Rūdolfs Meroni, iespējams, kļuvis par vienīgo noteicēju Ventspils tranzītbiznesā
Advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni, kuram prokuratūra uzticējusi glabāt, iespējams, Aivara Lemberga ģimenei piederošo mantu, varētu būt kļuvis par vienīgo noteicēju lielākajās Ventspils tranzīta kompānijās, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”. Meroni darbošanās likumību pašlaik pārbauda Valsts policija, izmeklējot kriminālprocesu par piesavināšanos un noziedzīgas naudas legalizāciju.
Kas stāv aiz visām ārvalstu kompānijām tādos Ventspils uzņēmumos kā “Ventbunkers”, “Ventspils tirdzniecības osta”, “Kālija parks”, nav iespējams noskaidrot, jo ne visi īpašnieki publiskos reģistros ir atrodami.
Meroni, kurš savulaik sniedza liecības pret Lembergu kā slēptu īpašnieku Ventspils uzņēmumos, bija ieguvis no prokuratūras tiesības glabāt arestētos aktīvus. Tās bija, piemēram, 2/7 daļas Ventspils tranzīta biznesa smaguma centrā “Ventbunkers”. Taču “de facto” redzētie dokumenti vedina domāt, ka Meroni vairs nav tikai neitrāls arestētās mantas pārraugs. Ar viņu saistītām kompānijām varētu piederēt atlikušās 5/7 daļas sabiedrībā “Ventbunkers”.
Tas secināms no uzņēmumu reģistriem, gadu pārskatiem, paša Meroni reiz sniegtajām liecībām Londonas tiesā, kā arī noplūdušām e-pasta sarakstēm, darbinieku pierakstiem un citiem dokumentiem, ko LTV raidījumam “de facto” bijusi iespēja apskatīt.
“Mums ir uzsākts process par iespējamu līdzekļu piesavināšanos un iespējamu tālāku legalizāciju, ko mēs arī pārbaudām,” saka Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks Raitis Kalnačs.
Policija detaļas neizpauž. Taču pār kādiem darījumiem varētu krist aizdomas?
Meroni vadībā 2015.gadā “Ventbunkers” pārdeva tam piederošās “Ventspils naftas” akcijas starptautiskai kompānijai “Vitol” par 80 miljoniem eiro. Lai gan cena bija augstāka nekā ilgstoši biržā, izskanēja kritika, ka akcijas ir vēl vērtīgākas. Taču dokumenti liecina, ka paralēli “zem galda” noticis vēl viens darījums – vismaz par to iesaistītie publiski runāt negribēja.
Finansists Deivids Anstis 2015.gada septembrī atbildēja uz Meroni e-pastu, kurā Meroni ar viņu saskaņoja atbildes uz raidījuma “de facto” jautājumiem par “Ventspils naftas” pārdošanu. Anstis rakstīja: “Mums jābūt uzmanīgiem sakot, ka “vairāk nekā 20 līgumi tikuši parakstīti”. Tie ietver arī sauskarvas, un mes negribam radīt nekāda veida saikni ar sauskravām (vai arī gribam? Es domāju, ka nē).” “Es piekrītu,” atbildēja Meroni.
No šīs sarakstes secināms, ka ar “Ventspils naftas” darījumu bija saistīts vēl kāds cits darījums. No citiem dokumentiem var izlobīt, ka runa ir par sauskravu termināļiem - “Kālija parks” un “Ventspils tirdzniecības osta”. To īpašnieki, iespējams, ir arī Lembergu ģimene, kuras daļas prokuratūra ir arestējusi, un bijis arī Oļegs Stepanovs.
Stepanovu var pieskaitīt tā saucamo tranzīta karu zaudētājiem. “de facto” zināms ka starptautiskais koncerns “Vitol” bija ieguvusi tiesības par noteiktu cenu atpirkt akcijas no kompānijas, caur kuru Stepanovs darbojies sauskravu termināļos.
No reģistriem izsecināms, ka Stepanovam caur “Euridice” piederošās daļas sauskravu termināļos ieguvusi kompāniju ķēde, kurā Meroni ieņem direktoru krēslus. Meroni pārvaldīts uzņēmums arī ieguvis no “Vitol” iepriekš Stepanovam piederējušo “Topmar” - firmu ar 1/7 daļu “Ventbunkerā”.
Tātad var pieļaut, ka “Vitol” nopirka “Ventspils naftas” akcijas, sniedzot šo to pretī. “Vitol” gan noliedz, ka darījumi būtu savstarpēji saistīti. Lūk, ko “Vitol” rakstiski atbildēja “de facto”: “Vitol piedāvāja cenu par “Ventspils naftas” akcijām, ko var uzskatīt par godīgu, ņemot vērā kompānijas aktīvus, saistības un nākotnes perspektīvas.
