Bitcoin entuziastu sapnis, ka tas reiz iegūs pasaules kundzību valūtu tirgū, šķiet, ir tikai sapnis.

Citi šobrīd lasa

Aija Andrejeva: "Esmu zibens, viņš ir tas novedējs"
Renārs Zeltiņš izbauda laulību
Šokējošs video: Krievijā letāli beigusies kristīšanās ledus aukstā ūdenī 21
Pievienot komentāru