Teju visai pārtikai tuvākajā laikā kāps cenas - lētāka kļūs tikai kafija
Latvijā šogad resursu cenu un darbaspēka izmaksu kāpuma dēļ pārtikas cenas drīzāk kāps, izņēmums ir kafija un kakao, kam cenas varētu turpināt samazināsies līdzīgi kā pērn, prognozē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) pārstāvji.
Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe aģentūrai LETA sacīja, ka pārējās pārtikas cenas, izņemot kafiju un kakao, Latvijā, visticamāk, šā gada turpmākajos mēnešos nesamazināsies. Līdzīgi kā pasaulē, arī Latvijā varētu kāpt vistas gaļas, siera un cūkgaļas cenas augošā pieprasījuma pēc tās Ķīnā dēļ. Arī piena produktu cenas ir augšupejošas, neraugoties uz sviesta cenu kritumu pagājušā gada beigās.
Pēc viņas skaidrotā, neraugoties uz vairākām pārtikas produktu grupām pasaulē prognozēto cenu samazinājumu, pārtikas cenām Latvijā pamatā ir tendence kāpt tieši būtiska degvielas cenu kāpuma Latvijā dēļ. Degvielas cenas pēdējā laikā ir strauji paaugstinājušās, neļaujot Latvijā samazināties cenai pārtikas produktiem, kam pasaules tirgū kritušās cenas. Tāpat arī darbaspēku izmaksu pieaugums neļauj pārtikas cenām sarukt, jo darbaspēka izmaksas ir būtiska pārtikas pašizmaksas pozīcija.
Pēc Gulbes teiktā, minētie apstākļi negatīvi varētu ietekmēt arī Latvijas kopējo eksportu, jo pārtikas un lauksaimniecības nozares ir starp lielākajām eksportējošajām sfērām valstī. "Ja degvielas, algu kāpuma un citu iemeslu dēļ pašizmaksa aug, produkcijas cenas nav iespējams samazināt," sacīja Gulbe, norādot, ka tikmēr pasaules tirgū vairākām pārtikas produktu grupām pasaulē cenas samazinās, līdz ar to Latvijas pārtikas produkcijas konkurētspēja globālajā tirgū samazinās.
LTVC rīcībā esošā informācija liecina, ka 2019.gada decembrī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2018.gadā maizei, cūkgaļai, piena produktiem, augļiem un dārzeņiem cenas ir ievērojami augušas. Būtiski samazinājušās tikai dažu augļu un dārzeņu, sviesta un kafijas cenas.
Pagājušā gada otrajā pusē Latvijā lielai daļai pārtikas produktu sākās cenu kāpums, kas pamatā saistīts ar cenu izmaiņām pasaules un Eiropas tirgos. Piemēram, kefīram ar tauku saturu 2% cena gada laikā palielinājusies par 14% no 84 centiem litrā līdz 96 centiem litrā, bet biezpienam ar tauku saturu 5% - par 13% - no 4,98 eiro kilogramā līdz 5,62 eiro kilogramā. Savukārt sviestam ar tauku saturu 82% pēc neadekvātā cenu kāpuma cena samazinājās par 19% - no 9,12 līdz 7,43 eiro kilogramā. Kafijas pupiņu cena samazinājās par - 6% - no 14,99 līdz 14,10 eiro kilogramā. Rudzu maizes cena kāpusi par 25% - no 1,10 līdz 1,37 eiro kilogramā.
Gulbe norādīja, ka līdz pagājušā gada vidum pārtikas cenas Latvijā un pasaulē bija samērā stabilas, bez būtiska cenu kāpuma. Taču gada otrajā pusē sākās cenu pieaugums, kad dārzeņiem tas bija saistīts ar karsto vasaru Rietumeiropā, kad daudz kas neizauga un cenas pieauga arī reģionā, kurā atrodas Latvija. Savukārt maizes cenas kāpums daļēji ir saistīts ar miltu cenām, bet vairāk ar citu resursu cenu kāpumu. Tāpat maizes cepēju vidū ir ļoti liela konkurence, tāpēc ilgstoši tika turētas zemas cenas. Cenu samazinājums saulespuķu eļļai un kafijai bija saistīts ar pasaules tirgus cenām.
Cenu samazinājums kviešiem pērn skaidrojams ar to, ka 2018./2019.gada sezonā kviešu tirgi ieguva no lielā prognozētā jaunās 2019./2020.gada sezonas piedāvājuma, jo daudzās valstīs prognozēts ražošanas pieaugums. Kopraža 2019.gadā par 5% pārsniedza 2018.gada līmeni, un tas var būt jauns rekords. Lielāko daļu no pieauguma nodrošinās Eiropas Savienība, Krievija un Austrālija. Starptautiskie tirgi jau reaģē uz pārmērīgā 2019./2020.gada piedāvājuma perspektīvām, un eksporta cenas kopumā atrodas zem lejupvirzīta spiediena
Lai arī cukura ražošana pasaulē 2018./2019.gadā samazinājusies, tā pārsniegs patēriņu. Pārpalikums būs mazāks par iepriekšējā gada rekordlīmeni. Starptautiskās cukura cenas kopš 2019 sākuma samazinās, pagarinot 2017.gada vidū sākušos cenu krituma periodu. Galvenais samazinājuma cēlonis ir pārmērīgās pieejamības perspektīvas - gan eksportētājvalstīs, gan importētājvalstīs ir lieli uzkrājumi. Cukura cenas vājina importa ierobežojumi, eksporta veicināšana, kā arī ASV dolāra stiprums attiecībā pret galveno eksportētāju valūtām. Taču nesenais jēlnaftas cenu kāpums netieši noturēs cukura cenas, jo lielāki apjomi tiks novirzīti etanola ražošanai. Līdz ar to arī Latvijā cukura cenas kāpumam nav pamata.
Savukārt gaļas globālā ražošana 2019.gadā samazinājusies par nepilnu procentu. Tādējādi pirmo reizi kopš 1996.gada ražošana var samazināties. Pēdējo divu dekāžu laikā ir bijis neliels, bet stabils pieaugums. Lai gan cūkgaļas ražošanas samazinājums Āfrikas cūku mēra dēļ, galvenokārt Ķīnā, būs ievērojams, putnu gaļas ekspansija nodrošinās nelielu kopējo samazinājumu. Ķīnā cūkgaļas ražošana samazināsies par apmēram 10%, savukārt imports pieaugs par 20%.
Kafijas globālā ražošana ir palielinājusies gandrīz par 4%, bet pieprasījuma pēc tās pieaudzis par apmēram 2%. Tomēr 2018./2019.gads būs otrā sezona pēc kārtas, kas beigusies ar kafijas pārpalikumiem, kas ir viens no galvenajiem pašreizējo zemo kafijas cenu cēloņiem. Arī kakao cenas ievērojami samazinās. Lejupvirzīta cenu tendence turpināsies saistībā ar kakao ražošanai labvēlīgajiem laika apstāk\liem dēļ Kotdivuārā un Kamerūnā, kamdēļ tā ražošanas apjomi par 4,3% varētu pārsniegs iepriekšējā gada līmeni.
LTVC izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem, Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.
