Liene Dambiņa pastāsta, ko darīs pēc aiziešanas no Bērnu slimnīcas fonda vadītājas amata
Liene Dambiņa pēc gandrīz 20 gadiem Bērnu slimnīcas fonda vadībā nolēmusi noslēgt vienu no nozīmīgākajiem posmiem profesionālajā dzīvē – viņa paziņojusi par aiziešanu no amata. Ko Dambiņa darīs turpmāk?
Galvenais iemesls aiziešanai no amata ir doktorantūras studiju uzsākšana Helsinku Universitātes Medicīnas fakultātē, Dambiņa atklāj žurnālam "Kas Jauns". Taču no palīdzēšanas bērniem un jauniešiem viņa nepazudīs un turpinās darbu Bērnu un pusaudžu resursu centrā kā valdes priekšsēdētāja.
Doma par studiju turpināšanu radusies dabiski. “Bija sajūta, ka man jāmācās vēl,” viņa saka. Svarīga loma bijusi arī viņas darbībai Pusaudžu resursu centrā, kas Latvijā kā viens no pirmajiem uzsāka digitālo terapiju pusaudžiem. Šo pieeju savukārt attīstījusi Helsinku Universitātes slimnīca Somijā. Tieši sadarbības laikā Helsinku Universitātes profesors uzrunājis Lieni par iespēju studēt doktorantūrā, un viņa piekritusi. Liene iepriekš absolvējusi arī Rīgas Stradiņa universitāti un Londonas Karalisko koledžu. “Par citiem personiskajiem mērķiem noteikti pašlaik nedomāju, jo viss mans laiks aizies studijām un ģimenei,” atklāj Liene.
“Ceru, ka manas jaunās zināšanas arī turpmāk noderēs bērniem un viņu ģimenēm,” saka Dambiņa. Viņa piebilst, ka dzīvi joprojām lielākoties pavadīs Latvijā kopā ar ģimeni, jo Helsinki atrodas salīdzinoši tuvu Latvijai. “Man paveicās, ka Helsinki nav īpaši tālu no mājām un nav jāpārceļas uz citu valsti,” viņa saka.
Plašākai sabiedrībai Liena Dambiņa ir pazīstama kā ilggadējā Bērnu slimnīcas fonda vadītāja, taču ārpus darba viņa ir arī četru bērnu mamma – Gustavam, Džemmai, Kārlim un Leo. Viņas ceļš līdz fondam sākās privāta iemesla dēļ – laikā, kad ar otro dēlu nonākusi Bērnu slimnīcā.
“Atbalsts gan medicīniski, gan emocionāli no darbiniekiem bija liels, bet es sapratu, ka ir nepieciešama palīdzība un uzlabojumi,” viņa atceras. Pēc izrakstīšanās no slimnīcas Liene uzreiz devusies noskaidrot, kā viņas ģimene varētu palīdzēt vairāk nekā tikai ar regulāriem ziedojumiem. Toreiz viņai piedāvāts iesaistīties fondā kā brīvprātīgajai darbiniecei. “Man nebija ne izglītības, ne zināšanu konkrētajā jomā, bet motivācija bija stiprāka par visu citu,” saka Dambiņa.
Runājot par savu motivāciju, Liene atzīst, ka palīdzēt citiem viņai vienmēr šķitis pašsaprotami. “Manuprāt, šis ir darbs, kurā ir grūti pazaudēt motivāciju. Mums ikdienā pat neienāk prātā, cik daudz ir cilvēku un bērnu, kuriem nepieciešama palīdzība un kuri netiek galā pašu spēkiem. Ja man ir iespēja ar savu darbu viņiem palīdzēt, es to darīšu,” viņa saka.
Par vienu no lielākajiem spēka avotiem viņa sauc cilvēkus, kurus satikusi šo gadu laikā, – bērnus, viņu vecākus, slimnīcas personālu un fonda kolēģus. “Katrs stāsts un pieredze deva spēku turpināt,” atklāj Liene. Viņa arī uzsver, ka šo gadu laikā ievērojami mainījusies Latvijas sabiedrības attieksme pret labdarību un ziedošanu. “Pirmie pieci vai seši gadi bija grūtāki, jo cilvēkiem īsti nebija skaidrs, kas tas fonds ir un kam palīdzēs. Tagad tas ir mainījies – cilvēki redz reālus darbus un projektus, un interese atbalstīt ir tikai augusi,” viņa stāsta.
Lai arī Liene Dambiņa drīzumā vairs nebūs Bērnu slimnīcas fonda vadītāja, viņa uzsver – palīdzēt citiem negrasās pārtraukt nekad. “Nav obligāti jāvada fonds, lai palīdzētu tiem, kas nonākuši grūtā situācijā,” viņa uzsver.
