Dīkstāves pabalsti izmaksāti 3943 uzņēmumu 21 936 darbiniekiem
foto: Paula Čurkste/LETA
Kopumā VID izmaksājis dīkstāves pabalstus 6 113 202 eiro apmērā.
Bizness un ekonomika

Dīkstāves pabalsti izmaksāti 3943 uzņēmumu 21 936 darbiniekiem

Jauns.lv / LETA

Līdz ceturtdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstus izmaksājis 3943 darba devēju 21 936 darba ņēmējiem, kā arī 1213 pašnodarbinātām personām.

Kopumā VID izmaksājis dīkstāves pabalstus 6 113 202 eiro apmērā.

Pabalsti 5 805 418 eiro apmērā izmaksāti kopumā 21 936 darbiniekiem pēc 3943 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1213 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 307 784 eiro apmērā.

VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus. Līdz 22.aprīlim VID bija saņēmis 5767 uzņēmumu jeb darba devēju 6954 iesniegumus par dīkstāves pabalstu izmaksu. Dīkstāves pabalsta atteikuma lēmumi pieņemti par 2586 darba devēju iesniegumiem jeb 44,8%, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Analizējot kopumā visu nodokļu maksātāju dīkstāves pabalsta atteikumu iemeslus, visbiežāk konstatētais atteikuma iemesls ir tas, ka vidēji mēnesī aprēķinātie nodokļi ir bijuši mazāki nekā 200 eiro, kas veido 44% no visiem atteikuma lēmumiem.

Vērtējot kopumā otro visbiežāk konstatēto atteikuma iemeslu - apgrozījuma izmaiņas pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu, dīkstāves pabalstu piešķiršana ir atteikta 684 darba devējiem.

Dīkstāves pabalsta saņēmējus VID publisko dienesta mājaslapā "www.vid.gov.lv/lv/statistika-3".

VID 27.martā sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Marta beigās VID tika piešķirti 102 miljoni eiro, lai sāktu dīkstāves pabalstu izmaksu.

Vispārējā nodokļu režīmā strādājošo uzņēmumu darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek aprēķināts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Tiesa, VID var nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā termiņā nebūs iesniedzis gada pārskatu, ja uzņēmumam būs nodokļu parāds, ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja. Uzņēmumam ar nodokļu parādu vispirms jāsakārto nodokļu parāda situācija, lai uz to brīdi, kad VID tiek iesniegts iesniegums par dīkstāves pabalstu, nodokļu parāds ir samaksāts vai tam ir piešķirts samaksas grafiks. Lai saņemtu nodokļu parāda samaksas grafiku, jāvēršas VID ar attiecīgu iesniegumu, un, ja lēmums būs pozitīvs, var sniegt iesniegumu par dīkstāves pabalstu.

Dīkstāves reglamentu piemēro arī uzņēmumiem ar nodokļu parādiem, paredz valdības ārkārtas sēdē pieņemtie grozījumi noteikumos par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem. Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1000 eiro.

Savukārt, lai dīkstāves pabalstu varētu saņemt gadījumā, ja uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz 1000 eiro, šim uzņēmuma ir jābūt piešķirtam nodokļu parāda samaksas termiņa pagarinājumam vai noslēgtai vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.

Dīkstāves pabalsti netiks izmaksāti par tiem darbiniekiem, kuri darba tiesiskās attiecības uzsākuši pēc 2020.gada 1.marta. To nosaka Ministru kabineta izdotie noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Lai darba devējs varētu pieteikt savu darba ņēmēju dīkstāves pabalsta saņemšanai, uzņēmumam jāatbilst vienam no diviem kritērijiem.

Pirmkārt, dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties visi krīzes skartie uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo mēnesi, saistībā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30%.

Otrkārt, uz atbalstu var pretendēt uzņēmumi, kuru ieņēmumi ir samazinājušies par 20%, ja tie atbildīs vismaz vienam no trim kritērijiem. Proti, uzņēmuma eksporta apjoms 2019.gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019.gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019.gada 31.decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Dīkstāves pabalstu izmaksā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku dīkstāves periodā saistībā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020.gada 14.marta līdz 14.maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši uzņēmuma norādītajam dīkstāves periodam.

Ministru kabinets 31.martā atbalstīja Kultūras ministrijas priekšlikumu izmaksāt dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumu darbiniekiem. Pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem dīkstāves pabalsts būs 75% apmērā no līdz šim saņemtiem ienākumiem. Mikrouzņēmuma darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2019.gada trešo un ceturto ceturksni, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Savukārt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, kas var būt arī mikrouzņēmuma īpašnieks, varēs saņemt dīkstāves pabalstu 50% apmērā no līdz šim saņemtajiem ienākumiem. Arī šai darba ņēmēju kategorijai dīkstāves pabalsts nepārsniegs 700 eiro.

Sākot no 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Tāpat palielināts pieļaujamais nodokļu parāda slieksnis - turpmāk uzņēmums varēs pieteikties nodokļu atbalsta pasākumiem arī tad, ja tam pieteikuma iesniegšanas dienā nodokļu parāds nebūs lielāks par 1000 eiro.

Sākot no 10.aprīļa, dīkstāves pabalstam var pieteikties arī to uzņēmumu valdes locekļi, kuru visi darbinieki ir dīkstāvē. Tāpat dīkstāves pabalstu varēs izmaksāt arī tiem uzņēmumu darbiniekiem, kuri jau saņem vecuma vai izdienas pensiju, taču vienlaikus turpina darba gaitas.

Tāpat grozījumi paredz, ka darbiniekiem, kuri saņem dīkstāves pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķirs piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam uz dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienu tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, uzņēmumam jāiesniedz VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā līdz šā gada 25.aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 2020.gada 14.marta līdz 31.martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam.

Uzņēmumam iesniegumā jānorāda krīzes skartā darba devēja nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, dīkstāves periods, pamatojums par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs.

Tāpat darba devējam jāsniedz informācija par darbinieku - tā vārds, uzvārds, personas kods, dīkstāves periods un konts. Ir arī jāiesniedz apliecinājums, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas.

VID pieprasīto dīkstāves pabalstu izmaksās piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu.

Kopumā Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai valsts līdz šim lēmusi atvēlēt ap četriem miljardiem eiro.