“Šie mēneši jau tā nav pļaujas laiks” gaļas liellopu audzētāju pārstāvis cerīgs par valsts sarūpēto atbalstu
Saskaņā ar valdība apstiprinātajiem Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātajiem normatīviem, lauksaimnieki un pārtikas ražotāji Covid-19 krīzes laikā kopumā saņems atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā. Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis pauž gandarījumu par ministrijas laicīgo darbu, taču norāda, ka viņu satrauc situācija tirgū augustā un pēcāk.
Biedrības valdes priekšsēdētājs ieskicēja situāciju gaļas liellopu audzētāju vidū, skaidrojot, ka pašreizējie mēneši, kad pandēmija ir smagi skārusi Eiropu, audzētājiem jau tā ir “tukšais periods”.
Atbalsta apmēri un mehānismi esot apmierinoši
“Kā zināms, liela daļa no Latvijas gaļas liellopiem iet eksportā. Eksporta sezona pamatā ir no augusta līdz februārim, savukārt marts, aprīlis – šie mēneši jau tā nav pļaujas laiks. Tie, kuri arī šobrīd pamanās nodarboties ar eksportu, zinās teikt, ka cenas ir kritušās par aptuveni 10-15%. Arī pircēju, pašsaprotamu iemeslu dēļ, ir mazāk. Latvijas kautuvēs, kur cenas jau tā, cik zināms, bijušas no zemākajām, tās ir kritušās vēl vairāk. Apstājies ir arī, piemēram, Šveices tirgus, kur daudzi audzētāji no Latvijas eksportēja. Tādējādi viņi sargā savu tirgu,” skaidroja Jakovickis.
Vislielākais satraukums biedrības valdes priekšsēdētājam gan esot par to, kas notiks augustā un septembrī.
“Jācer, ka šī krīze tuvosies beigām. Citādi šobrīd valda neziņa par to, kas varētu notikt nozarē. Jāsaka paldies ministrijai, kas laicīgi strādā. Cik esmu iepazinies ar atbalsta apjomiem un mehānismu, kā tas tiek sadalīts – nu, pagaidām principā viss apmierina,” pauda Jakovickis.
Saskaņā ar ZM publiskoto informāciju atbalsta noteikumi paredz, ka par 6-16 mēnešu vecu gaļas un piena šķirņu vai to krustojumā iegūtu liellopu varēs saņemt atbalstu, ja tas no saimniecības pārdots periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam.
Šī atbalsta kopējais apmērs ir 3 miljoni eiro, bet par gaļas un gaļas šķirņu krustojuma liellopu ne vairāk kā 137 eiro un par piena šķirnes un piena-gaļas šķirņu krustojuma bulli ne vairāk kā 96 eiro.
Kādi atbalsta pasākumi paredzēti?
ZM izstrādātie noteikumi nosaka kārtību, kādā administrē un uzrauga ārkārtas atbalsta pasākumus lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi.
Saskaņā ar ZM publiskoto informāciju lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem kopumā plānots 45,5 miljonu eiro atbalsts un noteikumu projekts paredz trīs atbalsta pasākumus:
1) Vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai paredzēts atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu, bet tikai tajā gadījumā, ja nozares ieņēmumi periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnija mēnesim samazināsies par 20 % salīdzinājumā ar noteikto atsauces periodu.
Šajā gadījumā lēmumu par atbalsta piemērošanu pieņems Zemkopības ministrija, publicējot līdz 2020. gada 20. jūlijam oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesī” informāciju par nozares ieņēmumu samazinājuma apmēru.
Piena lopkopībai atbalsta apmērs tiek paredzēts 12,5 miljonu eiro apmērā. Par slaucamo govi lauksaimnieks varēs saņemt ne vairāk kā 86 eiro, ja tā ganāmpulkā attiecīgā periodā ir ne mazāk kā trīs govis un piens ir piegādāts pirmajam pircējam.
Savukārt par 6-16 mēnešu vecu gaļas un piena šķirņu vai to krustojumā iegūtu liellopu varēs saņemt atbalstu, ja tas no saimniecības pārdots periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam. Atbalsta kopējais apmērs 3 milj. eiro, bet par gaļas un gaļas šķirņu krustojuma liellopu ne vairāk kā 137 eiro un par piena šķirnes un piena-gaļas šķirņu krustojuma bulli ne vairāk kā 96 eiro.
Par nobarojamo cūku varēs saņemt atbalstu, ja tā periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam realizēta kautuvei vai nosūtīta uz kautuvi kaušanai. Atbalsta kopējais apmērs ir 3,5 miljoni eiro, bet ne vairāk kā 22,15 eiro par nobarojumu cūku.
2) Vienreizējs atbalsts tiek paredzēts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, kas bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai bērnudārzos un skolās un kurus nebija iespējams šim mērķim izlietot. Atbalsta kopējais apmērs 2,5 milj. eiro.
Skolu ēdinātāji varēs pretendēt uz atbalstu uz par produktiem, kuru derīgu termiņš ir līdz 2 mēnešiem, šos produktus iznīcinot vai bez maksas izplatot labdarības organizācijām, veco ļaužu pansionātiem u.c.
Savukārt dārzeņu ražotāji varēs pretendēt uz atbalstu par tiem produktiem bez maksas izplatītiem produktiem labdarības organizācijām u.c., kurus bija paredzēts piegādāt bērnudārziem un skolām.
3) Atbalsts tiks paredzēts gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus.
Atbalstu varēs piešķirt, ja pretendentam 2020. gada martā, aprīlī, maijā un jūnijā nerealizētu preču krājumi pieauguši par 25 % vai neto apgrozījums samazinājies par 25 %, salīdzinot ar atbilstošo laikposmu 2019. gadā. Atbalsts tiks pārrēķināts 20 % apmērā vai nu no preču krājumu vērtības pieauguma, vai apgrozījuma samazinājuma apmēra.
Atbalstu nepiešķirs atbalsta pretendentam, ja tas bija nonācis finanšu grūtībās līdz 2019. gada 31. decembrim.
Maksimālais atbalsta apjoms kopā ar citiem Covid-19 atbalstiem vienam pārtikas ražošanas uzņēmumam nedrīkstēs pārsniegt 800 tūkst. eiro, vienam primāro produktu ražošanas uzņēmumam, t.sk. lauksaimniekam, - ne vairāk kā 100 000 eiro, bet vienam zivsaimniecības un akvakultūras uzņēmumam – ne vairāk kā 120 000 eiro.
