Kučinskis un Gauss stāsta, kā veicas ar "airBaltic" investora meklēšanu

Viņš norādīja, ka valsts pirms diviem gadiem noteica termiņu "airBaltic" pārdošanai. Investors tiek meklēts jau divus gadus, taču, viņaprāt, to par neveiksmi nevar uzskatīt.

Gauss skaidroja, ka pirms diviem gadiem, kad valsts vēlējās atrast kompānijai privāto investoru, "airBaltic" finanšu rādītāji un situācija kopumā atšķīrās no pašreizējās. "Mēs šobrīd strādājam daudz, daudz veiksmīgāk un mums ir vēsturiski augstākie finanšu radītāji," teica Gauss, norādot, ka tādejādi valsts nesteidzas ar kompānijas pārdošanu.

Viņš atzīmēja, ka piesaistītais konsultāciju uzņēmums "Lazard Freres" turpina sarunas ar potenciāliem investoriem, taču steigas šīm sarunām neesot. Interesi par "airBaltic" iegādi izrādījuši vairāki investori, tostarp pasaulē labi zināmas kompānijas.

Viņš arī uzsvēra, ka neraugoties uz investora trūkumu, "airBaltic" turpinās attīstīties atbilstoši biznesa plānam "Horizon 2021". Par stratēģisko attīstību pēc 2021.gada gan vēl nav domāts, taču, pēc Gausa teiktā, būs nepieciešams papildus finansējums. Būtu labi, ja tas būtu privātā investora ieguldījums.

Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka jautājumā par investora piesaisti Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic" nav nepieciešamības steigties, tā vinš notādīja intervijā LNT raidījumā "900 sekundes".

Kučinskis uzsvēra, ka valdība nevar pieņemt sarunas ar jebkuru potenciālo investoru, tiek meklēts labākais. "Nav ne neveiksme, ne kāda apstāšanās. Visa valdība ir informēta par sarunām un tās turpinās. Aktuālais mērķis joprojām ir piesaistīt investoru," uzsvēra premjers.

Viņš teica, ka jaunais termiņš investora piesaistē ir šis gads, bet tas nenozīmē, ka tas nevarētu notikt arī ātrāk. "Notiek sarunas par Latvijas valstij izdevīgu un labu piedāvājumu," norādīja Kučinskis.

Premjers akcentēja, ka arī tagad kompānija ir stabila un spējīga, tai nekas nedraud. Investors tiek meklēts, lai attīstītu uzņēmumu un vēl vairāk nostabilizētu tā pozīcijas, uzsvēra premjers.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) iepriekš atklāja, ka par Latvijas nacionālo lidsabiedrību interesi izrādījuši vēl divi investori, taču steidzināt lēmumu par valsts daļu pārdošanu patlaban neesot pamata. Augulis neatklāja iespējamos investorus, tostarp arī ne to, vai tie ir privātpersonas vai juridiskas kompānijas.

Augulis arī uzsvēra, ka lidsabiedrības pārdošanai patlaban neesot tādas steigas, kas esot skaidrojams ar to, ka patlaban uzņēmums neesot tik sliktā finanšu stāvoklī, kādā tas bijis 2015.gadā, kad investora piesaiste bijusi nepieciešama, lai izvairītos no "airBaltic" bankrota.

Ministrs uzsvēra, ka patlaban neesot nekāda spiediena pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos ar kādu no potenciālajiem investoriem, jo atbilstoši Satiksmes ministrijas (SM) rīcībā esošajai informācijai "airBaltic" finanšu stāvoklis patlaban ir labs, kompānijai ir labi rezultāti.

"Par sviestmaizi nav jāatdod," atzina Augulis, piebilstot, ka izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai tiks veltīts "tik daudz laika, cik tas nepieciešams". Viņš arī norādīja, ka bez jauna investora piesaistes "airBaltic" var strādāt šo un arī nākamo gadu.

Tiesa, līdz janvāra beigām kompānijai "Lazard Freres" esot jāsagatavo informācija par līdz šim paveikto attiecībā uz investora piesaistes procesu.

Patlaban Latvijas valstij pieder 80% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram "Aircraft Leasing 1", kuru pērn pārņēmis Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens, - 20% akciju.

Kā ziņots, valdība 2015.gada rudenī uzdeva SM sadarbībā ar "airBaltic" veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu "airBaltic" stratēģisko investoru.

Savukārt 2016.gada nogalē "airBaltic" stratēģiskā investora meklējumiem valdība piesaistīja starptautisku finanšu konsultantu ''Lazard Freres''.

Pērn oktobrī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka sarunas par stratēģiskā investora piesaisti lidsabiedrībai "airBaltic" ir paredzētas līdz 2017.gada beigām. Iepriekš SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka ministrija izskata konkrētus piedāvājumus "airBaltic" investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija.

"airBaltic" 2016.gadā nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2015.gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro. Savukārt lidsabiedrības apgrozījums 2016.gadā bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015.gadā.

"airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem, piedāvājot savienojumus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Papildus tam "airBaltic" piedāvā tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.