Vai Kīra Stārmera laiki Lielbritānijā tuvojas beigām?

7. maijā notikušajās vietējās vēlēšanās Stārmera pārstāvētie leiboristi zaudēja gandrīz 1500 jeb vairāk nekā pusi deputātu vietu Anglijas municipālajās padomēs, no kurām lielāko daļu atkaroja Naidžela Farāža vadītā labējā partija "Reform UK" ("Reformēt Apvienoto Karalisti").

Savukārt Velsā leiboristi pirmo reizi vēsturē zaudēja kontroli pār reģionālo parlamentu, kamēr savas pozīcijas nostiprināja velsiešu nacionālistu partija "Plaid Cymru" un "Reform UK". Tikmēr Skotijā kontroli pār reģionālo parlamentu atguva Skotu Nacionālā partija (SNP). Tajā pašā laikā leiboristus panāca "Reform UK", bet arī konservatīvie, zaļie un liberāldemokrāti tiem min jau uz papēžiem.

Vēlēšanu iznākums tiek vērtēts kā apliecinājums Stārmera katastrofiski zemajai popularitātei, kas nopietni apdraud leiboristu izredzes nākamajās parlamenta vēlēšanās. Aptauja, ko maijā veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "YouGov", liecina, ka pašreizējo premjeru pozitīvi vērtē tikai 23% britu, kamēr 69% aptaujāto viņu vērtē negatīvi. Arī atbalsts paša partijas rindās strauji mazinās.

Pašreizējās valdības politikas kritiķiem šonedēļ pievienojies arī leiboristu veterāns un ilggadējais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs, kas esejā, ko publicējis viņa dibinātais Globālo pārmaiņu institūts, brīdinājis, ka leiboristi sirgst no "gandrīz bezgalīgas spējas uz pašapmānu" un viņu vadībā Lielbritānija var tikt izslēgta no "valstu premjerlīgas". Viņš gan atzinis, ka galvenā vaina nav Stārmerā, bet gan apstāklī, ka leiboristiem nav izstrādāta un loģiska valsts attīstības plāna. Blērs brīdina leiboristus neļauties nosliecei pa kreisi un aicina īstenot "radikāli centrisku" politiku, tostarp mazinot mākslīgā intelekta regulējumu, ierobežojot tēriņus pensijām un atvieglojot ierobežojumus naftas un gāzes ieguvei. Vienlaikus bijušais premjers brīdina, ka partijas premjera nomaiņa, kamēr nav izraudzīts turpmākais virziens, nav nopietna.

Iespējas gāzt Stārmeru

Neskatoties uz viņa pozīciju sašūpošanos, Stārmers joprojām atrodas pie valdības stūres. Uzvara 2024. gada vēlēšanās viņam nodrošināja pilnvaru termiņu premjera amatā līdz nākamajām vispārējām vēlēšanām, kas jāsarīko ne vēlāk kā 2029. gada augustā. Ja vien viņš pats neatkāpjas, ko līdz šim Stārmers kategoriski atteicies darīt, premjera oponentu iespējas viņu gāzt ir visai ierobežotas.

Viena no iespējām ir panākt viņa sakāvi parlamenta uzticības balsojumā, ko ierosinājis kāds no deputātiem. Lai Stārmers tiktu gāzts, viņam jāzaudē vairākums apakšnamā, taču, ņemot vērā to, ka šobrīd leiboristi kontrolē 403 no 650 deputātu vietām, šāda iespēja ir ļoti mazticama. Ticamāka iespēja, ka viņš zaudē atbalstu paša partijā.

Stārmera atkāpšanos pēdējo nedēļu laikā pieprasījuši jau gandrīz 100 leiboristu deputātu, un savus amatus pametuši pieci ar viņu neapmierināti ministri. Tajā pašā laikā vairāk nekā 150 deputāti pauduši atbalstu Stārmeram vai arī izteikušies, ka šobrīd nav īstais laiks partijas vadības maiņai.

