Skandalozais "Latvijas Krājbankas" īpašnieks Antonovs Krievijā atzinies krāpniecībā
Bijušais "Latvijas Krājbankas" un Lietuvas bankas "Snoras" īpašnieks Vladimirs Antonovs pilnībā atzinis Krievijas izmeklētājiem savu vainu apsūdzībās par bankas "Sovetskij" līdzekļu izlaupīšanu, vēsta laikraksts "Vedomosti".
Kā Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesas sēdē paziņojis izmeklētājs, aprīlī aizturētais Antonovs "pilnībā atzinis savu vainu un noslēdzis pirmstiesas vienošanos". Ziņots, ka Antonovs arī sniedzis liecību pret bijušo šīs bankas vadītāju Staņislavu Mitrušinu.
Neraugoties uz Antonova atzīšanos, tiesa tomēr noraidījusi viņa lūgumu aizstāt apcietinājumu ar mājas arestu, pieļaujot, ka viņš varētu mēģināt bēgt.
Krimināllieta pret Antonovu tika ierosināta saistībā ar aizdomām, ka viņš 2015.gadā kopā ar vairākiem bankas "Sovetskij" vadītājiem izstrādājis plānu, kas paredzēja atklāt šai bankā kredītlīniju, lai izkrāptu no tās naudu līdz 150 miljonu rubļu apmērā. Kā skaidro izmeklētāji, kredītlīnija atklāta uz laiku līdz šā gada oktobrim ar procentu likmi 18% gadā. Krāpnieciskās shēmas rezultātā Antonovs ieguvis 15 miljonus rubļu, no kuriem 10 miljonus jau atdevis.
Šī krimināllieta tiek izmeklēta ne tikai Sanktpēterburgā, bet arī Maskavā un Čeļabinskā.
Banka "Sovetskij" oficiāli nepiederēja Antonovam, nav arī oficiālas informācijas par viņa saistību ar šo banku. Tiesa gan, kā vēsta Krievijas mediji, Antonovs esot gatavojies šo banku pirkt.
2015.gadā tika veikta šīs bankas sanācija, un tās finanšu atveseļošanai sākotnēji piesaistīja banku "Rossijskij kapital". No 2016.gada marta bankas "Sovetskij" sanāciju veica "Tatfondbank", bet tās licence 2017.gada martā tika atsaukta. Šī gada februārī Krievijas centrālā banka uzticēja bankas "Sovetskij" sanāciju Banku sektora konsolidācijas fondam.
Kā ziņots, Lietuvas tiesībsargājošās iestādes savukārt veic izmeklēšanu pret bijušajiem "Snoras" īpašniekiem Antonovu un Raimundu Baranausku, ko Lietuva grib saukt pie atbildības par "Snoras" īpašumu piesavināšanos un izšķērdēšanu lielā apmērā, bet viņi no Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm slēpjas Krievijā.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra pavasarī nosūtīja Krievijas Ģenerālprokuratūrai pieprasījumu par juridiskas palīdzības sniegšanu šīs lietas izmeklēšanā.
Marta sākumā Viļņas apgabaltiesa atzina, ka abi aizdomās turamie ir ārpus Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu sasniedzamības, tāpēc viņus nevar tiesāt klātienē.
Lietuvas Seims pagājušā gada oktobrī pieņēma kriminālkodeksa grozījumus, kas ļauj neklātienē nodot tiesai personas, kuras valstij nodarījušas nopietnu finansiālo kaitējumu, ja tās atstājušas Lietuvu. Jaunie grozījumi ļauj neklātienē veikt pirmstiesas izmeklēšanu attiecībā uz visiem noziegumiem, ar kuriem nodarīts liela apmēra kaitējums, ja aizdomās turētie slēpjas ārzemēs, apzināti izvairās piedalīties kriminālprocesā, bet attiecīgā ārvalsts nesadarbojas ar Lietuvu.
Lietuvas valdība "Snoras" darbību apturēja 2011.gada novembrī, bažījoties par šīs bankas stāvokli. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta.
Arī "Latvijas Krājbankā" drīz pēc tam tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, un 2011.gada decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu.
Antonovu un Baranausku Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes meklē kopš 2011.gada 22.novembra. Vispirms viņi patvērās Lielbritānijā, kur nedēļu pēc "Snoras" darbības apturēšanas tika aizturēti saskaņā ar Lietuvas izdoto Eiropas Savienības orderi, bet Lielbritānijas tiesa nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma. Kad 2015.gadā Apvienotā Karaliste beidzot nolēma viņus izdot, bijušie baņķieri paspēja pārbēgt uz Krieviju.
Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja "Snoras" valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs - uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju. Savukārt "Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% likvidējamās "Latvijas Krājbankas" akciju.
2017.gada augustā izdevums "Vedomosti" ziņoja, ka Antonovs savā kontrolē pārņēmis Krievijas banku "Russkij investicionnij aļjans" ("RIA-bank"), tādējādi atgriežoties banku biznesā pēc vairāku savā īpašumā esošu banku sabrukuma, savukārt Antonova uzticības personas plānojot iegādāties Krievijas banku "Russkij meždunarodnij bank" (RMB).
Abu šo banku pārstāvji noliedza saistību ar Antonovu. Divas nedēļas pēc šī "Vedomosti" raksta Krievijas centrālā banka atsauca "RIA-bank" licenci, bet vēl pēc divām nedēļām – arī RMB licenci.
Antonovs arī nesekmīgi centies Krievijas tiesā piedzīt no Lietuvas valdības vairāk nekā pusmiljardu eiro saistībā ar "Snoràs" nacionalizāciju.
