Zviedrijas regulators piemēro SEB 95 miljonu eiro naudassodu
Zviedrijas finanšu regulators "Finansinspektionen" ceturtdien Zviedrijas banku grupai "SEB Group" piemērojis naudassodu viena miljarda kronu (95 miljonu eiro) apmērā par trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu ievērošanā Baltijas valstīs.
Regulators izmeklēšanu bija sācis pēc Zviedrijas raidorganizācijas SVT novembrī paustās informācijas, ka vairāki SEB konti Igaunijas struktūrvienībā reģistrēti ar vārdiem, kuriem vajadzēja bankai raidīt brīdinājumus par iespējamu naudas atmazgāšanu.
"SEB nav pietiekami noteikusi naudas atmazgāšanas riskus Baltijas struktūrvienībās un bijuši trūkumi pārvaldībā un kontrolē," skaidro "Finansinspektionen".
Ceturtdien noteiktais naudassods ir visu laiku otrs lielākais, kādu piemērojis Zviedrijas finanšu regulators.
SEB paziņojusi, ka analizēs šo lēmumu.
"SEB bankas" Komunikācijas pārvaldes vadītāja Agnese Strazda aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārbaudi "SEB bankā" pabeidza jau 2019.gada nogalē, kas rezultējās ar to, ka FKTK piemēroja "SEB bankai" soda naudu 672 684 eiro apmērā par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un 1 121 140 eiro par pārkāpumiem starptautisko sankciju jomā.
Strazda pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā pārbaudi "SEB bankā" pabeidza Lietuvas finanšu tirgus uzraugs un bankai netika piemērotas soda sankcijas, bet šodien par pārbaudes rezultātiem paziņojis Igaunijas uzraugs, kas nav secinājis par sistēmisku pārkāpumu esamību "SEB bankā" Igaunijā.
"Uzraugi nav secinājuši, ka "SEB banka" tiktu sistēmiski izmantota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai krāpšanā. Norādīts, ka jāturpina darbs ar datu kvalitātes uzlabošanu un klientu izpētes kārtības uzlabošanas," skaidroja Strazda.
Viņa skaidroja, ka pārbaudēs pierādīts, ka banka netiek sistēmiski izmantota naudas atmazgāšanai, bet ir noteiktas lietas, kuras nepieciešams uzlabot. Tāpat pārbaudēs secināts, ka "SEB banka" spējusi ieviest nepieciešamos kontroles mehānismus un kopumā bijusi likumpaklausīga.
"Arī turpmāk viena no būtiskākajām bankas prioritātēm būs klientu un transakciju monitoringa sistēmas pilnveidošana - tiks palielināti ne tikai tehniskie resursi, bet arī kontroles cilvēkresursi. Latvijas "SEB banka" patlaban jau ir paveikusi lielāko daļu uzlabojumu, uz kuru nepieciešamību pērn norādīja FKTK," piebilda Strazda.
FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Jansone aģentūrai LETA norādīja, ka FKTK cieši sadarbojās ar Zviedrijas un Igaunijas valstu uzraugiem, sniedzot FKTK rīcībā esošo informāciju, tostarp par iepriekš FKTK veikto pārbaudi "SEB bankā", kas noslēdzās ar 2019.gada decembrī noslēgto administratīvo līgumu un piemēroto sodu 1,79 miljonu eiro apmērā.
"Banka izstrādāja pasākumu plānu 2017.gadā veiktajā pārbaudē konstatēto trūkumu novēršanai un iekšējās kontroles sistēmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā pilnveidošanai. FKTK, nosakot piemērojamās soda naudas apmēru, ņēma vērā, ka Latvijas "SEB banka" jau bija veikusi būtisku daļu no pasākumu plānā noteiktajiem pasākumiem, tostarp, veiktas divas ārējās revīzijas, pilnveidoti iekšējie normatīvie dokumenti, pilnveidotas informācijas tehnoloģijas sistēmas klientu darījumu uzraudzības nodrošināšanai," skaidroja Jansone.
Administratīvais līgums starp FKTK un "SEB banku" arī paredzēja turpmākos pasākumus, ko banka apņēmās noteiktajos termiņos pilnībā izpildīt.
"Vienlaikus uzraudzības darbs turpinās visu šo laiku un FKTK ir saziņā gan ar "SEB banku", gan Zviedrijas un Baltijas valstu uzraugiem, visa saņemtā informācija tiek rūpīgi izvērtēta un tiek lemts par tālākiem nepieciešamajiem uzraudzības pasākumiem," piebilda Jansone.