Saskaņā ar partijas statūtiem vismaz 20% jeb 81 deputātam jāizsaka atbalsts kādam konkrētam kandidātam uz leiboristu līdera amatu. Šādā gadījumā iespējams ierosināt partijas vadības pārvēlēšanu. Kad vēlēšanas ir ierosinātas, tajās var iesaistīties arī citi kandidāti, ja vien tos atbalsta vismaz 81 parlamenta loceklis. Stārmeram šajā gadījumā nebūs jāmeklē oficiāli atbalstītāji, jo viņa vārds vēlēšanu biļetenā tiktu iekļauts automātiski. Savukārt vēlēšanu uzvarētājs automātiski kļūtu arī par valdības vadītāju.

Lai uzvarētu līdera vēlēšanās, kandidātam jāiegūst vismaz 50% balsu. Tiesa, līdz šim neviens leiboristu līderis nav piedzīvojis oficiālu partijas deputātu ierosinātu vadības pārvēlēšanas procedūru, ja vien pats nav to ierosinājis, paziņojot par savu atkāpšanos, kā to izdarīja Džeremijs Korbins pēc sakāves 2019. gada vēlēšanās.

Iespējamie Stārmera sāncenši

Par pašreizējo favorītu cīņā par partijas līdera vietu tiek uzskatīts tradicionālā leiboristu bastiona Lielās Mančestras mērs Endijs Bērnems. Tomēr viņš formāli nevar mest izaicinājumu Stārmeram, jo nav parlamenta deputāts. Taču no amata atkāpies Džošs Saimonss, kas apakšnamā pārstāvēja Lielās Mančestras Meikerfīldas vēlēšanu apgabalu, un Bērnems izlēmis startēt viņa demisijas izsauktajās starpvēlēšanās, kas paredzētas 18. jūnijā. Pagājušajā nedēļā viņš jau oficiāli apstiprināts kā leiboristu kandidāts.

"Par mani nodota balss būs balss arī par pārmaiņām Leiboristu partijā, jo leiboristiem jāmainās, ja vēlamies atgūt tautas uzticību," uzsvēris Bērnems. "Es zinu, ka tas, ko mana partija iepriekš piedāvāja, vienkārši nav pietiekami labs."

Lai gan Bērnems izpelnījies atzinību par savu darbu mēra amatā, daži viņa nolūku pamest Mančestru un atgriezties uz nacionālās politikas skatuves jau tulko kā atteikšanos no savu pienākumu pildīšanas. Taču Bērnems līdz 2017. gadam jau strādājis nacionālajā līmenī, gadsimta desmitgadē ieņemot amatus Tonija Blēra un Gordona Brauna kabinetos, bet pēc tam atrazdamies opozīcijā.

Vēl viens no iespējamajiem Stārmera sāncenšiem ir Vess Strītings, kas 14. maijā pameta veselības ministra amatu. "Tur, kur mums nepieciešama vīzija, mums ir vakuums. Tad, kad mums nepieciešams virziens, mēs peldam pa straumi," savā atkāpšanās rakstā norādīja Strītings. Divas dienas vēlāk viņš jau paziņoja par savu nolūku startēt partijas līdera vēlēšanās. Taču atrašanās vienā no svarīgākajiem posteņiem Stārmera kabinetā var kaitēt viņa pozīcijām sabiedrības acīs.

Strītings, cenšoties vairot savas izredzes cīņā par Stārmera vietu, paziņojis, ka breksits bija "katastrofiska kļūda" un ka Lielbritānijai kādu dienu būs jāatgriežas Eiropas Savienībā (ES). Strītinga runa tiek tulkota kā tiešs izaicinājums Bērnemam, kas arī iepriekš izteicies par atgriešanos ES, taču tagad spiests šajā jautājumā izrādīt lielāku piesardzību, jo daudzi Meikerfīldas vēlētāji 2016. gada referendumā balsoja par izstāšanos no ES.

Breksits leiboristu rindās ir visai delikāts jautājums. Lai gan vairākums partijas biedru aiziešanu no ES vērtē negatīvi, jo tā nav nesusi priekšrocības, ko solīja breksita atbalstītāji, Stārmers bijis atturīgs pret debašu atsākšanu, kas radījušas britu sabiedrībā asas pretrunas un dziļas plaisas. Viņš noraidījis iespēju atkal pievienoties ES, bloka muitas ūnijai vai vienotajam tirgum.

