ECB šogad eirozonas ekonomikai prognozē 8,7% kritumu
Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien prognozēja, ka koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes dēļ eirozonas ekonomika šogad samazināsies par 8,7%.
Vēl martā ECB prognozēja, ka eirozonas ekonomika pieaugs par 0,8%.
Tikmēr nākamajam gadam banka prognozē Eiropas vienotās valūtas savienības ekonomikas izaugsmi 5,2% apmērā, bet 2022.gadā tiek lēsts 3,3% kāpums.
Vienlaikus ECB prognozē, ka inflācija eirozonā šogad būs vien 0,3%, bet nākamgad un 2022.gadā pieaugs līdz attiecīgi 0,8% un 1,3%.
Kā ziņots, ECB padome ceturtdien nolēma tērēt papildu 600 miljardus eiro obligāciju ārkārtas iegādēm, lai palīdzētu eirozonai pārciest koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.
ECB nesen izveidoja obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmu, kuras apjoms līdz šim veidoja 750 miljardus eiro un kurai bija paredzēts ilgt līdz gada beigām.
Taču ceturtdien banka paziņoja, ka šīs programmas darbība tiks pagarināta vismaz līdz 2021.gada jūnija beigām vai līdz brīdim, kad ECB uzskatīs, ka pārvarēta koronavīrusa izraisītā krīze.
Līdz ar to obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmas apmērs tagad sasniedzis vienu triljonu 350 miljardus eiro.
Tāpat ECB ceturtdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi.
ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi nolemts saglabāt 0% līmenī.
Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.
Bāzes procentlikme un aizdevumu iespējas uz nakti likme ir spēkā kopš 2016.gada 16.marta, bet noguldījumu iespējas uz nakti likme - kopš 2019.gada 18.septembra.
