Tiesa apmierina prasību par 66,7 miljonu piedziņu: "LatRosTrans" naftu izsūknēja prettiesiski

Viņa norādīja, ka tiesa izskatīja privāttiesisku strīdu starp diviem uzņēmumiem, kas radies to darbības rezultātā jau pēc Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas. Maģistrālā naftas vada ražošanas apvienības "Družba" struktūrvienības līdz 1992.gada 25.februārim atradās Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā. "Družba" pārtrauca savu darbību, jo visas struktūrvienības - pārvaldes, kas bija tās sastāvā, tika reģistrētas Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā kā patstāvīgi uzņēmumi.

Attiecīga komisija 1992.gada 25.februārī Ļvovā parakstīja aktu par mantas un finanšu līdzekļu sadali un nafta cauruļvadā un rezervuāros tika nodota Novopolockas pārvaldes īpašumā. Novopolockas valsts naftas transporta uzņēmums "Družba" tika dibināts uz Novopolockas pārvaldes pamata.

Šilova skaidroja, ka Latvijas teritorijā apvienības struktūrvienības - pārvaldes nekad neatradās un nebija reģistrētas. Latvijas teritorijā tika izvietoti apvienībai valdījumā nodotie, bet PSRS valstij piederošie maģistrālie naftas cauruļvadi, pārsūknēšanas stacija, celtņi un būvju komplekss, bet ne nafta. Pārņemot īpašumu, Baltkrievijas un Latvijas izveidotā komisija 1992.gada 17.jūnijā parakstīja protokolu apstiprinot, nafta Latvijas valstij netiek nodota. 1992.gada 18.jūnija akts apstiprina, ka tika sadalīti Novopolockas naftas transportēšanas uzņēmuma "Družba" pamatlīdzekļi, apgrozāmie un finanšu līdzekļi. Minēto aktu parakstījuši Baltkrievijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvji, akceptējot naftas nodošanu Baltkrievijai.

Latvijas un Krievijas valdības 1993.gada 2.jūnijā vienojās, ka tehnoloģiskās naftas krājumus iegulda Krievija, no kā var secināt, ka Latvijas valstij naftas nebija. Tā nekad nav nodota privatizācijai un nekādā citā veidā nav kļuvusi par "LatRosTrans" īpašumu. Turklāt "LatRosTrans", Novopolockas naftas transporta uzņēmums "Družba" un AS "Mažeiķu nafta" 2000.gada 27.jūlijā parakstīja dokumentu un apstiprināja, ka Latvijas un Lietuvas uzņēmumu maģistrālajos cauruļvados un sūkņu staciju cauruļvados esošā tehnoloģiskā nafta pieder Novopolockas naftas transporta uzņēmumam "Družba" un ir tā bilancē. Tādējādi visas trīs valstis zināja par naftas piederību Novopolockas naftas transporta uzņēmumam "Družba", kas laikā no 2010.gada līdz 2015.gadam tika izsūknēta, norādīja tiesnese.

Lietas iztiesāšanas gaitā no "LatRosTrans" puses tiesai netika iesniegti pierādījumi par izsūknētās naftas daudzumu, cenām, tādēļ tiesa vadījās no lietā esošo pierādījumu kopuma, kā arī ņēma vērā "LatRosTrans" izdevumus par naftas izsūknēšanu. Tiesa secināja, ka "LatRosTrans" prettiesiski izsūknēja no cauruļvadiem naftu, kura piederēja "Polocktransneft Družba"’, apmierinot prasību par zaudējumu piedziņu," sacīja Šilova.

"LatRosTrans" ir pārsūdzējusi Latgales apgabaltiesas spriedumu kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā (AT) un lieta nodota izskatīšanai rakstveida procesā, taču vēl nav zināms lietas skatīšanas datums.

Kā ziņots, Latgales apgabaltiesa nolēmusi piedzīt no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no SIA "LatRosTrans" nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro. Pārējā daļā prasība tika noraidīta.

Kā iepriekš aģentūrai LETA teica "Vitol Baltics" valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups, tiesas lēmums šajā lietā būs svarīgs ne tikai šim uzņēmumam, bet arī jautājumā, kam īsti pieder no Padomju Savienības laikiem Latvijā palikušie aktīvi.

"Polocktransneft Družba" iesniedza tiesā prasību, uzskatot, ka tehnoloģiskā nafta, kas atradās "LatRosTrans" piederošajos naftas vados, ir prasītājas īpašums. Sākotnēji prasītāja lūdza tiesu atzīt prasītājai īpašuma tiesības un valdījumu, kā arī aizliegt "LatRosTrans" bez prasītājas piekrišanas lietot un/vai izmantot tehnoloģisko naftu 109 996 tonnu daudzumā, kas atrodas "LatRosTrans" piederošo maģistrālo naftas cauruļvadu "Polocka-Ventspils" un "Polocka-Birži-Mažeiķi" lineārajā daļā, naftas pārsūknēšanas staciju "Skrudaliena 1", "Skrudaliena 2", "Džūkste" un naftas pieņemšanas - nodošanas punkta "Ventspils" iekšējos cauruļvados.

Apelācijas instances tiesā, precizējot prasību, prasītāja lūdza tiesu piedzīt no "LatRosTrans" atprasāmās naftas 109 996 tonnu vērtību 46 300 567 latu (65 879 771 eiro) apmērā un piedzīt no "LatRosTrans" zaudējumus 13 039 626 latu apmērā (18 553 716 eiro) sakarā ar izsūknēto naftu.

Latgales apgabaltiesa 2011.gada 9.decembrī noraidīja prasību un daļēji apmierināja "LatRosTrans" pieteikumu par papildsprieduma taisīšanu un uzlika "Polocktransneft Družba" par pienākumu atlīdzināt atbildētāju ar tiesāšanos saistītos izdevumus 73 000 latu (103 870 eiro) apmērā.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Civillietu tiesu palāta 2013.gada 23.oktobrī prasību noraidīja.

2016.gada decembrī Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments atcēla AT Civillietu tiesu palātas spriedumu, ar kuru noraidīta Baltkrievijas uzņēmuma "Polocktransneft Družba" prasība pret SIA "LatRosTrans" par īpašumtiesību atzīšanu, vadījuma piešķiršanu uz naftu un zaudējumu atlīdzināšanu. AT Civillietu departaments lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai.

2017.gadā "LatRosTrans" strādāja ar 10,025 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,4% mazāk nekā 2016.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 81,2% un sasniedza 1,746 miljonus eiro. "LatRosTrans" pagājušajā gadā pa cauruļvadu transportēja kopumā 3,4 miljonus tonnu naftas produktu, kas ir par 6% mazāk nekā 2016.gadā.

"LatRosTrans" ir naftas un naftas produktu transportēšanas uzņēmums, kas nodrošina dīzeļdegvielas transportēšanu pa maģistrālo cauruļvadu Polocka-Ventspils. Sabiedrībai pieder arī naftas cauruļvadi Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados tranzīta vajadzībām nafta nav pārvietota. Lielākais "LatRosTrans" īpašnieks ar 66% kapitāla daļu ir "Ventspils nafta", bet 34% pieder Krievijas naftas produktu cauruļvadu monopolistam "Transņefteprodukt".