Elektrības cenas šogad vairs nepieaugs, skaidro "Latvenergo"
Iedzīvotāju izmaksām tieši par patērēto elektrību, nevis citām elektrības rēķina sadaļām šogad nevajadzētu pieaugt. Tādas prognozes izsaka elektrības tirgotāji, ceturtdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".
Pērn elektrības cenas Latvijā turpināja mazināties un jau bija par 30% zemākas nekā 2014. gadā. Pagājušais gads kļuvis par simbolisku, jo Latvijā elektrības cena sasniedza Skandināvijas līmeni, kas vēsturiski bijis zemākais cenu reģions. „Šobrīd vairāk izskatās, ka mūsu cenu līmenis elektroenerģijas biržā varētu būt diezgan līdzvērtīgs pagājušā gada līmenim. Bez būtiskiem kritumiem un jācer arī, ka ne ar kāpumiem," saka "Latvenergo" elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucenieks.
Tam piekrīt arī pārējie elektrības tirgotāji, kuri gan norāda - tas, kādu elektrības cenu katrs ieraudzīs savā rēķinā, atkarīgs no izvēlētā tarifa. Līdz šim populārākā iedzīvotāju izvēle bijusi izlīdzināti fiksēti maksājumi, tomēr tirgus jaunpienācējs „Lattelecom" apņēmies šo tradīciju lauzt, jo uzskata, ka biržas cenai piesaistītie tarifu plāni vidēji gadā var būt par 20% līdz 30% izdevīgāki. "Līdz šim tirgotāji piedāvāja biržas pakalpojuma cenas, bet par tām atklāti, aktīvi nerunāja, jo zināja, ka tādā veidā viņi upurēs šī brīža augstās cenas, kuras uzstādītas klientiem. Arī mēs piedāvājam fiksētās cenas, bet es pats nerekomendēju viņas izvēlēties, jo klients pārmaksā," stāsta „Lattelecom" elektrības pakalpojuma vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.
Elektrības izmaksas, kas atkarīgas no cenas un patēriņa, gan ir tikai viena no kopējā elektrības rēķina sastāvdaļām. Šogad visiem elektrības tirgotājiem jāizraksta ievērojami sarežģītāki un daudziem klientiem nepatīkami rēķini, jo tagad tajos vēl ir ne vien fiksēta maksa par sadali, bet arī aile ar fiksētu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumu par jaudu. Tās dēļ iedzīvotājiem un uzņēmumiem jāatsvaidzina informācija par to, cik mājoklis vai uzņēmums izmanto pieslēguma fāzes un cik jaudīgus apmērus, jo pretējā gadījumā var nākties pamatīgi pārmaksāt. "Vērtējot OIK reformu, jāatzīst, ka tā nav viennozīmīga, jo, lai arī mērķis tālāk samazināt pieslēguma jaudu ir atbalstāms, tomēr ir jāņem vērā, ka izmaiņas negatīvi ietekmēja to pašu lietotāju loku, kas cieta no "Sadales tīkla" tarifu izmaiņām. Vēl jo vairāk, ka „Sadales tīklu" gadījumā lielāka pieslēguma jauda nozīmē arī lielākus sistēmas uzturēšanas izdevumus, tad OIK gadījumā nav šādas tiešas saiknes starp OIK kopējām izmaksām," vērtē "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
Daudzi iedzīvotāji turklāt joprojām nemaz nesaprot, kas ir OIK un kāpēc tas vispār jāmaksā. Konsultācijas mēdz nonākt pat līdz tam, kādu zāles pļāvēju būtu vērts iegādāties, lai mazinātu elektrības rēķinu. Skaidroties nākas arī „Latvenergo", no kura apkalpotajiem 800 000 privātpersonu 80% rēķinu izmaiņas ir aptuveni divu eiro robežās. "Savukārt atlikušie 10% veido arī līdzvērtīgās sadaļās tos, kuriem izmaiņas ir bijusi pozitīvi labāka, lielāka nekā divi eiro un arī atsevišķos gadījumos, kur mazliet lielāka," saka "Latvenergo" elektroenerģijas pārdošanas direktors. Pielēns-Pelēns gan atklāj, ka klienti turpina šobrīd pārskatīt savus pieslēgumus, lai tādējādi mazinātu elektrības rēķinus.
Šis būs trešais gads, kopš privātpersonas elektroenerģijas pakalpojumus saņem atvērtā tirgū pēc tirgus cenām. Jaunākie dati liecina, ka bijušais monopolists ļoti lēni zaudē savas tirgus pozīcijas. Pagājušā gada trešajā ceturksnī 98% mājsaimniecību joprojām bija „Latvenergo" klienti. Atlikušie 2% mājsaimniecību bija izvēlējušies citus elektroenerģijas tirgotājus, no kuriem lielākie ir „Lattelecom", „220 Enerģija", „Baltcom" un „Latvijas Dzelzceļš".
Uzņēmumi elektrības tirgotāju varēja izvēlēties jau agrāk, taču arī tur joprojām 52% ir palikuši „Latvenergo" klienti. Citi lielākie tirgotāji, kas apkalpo vairāk nekā 4% uzņēmumu, ir „Enefit", „Geton Energy" un citi.
