Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Kazāks uzskata, ka nākamā gada valsts budžetā pienācīgi netiek izmantots Rīgas potenciāls
"Manuprāt, Rīgas loma Latvijas ekonomikā ir nenovērtēta," pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, ka par Rīgu būtu jādomā kā par visas Baltijas galvaspilsētu. (Foto: Edijs Pālens/LETA, Evija Trifanova/LETA)

Kazāks uzskata, ka nākamā gada valsts budžetā pienācīgi netiek izmantots Rīgas potenciāls

Bizness un ekonomika
2020. gada 24. septembrī 08:47 2020. gada 24. septembrī 08:47
  Jauns.lv / LETA
Latvijas nākamā gada valsts budžets ir ilgtspējīgs, taču tajā pietrūkst ambīciju, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas nākamā gada valsts budžets ir ilgtspējīgs, taču tajā pietrūkst ambīciju, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ja es skatos uz šo stāstu kopumā, man pietrūkst ambīciju," teica Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks atzīmēja, ka, piemēram, netiek novērtēta Rīgas loma Latvijas ekonomikā. "Manuprāt, Rīgas loma Latvijas ekonomikā ir nenovērtēta," viņš pauda, piebilstot, ka par Rīgu būtu jādomā kā par visas Baltijas galvaspilsētu, tādējādi paverot krietni plašāku skatu.

"Rīga ir metropole un vēl tuvākos 5-10 gadus tā būs arī Baltijas metropole, bet vai tā būs arī pēc tam..? Ja mēs nerīkosimies, tad diezin vai. Līdz ar to, neizmantot šo potenciālu, manuprāt, nav tālredzīgi," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Tāpat Kazāks norādīja, ka budžets ir jāveido, domājot par iespējām ieguldīt naudu, lai nākotnē varētu veidot budžetu bez deficīta un, iestājoties vēl kādai krīzei, nebūtu problemātiski atbalstīt ekonomiku, tāpēc, ka parāda apmērs ir jau pārāk liels. "Ar parādu vien neviens bagāts nav palicis," piebilda Latvijas Bankas prezidents.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien, 22.septembrī, uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

FM atzina, ka patlaban nav zināms konkrēts 2021.gada budžeta izdevumu un ieņēmumu apmērs, jo valdība otrdien lēma par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritātēm vienlaikus uzdodot veikt detalizētus šo izdevumu aprēķinus. Nākamā gada budžeta izdevumu un ieņēmumu apmērs varētu būt zināms septembra beigās, oktobra sākumā.

Saistītās ziņas

Valdība atbalsta papildu izdevumus 2021.gada budžetā un izmaiņas nodokļos
Nākamgad valsts budžeta deficīts plānots 3,9% apmērā no IKP, bet turpmāk to plāno pakāpeniski samazināt 4
Minimālā alga būs 500 eiro: pēc ilgstošām diskusijām vienojas par 2021.gada valsts budžeta un plānotās nodokļu reformas aprisēm 13

No valdības lemtā izriet, ka nākamajā gadā valsts budžeta deficīts plānots 1,18 miljardi eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt turpmākajos gados budžeta deficītu plānots pakāpeniski mazināt - 2022.gadā budžeta deficīts plānots 876,9 miljonu eiro apmērā, bet 2023.gadā - 563,8 miljonu eiro apmērā.

FM aprēķinājusi, ka lielākā negatīvā ietekme uz nākamā gada budžetu - 75,6 miljonu eiro apmērā - rada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes samazināšana par vienu procentpunktu, tostarp par 0,5 procentpunktiem darba devējam un par 0,5 procentpunktiem darba ņēmējam.

Citi šobrīd lasa

Dramatiski notikumi Vjetnamā: no 12.stāva nokrīt mazs bērns, bet viņa glābējs pēdējā brīdī paslīd
"Tas bija tik šokējoši, skaisti, prātam neaptverami!" Tērvetniecei izdodas nofilmēt, kā staltbriežu bars šķērso upi 2
"Mašīna par 9 eiro" - nedzirdīgajai Zanei uzsmaida veiksme
Pievienot komentāru

"Наконец они разрешили!": Бритни Спирс воссоединилась с повзрослевшими сыновьями

Лиепайчанка: “Мои дети не получат пособие в 500 евро, разве это справедливо?” 1