Par savu nolūku mest izaicinājumu Stārmeram paziņojusi arī viņa bijusī vietniece Andžela Reinere, ko atbalsta daļa leiboristu kreisā spārna. 14. maijā viņa paziņoja, ka ieņēmumu dienests atcēlis apsūdzības par apzinātu izvairīšanos no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas. Pagājušā gada septembrī šo apsūdzību dēļ viņa bija spiesta pamest premjera vietnieka amatu, taču tagad vairs nav šķēršļu, lai viņa startētu leiboristu līdera vēlēšanās. Viņa gan izteikusies, ka pati šīs vēlēšanas neierosinās, taču ir gatava iesaistīties cīņā, ja, piemēram, Strītings izlems to ierosināt.

Reinere aicina piešķirt mēriem lielākas pilnvaras ekonomikas jautājumos, kā arī paaugstināt minimālās algas. "Mums draud pārvēršanās par pārtikušo, nevis darba tautas partiju," brīdina bijusī Stārmera vietniece.

Saskaņā ar "YouGov" aptauju 57% leiboristu partijas biedru Strītinga atkāpšanos vērtē kā kļūdainu soli, un partijas līdera pārvēlēšanā Stārmers viņu sakautu ar 65% pret 15%. Tajā pašā laikā gandrīz puse jeb 47% leiboristu Bērnemu līdera vēlēšanās uzskata par savu pirmo izvēli, kamēr Stārmeram priekšroku dod tikai 31% aptaujāto. Kopumā 59% partijas biedru, ranžējot iespējamos kandidātus, Bērnemu liek augstāk nekā Stārmeru.

Tajā pašā laikā 66% aptaujāto uzskata, ka Stārmers valdības vadītāja amatā paveicis labu darbu. Vienlaikus tikai 28% tic, ka leiboristi var uzvarēt 2029. gada vēlēšanās, ja viņš paliks premjera un partijas vadītāja krēslā, bet 61% vēlas, lai Stārmers atkāptos pirms pilnvaru termiņa beigām.

Lielbritānijas premjera izraudzīšanas kārtība

Lielbritānijā ir mažoritārā vēlēšanu sistēma, kas darbojas pēc principa "uzvarētājs iegūst visu". Valsts, ko veido Anglija, Skotija, Velsa un Ziemeļīrija, ir sadalīta 650 vienmandāta vēlēšanu apgabalos, kas var atšķirties gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Taču, neskatoties uz to, katrā apgabalā tiek ievēlēts viens parlamenta deputāts. Partija, kas uzvar vēlēšanās, veido valdību, lai gan nepieciešamības gadījumā var tikt veidota arī koalīcija. Vēlēšanās uzvarējušās partijas līderis automātiski kļūst par premjerministru.

Taču premjers var zaudēt amatu, vai nu pats atkāpjoties, vai arī zaudējot partijas uzticību vadības pārvēlēšanā. Tādā gadījumā jaunievēlētais partijas līderis automātiski kļūst par nākamo premjerministru. Šādā ceļā tikai pēdējo 20 gadu laikā valdības vadītāja krēslā nonākuši Gordons Brauns, Terēza Meja, Boriss Džonsons, Liza Trasa un Riši Sunaks. Visi viņi tika ievēlēti parlamenta apakšpalātā kā deputāti, taču vēlēšanu brīdī nebija savas partijas vadītāji.

Vai par nākamo premjeru var kļūt Farāžs

Leiboristu zaudējumi nesen notikušajās vietējās vēlēšanās pamatā transformējušies "Reform UK" panākumos. Tikai 2018. gadā dibinātā partija, kas sākotnēji bija pazīstama kā breksita partija, uzvarēja 2019. gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, lai gan tajā pašā gadā notikušajās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās neizcīnīja nevienu deputāta vietu.

Taču jau 2024. gada vēlēšanās "Reform UK" izcīnīja 14,3% balsu, kļūstot par trešo lielāko partiju Lielbritānijā. Tiesa, pateicoties mažoritārai vēlēšanu sistēmai, "Reform UK" ieguva tikai piecas deputātu vietas. Kopš tā laika partijas pārstāvniecība pieaugusi līdz astoņām vietām, jo "reformistu" nometnē pārbēguši trīs toriji, tajā skaitā bijušais tieslietu ministrs Roberts Dženriks un bijusī iekšlietu ministre Sjuela Bravermane.

