Dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī nodokļu parādnieki un pērn dibināti uzņēmumi
Dīkstāves reglamentu piemēros uzņēmumiem ar nodokļu parādiem, paredz ceturtdien valdības ārkārtas sēdē pieņemtie grozījumi noteikumos par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.
Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1000 eiro.
Savukārt, lai dīkstāves pabalstu varētu saņemt gadījumā, ja uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz 1000 eiro, šim uzņēmuma ir jābūt piešķirtam nodokļu parāda samaksas termiņa pagarinājumam vai noslēgtai vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.
Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja, ka Valsts ieņēmumu dienests dīkstāves pabalstu nepiešķir gadījumā, ja krīzes skartajam darba devējam šā gada 7.martā nodokļu parāds bija vairāk nekā 150 eiro un nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.
Tāpat noteikumos iekļauts punkts, ka VID informēs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un sociālos dienestus par personām, kurām piešķirts dīkstāves pabalsts. Tas nepieciešams, lai novērstu situāciju, ka vienai un tai pašai personai tiek piešķirts gan dīkstāves pabalsts, gan pašvaldības pabalsts krīzes situācijā.
Jau ziņots, ka gadījumā, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē, darbiniekam tiek maksāts dīkstāves pabalsts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi.
Uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt pērn dibinātu uzņēmumu darba ņēmēji
Tāpat uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pērn dibinātu uzņēmumu darba ņēmēji, paredz ceturtdien valdības ārkārtas sēdē pieņemtie grozījumi noteikumos par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kas kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.
Patlaban noteikumi paredz, ka par krīzes skarto nozaru darba devējiem ir uzskatāmi tādi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā ir samazinājušies vismaz par 50%, salīdzinot ar 2019.gada martu.
EM norādīja, ka iepriekš minētā norma neļauj uz atbalstu pretendēt jauniem uzņēmumiem.
Tāpēc tika pieņemti grozījumi noteikumos, kas paredz, ka atbalstu varēs saņemt arī uzņēmumi, kas reģistrēti pēc 2019.gada 1.marta, bet līdz 2019.gada 31.decembrim.
No noteikumu grozījumiem izriet, ka šiem jaunajiem uzņēmumiem apgrozījuma krituma samazinājumu procentos aprēķinās, salīdzinot ieņēmumus no saimnieciskās darbības 2020.gada martā vai aprīlī ar 2019.gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem.
Tāpat krīzes skartajiem darba devējiem, kuru darbība nav ilgāka par sešiem mēnešiem, dīkstāves pabalstu noteiks 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par nostrādātajiem mēnešiem pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem, minētie noteikumu grozījumi attiecas uz aptuveni 1760 komersantiem, kuros nodarbināti 4700 darbinieki. Dīkstāves pabalstu izmaksa šai grupai aplēsta 2,3 miljonu eiro apmērā.