Ņemot vērā, ka nebija citu piedāvājumu pirkt akcijas, ir neprecīzi teikt, ka akcijas tika pirktas par “pazeminātu cenu”. (..) Šis pārskaitījums bija pilnīgi neatkarīgs no sekojošiem pārskaitījumiem un pabeigts 2015.gada septembrī.
“Topmar” “Vitol grupa” pārdeva 2016.gada augustā komerciālā transakcijā, pilnu maksu samaksājot ar bankas pārskaitījumu. Vitol grupai nekad nav piederējusi “Euridice” vai daļas šajā kompānijā.” Pretēji “Vitol” Meroni nometnē gan šie darījumi tika uztverti kā savstarpēji saistīti, par ko liecina iesaistīto komunikācija.
Ar šiem darījumiem nekas nebeidzās. “Ventspils naftas” akciju pārošanai bija turpinājums. Kontā bija ienākuši 80 miljoni eiro. Dokumenti, tajā skaitā parakstīts vienošanās memorands, līguma uzmetumi, juristu atzinumi ļauj secināt, ka Meroni, iespējams, izmantojis šo naudu, lai izpirktu citu īpašnieku akcijas “Ventbunkerā”. Tātad Olafa Berķa (1/7 daļa), Igora Skoka (1/7 daļa) un Genādija Ševcova (1/7 daļa) akcijas.
Nauda, ļoti iespējams, plūdusi cauri “Valartis” bankai Lihtenšteinā un, iespējams, tika ieguldīta, lai kompānija “London Industry”, kurā direktors ir Meroni, nopirktu Berķa kompānijai “Kement” piederošās akcijas un aiz “Yelverton Investment” esošo Skoka un Ševcova akcijas.
Vismaz tāds bija plāns. Un pērn visi trīs arī iekļuva Latvijas lielāko pelnītāju sarakstā, visdrīzāk, pateicoties šim darījumam. Jāatzīmē, ka nav jau aizliegts pirkt kompāniju akcijas, taču šajā gadījumā ir aizdomas, ka izmantota paša “Ventbunkera” nauda, lai izpirktu “Ventbunkera” īpašniekus.
Meroni pienākums, kā arestētās mantas glabātājam, būtu rūpēties, lai šī manta netiktu nobēdzināta. Pirms trijiem gadiem, kad tikko bija pārdotas “Ventspils naftas” akcijas, Meroni “de facto” skaidroja, ka plāno naudu investēt, taču vēl nezināja, kur tieši. Viņš arī solīja, ka tā naudas daļa, kas, iespējams, pienāktos Lembergam būs “100% drošībā”, kamēr nebūs noslēgusies Lemberga krimināllieta. Taču par to nevar pārliecināties, jo ar “Ventbunkers”, kompānijā ar 50 miljonu eiro gada apgrozījumu, nav iesniegusi pēdējo gadu pārskatus.
Prokurors Lemberga lietā Juris Juriss uz tiešu jautājumu, vai uzticas Meroni, neatbild, taču pauž, ka “šobrīd mūsu rīcībā nav tādas informācijas, ka tā daļa, kas tika pakļauta arestam “Ventbunkerā” kā aktīvi, būtu kaut kādā veidā izsaimniekoti.” Uz jautājumu, kur šī nauda atrodas, prokurors min, ka nekontrolē juridiskās personas katru saimniecisko darbību, bet atzīmē, ka Valsts policija pašlaik pārbauda, vai saimniekošana uzņēmumā atbilst likumam.
Viens no atslēgas lieciniekiem izmeklēšanā ir bijušais “Ventbunkers” valdes loceklis Edgars Ciniņš. Meroni tuvu stāvošs darbinieks līdz 2016.gadam, kad tika atbrīvots.
Ciniņš uzskata, ka tieši Meroni ir patiesā labuma guvējs galvenajos Ventspils tranzīta uzņēmumos, lai arī vairākām kompānijām kā īpašniece oficiāli minēta austriete Urzula Haranda, kurai ar vīru Francu, labu Meroni paziņu, pieder grāmatvedības un konsultāciju firma “Perlogis”.
“Ņemiet pameklējiet par Urzulu Harandu. Domāju, ka jūs neatradīsies, ka viņa ir kāda grāfiene vai bagāta baņķiera meita, kas var atļauties apmēram 200 miljonus vērtus aktīvus Ventspilī,” saka Ciniņš.
10 gadu laikā kopš tiesā izskatā tā saukto Lemberga prāvu vairākas reizes izskanējuši lūgumi noņemt Rūdolfu Meroni no mantas glabātāja pienākumu pildīšanas. Un visos gadījumos tiesa lūgumus noraidījusi, jo neesot bijuši pietiekami pierādījumi pretlikumībai rīcībai. Vairāki darījumos iesaistītie, tajā skaitā pats Meroni, ar “de facto” runāt nevēlējās un atbildes uz jautājumiem nesniedza.