Galvenā "Reform UK" prasība ir apturēt nelegālo imigrantu plūsmu pār Lamanša kanālu un izraidīt visus valstī jau esošos nelegālos imigrantus. Partija prasa arī izstāšanos no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Lielbritānijas Cilvēktiesību likuma atcelšanu, kā arī ārvalstu palīdzības apturēšanu un atteikšanos no nulles līmeņa izmešu sasniegšanas mērķiem, pirmajā vietā liekot britu pilsoņu intereses.

Paša Farāža popularitāte ir vēl lielāka nekā viņa vadītās partijas popularitāte. Sākotnēji viņš negatavojās piedalīties 2024. gada vēlēšanās, priekšroku dodot iesaistei Donalda Trampa kampaņā pirms ASV prezidenta vēlēšanām, taču pēdējā brīdī viņš mainīja savu nostāju un pirmo reizi iekļuva Lielbritānijas parlamenta apakšnamā, lai gan iepriekš vairākkārt bija ieņēmis EP deputāta amatu.

Kas tuvākajā laikā gaidāms britu politikā?

Farāža popularitāte pie balsošanas urnām tuvākajā laikā, domājams, tomēr netiks pārbaudīta, jo nedz esošais, nedz varbūtējais leiboristu līderis partijas pašreizējā stāvoklī nebūs gatavs izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas, jo arī galēji kreisajā flangā leiboristu atbalsta bāzi pārņem Zaļā partija, kas pēdējā laikā ielaidusies arvien intensīvākā flirtā ar islāmistiem.

Jau 2024. gadā Zaļā partija vairāk nekā dubultoja izcīnīto balsu skaitu un izcīnīja četrus deputātu mandātus. Iepriekš zaļie parlamenta apakšnamā bija pārstāvēti tikai ar vienu deputātu.

Zaļajiem bija labi panākumi arī šī gada vietējās vēlēšanās, kurās tie ieguva 376 vietas Anglijas municipālajās padomēs, turklāt piecas no tām pārņemot savā kontrolē. Zaks Polanskis, kas 2025. gadā pārņēma partijas vadību, izpelnījies lielu atbalstu jauniešu un kreiso ekstrēmistu vidū.

Svarīgākais tuvākā laika politiskais notikums būs starpvēlēšanas Meikerfīldā, kurās cer uzvarēt Bērnems. Taču arī Farāžs varētu saskatīt tajās iespēju kārtējo reizi sakaut leiboristus, tādējādi izraisot vēl lielāku haosu Lielbritānijas politikā. 2024. gadā leiboristi šajā apgabalā uzvarēja, iegūstot 18 202 balsis, taču par "Reform UK" kandidātu, santehniķi Robertu Kenjonu, kas startēs arī šogad, balsoja 12 803 vēlētāji.

Lai gan Meikerfīlda ilgi tikusi uzskatīta par drošu leiboristu atbalsta bāzi, pēdējās municipālajās vēlēšanās visos vēlēšanu iecirkņos uzvarēja "reformisti", kas kopumā izcīnīja aptuveni pusi balsu.

Bērnema izredzes var negatīvi ietekmēt arī zaļo sagaidāmais starts Meikerfīldā, un, torijiem joprojām nespējot atgūties no 2024. gada katastrofālās sakāves, Lielbritānijas divpartiju sistēmas dienas, šķiet, ir skaitītas.

Ja Bērnemam tomēr izdosies sakaut gan "reformistus", gan zaļos, lai mestu izaicinājumu Stārmeram, viņam vēl nāksies saņemt vismaz 81 leiboristu deputāta atbalstu, uz ko pretendēs arī Strītings un, iespējams, arī Reinere.

Tikmēr valdību turpinās vadīt Stārmers, kas paudis apņēmību amatu neatstāt un pierādīt saviem kritiķiem, ka tie kļūdās.

Avoti: "Deutsche Welle", AP, BBC, "YouGov", "Politico".